Hiphopa deja tiek klasificēta kā sociālā deja, kuras aizsākumi ir dejošana ballītēs. Hiphopa dejas izpildījuma manieres un raksturs var būt ļoti atšķirīgs atkarībā no izpildītāja personības un mūzikas interpretācijas, jo tās sākotnējā būtība ir brīva dejas improvizācija (freestyle), personības un brīvības izpausme kustībās, mūzikas pavadījumā. Hiphopa dejas raksturīgākās kustēšanas manieres ir:

• šūpošanās (rocking) dažādos virzienos ar ķermeņa augšdaļu;
• ritma akcentēšana (bounce) ar dažādām ķermeņa daļām, piemēram ceļiem, galvu, torsu, rokām, pleciem;
• dejotāja kustībās izteikta individuāla “garša” (groove), kas izpaužas mūzikas atspoguļošanā ar savu ķermeni;
• ķermeņa plastika un plūdums (flow);
• saliekti, mīksteni ceļi, kas rada lidojuma efektu (step fly, fly foot, flying steps);
• atsperīgums (new jack swing);
• kustības pretkustībā un dažādas citas kustību manieres, kas veido individuālu kustību valodu.

Hiphopa deja radusies 20. gs. 70.–80. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, Bronksā (Ņujorkā), ballītēs, kuras sākotnēji vienoja afroamerikāņus, nabadzīgos, sabiedrības atstumtos un citādi domājošos sabiedrības pārstāvjus. Tas bija aizsākums sociālai kustībai, kas mūsdienās pazīstama kā hiphopa kultūra, kurā ietilpst dīdžejošana (DJ’ing), pasākumu vadīšana, repošana (MC’ing), breikošana (breaking), grafiti (grafitti) un zināšanas par hiphopa kultūru. Hiphopa deja sākotnēji bija izklaides deja, komunikācijas deja, pašizpausmes un pašapliecināšanās deja. Tai ir spēcīgs sociāls raksturs. 20. gs. 90. gadu beigās hiphops no ielas kultūras pārvērtās par daļu no mūzikas industrijas, bet 21. gs. pirmajā desmitgadē hiphopa deja kļuva īpaši populāra.

Hiphopa ballītēs 20. gs. 70. gadu sākumā Bronksā pasākuma vadītājs Lovbugs Starskis (MC Lovebug Starski) publikas uzmundrināšanai un uzrunāšanai bieži izmantoja rīmi Welcome to the hip-hop beeny bop! That’s right ya’ll, hip-hop till you don’t stop (‘Laipni aicināti hiphopa beeny bop! Tieši tā, visi hiphoposiet bez apstājas!’), kur vārds hip-hop tiek izmantots kā darbības vārds ar nozīmi ‘lēkāt, dejot’, kas vēlāk kļuva par šī dejošanas veida apzīmējumu un visas hiphopa kultūras nosaukumu. Hiphopa deja popularitātes ziņā pārspēja ne tikai breika deju, bet kļuva par vadošo un populārāko dejas veidu hiphopa kultūrā.

Hiphopa dejas tehnikas savā attīstībā iedalāmas vairākos posmos, kas sākotnēji sakrita ar hiphopa mūzikas žanra attīstību, bet pēc tam hiphopa deja attīstījās atsevišķi.

Šis posms ietver hiphopa pamata soļus un kustības, kas radušās klubos, ballītēs un ielu pasākumos laika posmā no 20. gs. 70.–80. gadiem. To raksturo vienkāršība, individuālā kustību “garša”, atkārtojamība un ritmiska mijiedarbība ar mūziku. Pamata soļi, kas raksturīgi šim posmam: Stopm, Bart Simpson, Smurf, Reebok, FILA, Wop, Cabbage Patch, Roger Rabbit, Kick Step, Prep, Running Man un citi

Šis posms ietver hiphopa pamata soļus un tehnikas, kas radušās no 20. gs. 80. gadu beigām līdz 21. gs. sākumam. Šim posmam raksturīgas kustības, kas kļuva populāras līdz ar New Jack Swing mūziku, televīzijas deju raidījumiem (Soul Train, The Grind) un tādu mūziķu kā Dženeta Džeksone (Janet Jackson), Bobijs Brauns (Bobby Brown), Emsijs Hammers (MC Hammer) u. c. mūzikas videoklipiem. Šī posma kustības kļuva strukturētākas, dinamiskākas, teatrālākas, saglabājot improvizācijas raksturu. Kustībām raksturīgs atsperīgums, fankam raksturīgā izteiksme (funky attitude) un kustību kombinēšana ar roku žestiem un akcentētām ķermeņa augšdaļas kustībām. Pamata soļi, kas raksturīgi šim posmam: Running Man, Roger Rabbit, Reebok (attīstītā versija), Party Machine, Happy Feet, Robocop, Steve Martin.

