VÄsture Viļakas pilsÄtas vÄsture ir saistÄ«ta ar latgaļu Atzeles zemi, kas 10.ā12. gs. atradÄs starp TÄlavu rietumos un Pleskavas kÅazisti austrumos. Viļaka bija Atzeles zemes Purnavas novada centrs ā latgaļu koka pils atradusies Eržepoles pilskalnÄ, pilsÄtas ziemeļrietumu malÄ. 13. gs. sÄkumÄ novada teritorija nonÄca RÄ«gas arhibÄ«skapa pÄrvaldÄ«bÄ ā Livonijas robežu aizsardzÄ«bas sistÄmÄ tam bija Ä«paÅ”a nozÄ«me. 1293. gadÄ RÄ«gas arhibÄ«skaps Johanness fon Fehtens (Johannes von Vechten), lai ieviestu katoļticÄ«bu savÄ Atzeles Ä«paÅ”umÄ un aizsargÄtu pret Novgorodas kÅazu iebrukumiem, pavÄlÄja cistercieÅ”u ordeÅa mÅ«kiem uz Viļakas ezera salas uzcelt nocietinÄtu klostera Äku Marienhauzu (Marienhausen) jeb Marijas mÄju. 1509. gadÄ RÄ«gas arhibÄ«skaps Jaspers Linde (Jasper Linde) klosteri pÄrbÅ«vÄja par nocietinÄtu mÅ«ra pili, lai aizsargÄtu pret Maskavijas karaspÄka iebrukumiem.
Livonijas kara laikÄ (1558ā1583) Marienhauzenes pils tika izpostÄ«ta, bet, nonÄkot Polijas karaļa Stefana Batorija (Stefan Batory) Ä«paÅ”umÄ, tÄ tiek atjaunota un nostiprinÄta. 17. gs. sÄkumÄ pili divas reizes ieÅÄma zviedri (1601, 1625) un atkal to izpostÄ«ja, tomÄr poļi uzskatÄ«ja, ka vietai ir stratÄÄ£iska nozÄ«me, un pili vienmÄr atjaunoja. PÄc Altmarkas pamiera noslÄgÅ”anas (1629) Viļaka kļuva par Marienhauzenas stÄrastijas centru, tomÄr Viļakas stÄrasti ā ievÄrojami fon Hilzenu (von HĆ¼lsen) dzimtas magnÄti ā Å”eit uzturÄjÄs reti, un pils galvenokÄrt bija garnizona apmetne.
LielÄ Ziemeļu kara laikÄ, 18. gs. sÄkumÄ, Krievijas cara PÄtera I (ŠŃŃŃ I) karapulki pili sagrÄva pilnÄ«bÄ, un tÄ vairs netiek atjaunota. LÄ«dz mÅ«sdienÄm ir saglabÄjuÅ”ies vien atseviŔķi pils mÅ«ra sienu fragmenti un zemes vaļÅi ā Marienhauzenes pils ir atzÄ«ta par valsts nozÄ«mes arheoloÄ£ijas pieminekli. 1770. gadÄ iepretim salai ezera krastÄ bija katoļu baznÄ«ca ar vairÄkÄm ÄkÄm, ap kuru sÄka veidoties ciems.
18. gs. sÄkumÄ tika izveidota Viļakas muiža, kas sÄkotnÄji piederÄja fon Hilzenu dzimtai. PÄc 1738. gada inventarizÄcijas redzams, ka muiža bija sadalÄ«ta trÄ«s āgalosā ā Viļakas (19 sÄdžas), TimÅ”Änu (17 sÄdžas) un Balvu (14 sÄdžas). PÄc Polijas un Lietuvas kopvalsts pirmÄs dalÄ«Å”anas (1772) Viļakas stÄrastija lÄ«dz ar pÄrÄjo tagadÄjÄs Latgales teritoriju tika iekļauta Krievijas ImpÄrijas sastÄvÄ un administratÄ«vi tika iekļauta vispirms Pleskavas, tad Vitebskas guberÅas Ludzas apriÅÄ·Ä«.
