Rangeomorfi ir mūsdienās izmiruši dzīvnieki, kas dzīvoja ediakara periodā un bija viena no dominējošajām bentiskajām dzīvības formām dziļjūru ekosistēmās. Raksturīga ir to fraktālā ķermeņa uzbūve, kuru uzskata par pielāgojumu osmotrofajam barošanās veidam.

Senākās rangeomorfu fosilijas atrastas aptuveni 571 miljonu gadu vecās nogulās no ediakara perioda. Joprojām neatrisināts ir rangeomorfu izcelšanās jautājums. Pastāv vairākas hipotēzes. Iespējams, rangeomorfi bija agrīni dzīvnieki, vieni no pirmajiem sarežģītajiem daudzšūnu organismiem un radniecīgi ar sūkļiem (Porifera) vai zarndobumaiņiem (Cnidaria). Vai, iespējams, rangeomorfi bija neatkarīga daudzšūnu organismu grupa un nepiederēja nevieniem no mūsdienās zināmajiem organismiem. Senāk uzskatīja, ka rangeomorfi ir milzīgi protisti, ķērpji vai sēnes. Mūsdienās šādus uzskatus neatbalsta. Evolūcijas gaitā rangeomorfu ķermenis kļuva lielāks, formas – daudzveidīgākas. Tie pielāgojās dažādām jūras dzīvotnēm.

Rangeomorfi bija divpusēji vai slīdbilaterāli (glide symmetry) simetriski. Slīdbilaterālā simetrija izpaudās veidā, kad kreisās un labās puses zari neatradās tieši viens otram pretī, bet bija nobīdīti gar centrālo asi. Rangeomorfiem bija spalvveida vai lapveida ķermenis. Tas bija garumā no dažiem centimetriem līdz vairāk nekā diviem metriem. Rangeomorfiem bija raksturīga atkārtoti sazarota (fraktālveida) augšana. Ķermenis sastāvēja no atkārtoti zarotiem elementiem. Katrs zars dalījās mazākos zaros, tie savukārt vēl sīkākos, veidojot pašlīdzīgu, regulāru un simetrisku uzbūvi. Uzskata, ka šāda uzbūve bija adaptācija osmotrofajam barošanās veidam. Dažām sugām atrastas pat piecas hierarhiskā sazarojuma pakāpes. Šāda uzbūve ievērojami palielināja virsmas laukumu attiecībā pret tilpumu, kas palīdzēja efektīvi uzņemt vielas no ūdens ar visu ķermeņa virsmu. Atkarībā no sugas ķermeni veidoja zars ar vienu spalvu, vairāki zari, kas izvietoti ap centrālo asi, vai ķermenis bija telpiski trīsdimensionāls vai plakans. Ģints Charnia pārstāvjiem ķermeni veidoja zigzagveida centrālā ass un divas simetriski novietotas plātnes, kas sastāvēja no vārpstveidīgiem segmentiem. Dzimtas Rangeidae pārstāvjiem ķermeņa uzbūve pēc formas atgādināja papardes lapas. Rangeomorfiem zarojums bija izteiktāks, ja salīdzina ar citiem lapveidīgajiem dzīvniekiem.

Vairumam sugu bija elastīga centrālā ass, pie kuras piestiprinājās sazarotās struktūras. Zari varēja būt izvietoti pretēji, pamīšus, spirālveidīgi, vienā vai vairākās plaknēs. Rangeomorfi pie jūras gultnes piestiprinājās ar kātiņu, ar piestiprināšanās disku – vai arī dažreiz organisms atradās tieši uz gultnes virsmas. Uzskata, ka rangeomorfu ķermeņa virsma bija gluda, bez mineralizēta skeleta vai dzelkšņiem. Fosilijās mīkstie audi saglabājas reti, tādēļ rangeomorfu iekšējā uzbūve nav pilnībā skaidra. Pierādījumi par mutes, iekšējo orgānu, muskuļu, vairošanās sistēmas klātbūtni nav atrasti, tādēļ uzskata, ka rangeomorfus veidoja vienkāršas šūnas vai audu struktūras.

Klases Rangeomorpha (Pflug, 1972) pārstāvji – mūsdienās izmiruši dzīvnieki: 

Rangeomorfi ir vieni no senākajiem zināmajiem sarežģītajiem daudzšūnu dzīvniekiem. Tie parādījās pirms 575 miljoniem gadu un izmira ediakara perioda beigās. Rangeomorfu izmiršanu saista ar sarežģītu jūras ekosistēmu parādīšanos, ekoloģiskās konkurences pieaugumu un aktīvi kustīgu dzīvnieku un plēsēju rašanos. Nav zināms neviens mūsdienu organisms, kuru varētu droši uzskatīt par rangeomorfu tiešu pēcteci. Rangeomorfi bija sastopami visā pasaulē, īpaši plaši izplatīti bija aukstās dziļūdens dzīvotnēs. Tie bija bentiski dzīvnieki, kuri dzīvoja uz jūras gultnes vai tieši virs tās. Uzskata, ka tie bija nekustīgi un visu dzīves ciklu pavadīja piestiprināti pie substrāta dziļūdens vai mēreni dziļas jūras vidē, kur veidoja blīvas kolonijas. Tajās vienlaikus bija sastopami dažāda izmēra un vecuma īpatņi.

Rangeomorfu barošanās veids joprojām ir neskaidrs, tomēr uzskata, ka tie barību ieguva ar osmozes palīdzību, uzņemot ūdenī izšķīdušas organiskās vielas ar visu ķermeņa virsmu. Rangeomorfus uzskata par vienu no nozīmīgākajām grupām daudzšūnu organismu attīstības izpētē un ediakara perioda jūras ekosistēmu izzināšanā. Rangeomorfu dzīvesveids norāda, ka pirms aktīvi kustīgu dzīvnieku rašanās pastāvēja ekosistēmas ar atšķirīgu barošanās un organismu attīstības modeli. Rangeomorfu fosilijas izmanto, lai rekonstruētu agrīno eikariotu attīstību un izprastu evolūcijas procesus.