Šis posms ietver hiphopa pamata soļus un tehnikas, kas radušās no 21. gs. sākuma līdz mūsdienām un iezīmē pāreju uz personificētām, individuāli stilizētām kustībām. Tās vairs netiek uztvertas tikai kā noteikti soļi, bet kā izteiksmes valoda, kuras pamatā ir mūzikas un ritma interpretācija, individuālā “garša”, ritma akcentēšana, ķermeņa plastika un plūdums, kā arī izolāciju kombinācijas. Dejotāji veido personīgo kustību valodu, atsaucoties uz hiphopa kultūras pamatvērtībām – individualitāti, improvizāciju, cieņu pret mūziku un savstarpējo komunikāciju. Iezīmes, kas raksturīgas šim posmam: hiphopa improvizācija (freestyle) kļūst arvien izteiktāka, bieži apvienojot iepriekšējo posmu soļus ar dažādiem citiem deju stiliem, kā popings (popping), lokings (locking), hauss (house), kramps (krump) u. c. Kustēšanās manieres ietekmē citu žanru mūzika, kā, piemēram: trap (hiphopa mūzikas apakšžanrs), R&B, rietumafrikāņu laikmetīgā mūzika (afrobeat), popmūzika. Dejas estētika bieži tiek pielāgota televīzijas kamerai, sociālajiem medijiem un video formātam.

Terminu “patiesā skola” ir ieviesuši paši dejotāji, akcentējot visu tehniku un laikmetu vienlīdzīgu svarīgumu un nozīmi hiphopa dejā, kā arī to, ka tehniku iedalījums pēc laika periodiem ir nosacīts. Tas nav noteikts vēsturisks posms, bet gan filozofiska pieeja un attieksme, kas balstīta cieņā pret hiphopa dejas kultūras pamatiem, vēsturi un kopienas vērtībām. Termins visbiežāk tiek lietots, lai nosauktu dejotājus, kuri praktizē mūsdienīgu hiphopa deju, vienlaikus saglabājot saikni ar tās vēsturiskajām saknēm. “Patiesā skola” neapzīmē stilu vai noteiktu soļu sarakstu, bet identitātes veidu, kur dejotājs pārstāv gan pagātni, gan tagadni.

“Nākamā skola” ir komerciāli mākslīgi radīts termins, lai sociālā medija YouTube meklētājā popularizētu jaunāko laiku izdomātas hiphopa deju kustības un gūtu no tām peļņu.

Hiphopa dejai ir vairāki atzīti un neatzīti dejas paveidi. Lite feet ir savdabīga kāju darbības un the lock (daļa no hiphopa dejas) kustību dejas sintēze. New Jack Swing ir atsperīga hiphopa deja, kas balstās uz New Jack Swing mūzikas īpatnībām. Hip-hop Los Angeles style ir deja, kas ir liriskāka, balstās nevis uz ritmu, bet uz dziesmu vārdiem, kur akcentēta Losandželosas, Kalifornijas pavalsts (ASV), nozīmība dejas attīstībā. Lyrical deja balstās uz dziesmas vārdiem. LadySyle ir sievišķīgāka hiphopa dejas kustēšanās maniere un horeogrāfija. Funky ir hiphopa deja ar fanka mūzikas ietekmi, Soul hip-hop – deja ar soulmūzikas ietekmi uz kustībām, R&B hip-hop – deja ar R&B mūzikas ietekmi uz kustībām. Video style hip-hop ir deja, kur kustības tiek nedabīgi apstrādātas ar video redaktoru palīdzību. Tik-tok, pop, MTV style, commercial ir dejas ar hiphopa kustībām populārākās mūzikas un populārāko kustību ietekmi horeogrāfijās.