Viļakas muiža kÄ kroÅa muiža nonÄca KatrÄ«nas II (ŠŠŗŠ°ŃŠµŃŠøŠ½Š° II) rÄ«cÄ«bÄ, kura to ar 3112 vÄ«rieÅ”u kÄrtas zemniekiem uzdÄvinÄja savam galma padomniekam Ivanam Jelaginam (ŠŠ²Š°Š½ ŠŠµŃŃŠøŠ»ŃŠµŠ²ŠøŃ ŠŠ»Š°Š³ŠøŠ½). Ap muižu izvaidojÄs miests, kura iedzÄ«votÄji pÄrsvarÄ nodarbojÄs ar sÄ«ktirdzniecÄ«bu. Muižai vairÄkkÄrt mainÄ«jÄs Ä«paÅ”nieki; 1824. gadÄ tÄ nonÄca grÄfu Lippe-Lipsku (Lippe-Lipsk) dzimtas Ä«paÅ”umÄ lÄ«dz 1920. gada agrÄrajai reformai. 19. gs. beigÄs Viļakas muiža bija treÅ”Ä lielÄkÄ muiža LatgalÄ. 1918. gadÄ muižas pils, pÄrvaldnieka mÄja un daudzas saimniecÄ«bas Äkas tika nodedzinÄtas.
Latvijas NeatkarÄ«bas kara laikÄ, 1920. gada 9. janvÄrÄ«, Viļaku Ziemeļlatgales atbrÄ«voÅ”anas operÄcijas ietvaros ieÅÄma 8. Daugavpils kÄjnieku pulks. PÄc Latvijas Republikas proklamÄÅ”anas daudz pūļu tika veltÄ«ts, lai attÄ«stÄ«tu Latgales pierobežas pagastus, ā ViļakÄ tolaik darbojÄs katoļu, pareizticÄ«go un luterÄÅu draudzes, divas pamatskolas un mežkopÄ«bas skola. 1925. gadÄ Jaunlatgales apriÅÄ·a Viļakai tiek pieŔķirts biezi apdzÄ«votas vietas (ciema) statuss. CiemÄ bija apmÄram 150 mÄjas un aptuveni 800 iedzÄ«votÄju ā Viļaka kļuva par apkÄrtÄjÄ lauksaimniecÄ«bas novada (230 km2), kas atradÄs mežu un purvu ielenkumÄ, centru. BijuÅ”ajÄs muižas ÄkÄs darbojÄs linu fabrika, bija arÄ« Ä·ieÄ£eļnÄ«ca.
1931. gadÄ uz Viļakas muižas pamatiem uzbÅ«vÄtÄ ÄkÄ tika atklÄta Viļakas Ä£imnÄzija, savukÄrt 1935. gadÄ dzÄ«vojamo Äku skaits bija pieaudzis lÄ«dz 313, darbojÄs 90 veikali, vairÄki rÅ«pniecÄ«bas un amatniecÄ«bas uzÅÄmumi, kÄ arÄ« divas pamatskolas. No ciema iedzÄ«votÄjiem 59 % bija latvieÅ”i, 29 % ā ebreji un 7 % ā krievi.
PÄc OtrÄ pasaules kara Viļakas apkaimes mežos ļoti aktÄ«vi darbojÄs nacionÄlÄs pretestÄ«bas kustÄ«bas dalÄ«bnieki ā 1995. gadÄ netÄlu no katoļu baznÄ«cas tika atklÄts piemineklis apkaimÄ krituÅ”ajiem Ziemeļlatgales nacionÄlajiem partizÄniem.
Padomju okupÄcijas gados ViļakÄ darbojÄs ražoÅ”anas apvienÄ«bu āLatvijas liniā, āSarkanais rÄ«tsā un āDaiļradeā filiÄles, pienotava, maizes ceptuve, dažÄdas sadzÄ«ves pakalpojumu kombinÄtu darbnÄ«cas, remonta un celtniecÄ«bas iecirknis, Å”eit atradÄs arÄ« sovhoza āViļakaā centrs.
Viļaka bija Viļakas apriÅÄ·a centrs (1945ā1949), Abrenes rajona centrs (1950ā1959), pÄc tam tika iekļauta Balvu rajonÄ. 2009. gada Latvijas administratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas rezultÄtÄ Viļaka kļuva par novada centru. Viļakas novads pastÄvÄja lÄ«dz 2021. gadam, kad reformas rezultÄtÄ tika pievienots Balvu novadam.