Hiphopa deja sākotnēji attīstījās kā sociālās dejas forma ballītēs un kopienas pasākumos, kur būtiska bija kopīga dejošana, improvizācija, savstarpēja mijiedarbība un individuāla pašizpausme. Hiphopa kultūrai izplatoties pasaulē, dejas funkcija un vide būtiski mainījās. Līdzās sociālajai dejošanai arvien lielāku nozīmi ieguva profesionālā un komerciālā vide, kurā deja kļuva par skatītājiem paredzētu priekšnesumu un profesionālu darbību. To veicināja deju sacensību, skatuves šovu, populārās mūzikas koncertu, televīzijas un mūzikas videoklipu attīstība. Tādējādi hiphopa deja no galvenokārt sociālas un izklaidējošas prakses kļuvusi arī par komercializētu kultūras un profesionālās darbības jomu.

Mūsdienās hiphopa deja tiek mācīta un attīstītās neformālajā izglītībā dažādos bērnu un jauniešu pulciņos, studijās, interešu iestādēs un klubos, kā arī profesionālajā izglītībā deju skolās un augstskolās.

Hiphops mūsdienās ir pasaulē ļoti attīstījies un tiek iedalīts: pēc novirzieniem (cīņu pasākumi, deju sacensības, deju šovu konkursi, sportiskas deju sacensības); pēc hiphopa deju paveidiem; pēc sarežģītības līmeņiem; pēc izpildītāju skaita, pēc dzimuma; pēc vecuma: no visjaunākajiem (mini kids) līdz senioru vecumam (golden age).

Amerikāņu dejotājs Buda Strečs (Buddha Stretch) ir viens no nozīmīgākajiem 20. gs. 90. gadu hiphopa dejotājiem un horeogrāfiem, kurš Ņujorkas sociālās dejas un dejas improvizācijas (freestyle) tradīcijas integrēja profesionālajā horeogrāfijā un populārās mūzikas industrijā.

Crazy Legs ir viens no nozīmīgākajiem breikošanas pārstāvjiem un ilggadējs beika un hiphopa grupas Rock Steady Crew (1977) līderis, kura darbība sekmēja Ņujorkas breikošanas un hiphopa dejas kultūras starptautisko izplatību.

Henrijs Links (Henry Link) ir deju grupas Elite Force (1992) pārstāvis un viens no nozīmīgiem Ņujorkas hiphopa improvizācijas un sociālās dejas tradīcijas dejotājiem, kura darbība sekmējusi šo dejas prakšu attīstību, saglabāšanu un starptautisku izplatību.

Mr. Wiggles ir nozīmīgs Ņujorkas hiphopa kultūras deju (street dance) un hiphopa kultūras pārstāvis, kura darbība aptver hiphopa improvizācijas, breikošanas, popinga, deju sacensību (battle) kultūru un pedagoģiju, veicinot šo dejas prakšu starptautisku izplatību.

Renijs Heriss (Rennie Harris) ir amerikāņu horeogrāfs un hiphopa dejas kompānijas Rennie Harris Puremovement (1992) dibinātājs, viens no nozīmīgākajiem hiphopa dejas teātra attīstītājiem, kurš sekmējis hiphopa dejas nostiprināšanos profesionālās koncertdejas un teātra vidē.

Vācijas dejotājs Storm ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas breikošanas un hiphop kultūras deju aizsācējiem, kura darbība kopš 20. gs. 80. gadiem savieno deju sacensību kultūru, profesionālo skatuves mākslu, horeogrāfiju un dejas pedagoģiju.

Brāļu Lerija Buržuā (Larry Bourgeois) un Lorāna Buržuā (Laurent Bourgeois) duets Les Twins ir starptautiski pazīstams dejotāju duets no Francijas. Tas sekmējis mūsdienu hiphopa improvizācijas un deju sacensību kultūras popularitāti, izceļoties ar improvizāciju, muzikalitāti un individuālu kustību valodu.

Franču horeogrāfs Murads Merzoki (Mourad Merzouki) dibinājis hiphopa dejas kompāniju Compagnie Käfig (1996) un ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas hiphopa dejas teātra pārstāvjiem, kura darbos hiphopa un breikošanas kustību valoda tiek savienota ar laikmetīgo deju, cirka mākslu, scenogrāfiju un citām skatuves mākslas formām.

Jaunzēlandes dejotāja un horeogrāfe Parisa Goubela (Parris Goebel) būtiski ietekmējusi 21. gs. komerciālās hiphopa dejas un grupu horeogrāfijas estētiku un veicinājusi tās starptautisko atpazīstamību populārās mūzikas industrijā.

Francijas pārstāvis Salah ir starptautiski pazīstams hiphopa improvizācijas un deju sacensību dejotājs un solo izpildītājs, kura individuālajā kustību valodā apvienots popings un citu hiphopa kultūras deju tehniku elementi, improvizācija, pantomīma un teatrāla priekšnesuma veidošana.

Elite Force ir Ņujorkas dejotāju grupa, kas 20. gs. 90. gados būtiski ietekmēja hiphopa improvizācijas, sociālās dejas un horeogrāfijas attīstību un šo prakšu ienākšanu profesionālajā populārās mūzikas industrijā.

Rock Steady Crew ir viena no vēsturiski nozīmīgākajām breikošanas grupām, kas izveidojās Ņujorkā un būtiski sekmēja breikošanas un hiphopa kultūras starptautisko izplatību un atpazīstamību. Tā joprojām ir aktīva.

Jabbawockeez (2003) ir ASV hiphopa dejas grupa, kas ar vienotu vizuālo identitāti, ansambļa sinhronitāti un dažādu hiphopa kultūras deju tehniku izmantojumu sekmējusi hiphopa grupu horeogrāfijas popularizēšanu masu kultūrā un attīstījusi to pilna formāta komerciāla skatuves šova veidā.

Kinjaz (2010) ir ASV mūsdienu hiphopa dejas grupa, kuras horeogrāfiju raksturo precīzs ansambļa darbs, telpiskās kompozīcijas, muzikalitāte, dažādu hiphopa kultūras deju tehniku sintēze un vizuāla dramaturģija.

The Royal Family (2011) no Jaunzēlandes ir P. Goubelas vadīts dejas ansamblis, kas guvis starptautisku atpazīstamību dejas sacensību un populārās mūzikas vidē un būtiski ietekmējis mūsdienu komerciālās hiphopa grupu horeogrāfijas estētiku.

Nozīmīgākās profesionālās un amatieru deju organizācijas ir Hip Hop International (HHI), Starptautiskā Dejas organizācija (International Dance Organization, IDO), Apvienotā dejas organizācija (United Dance Organization, UDO), Apvienotā dejas nācija (United Dance Nation, UDN), Pasaules Māksliniecisko deju federācija (World Artistic Dance Federation, WADF) un Pasaules Sporta deju federācija (World DanceSport Federation, WDSF).

Nozīmīgākās starptautiskās sacensības un deju pasākumi ir Hiphopa dejas pasaules čempionāts (kopš 2002. gada) un Juste Debout (kopš 2002. gada), kas ir starptautiskas ielu dejas sacensības, kuru pamatā ir savstarpējo deju sacensību formāts.

Mediji hiphopa dejas kultūru sāka pamanīt 20. gs. 80. gadu sākumā. 1983. gadā amerikāņu režisors un producents Čārlijs Eihērns (Charlie Ahearn) uzņēma pirmo filmu par hiphopa dejas kultūru “Mežonīgais stils” (Wild Style). Filmas centrā ir Bronksas pusaudzis Raimonds, kurš ar pseidonīmu Zoro ir slavens, bet anonīms grafiti mākslinieks. 1983. gadā uzņemta hiphopa kultūrai veltīta amerikāņu dokumentālā filma “Stilu kari” (Style Wars), kuras režisors ir Tonijs Silvers (Tony Silver). 1984. gadā tapusi režisora Deivida Viktora Pikera (David Victor Picker) amerikāņu deju filma “Ritma iela” (Beat Street), kurā atspoguļota Ņujorkas 80. gadu sākuma hiphopa dejas kultūra.

Nozīmīgākais ASV žurnāls par hiphopa mūziku un kultūru ir Respect. Magazine (kopš 2009. gada). Saturs, kas veltīts hophopa dejai, iekļauts arī izdevumā Dance Magazine (kopš 1927. gada). Journal of Hip Hop Studies (kopš 2014. gada) ir akadēmisks žurnāls par hiphopa kultūru. Nozīmīgākie vācu hiphopa žurnāli ir Juice Magazine (kopš 1997. gada) un Backspin Magazine (kopš 1994. gada). Stance Elements (kopš 2014. gada) un Red Bull Dance / BC One blog (kopš 2007. gada) ir digitālās platformas par breika deju un ielu dejām.