K. Palams publicēja dzejas krājumus, literatūrkritiskus rakstus, esejas, lugas un prozas darbus. Pirmā nozīmīgā dzejas grāmata bija krājums “Manas dzimtenes dziesmas” (Τα τραγούδια της πατρίδος μου, 1886), kam sekoja “Manas dvēseles acis” (Τα μάτια της ψυχής μου, 1892), “Jambi un anapesti” (Ίαμβοι και ανάπαιστοι, 1897), “Saules meitas sveicieni” (Οι χαιρετισμοί της ηλιογέννητης, 1900), “Nemainīgā dzīve” (Η ασάλευτη ζωή, 1904), “Čigāna divpadsmit dziedājumi” (Ο δωδεκάλογος του γύφτου, 1907) un “Karaļa stabule” (Η φλογέρα του βασιλιά, 1910). Pēdējie divi tiek uzskatīti par nozīmīgākajiem K. Palama darbiem. Tajos aplūkoti grieķu tautas vēstures, kultūras, nacionālās identitātes un garīgā mantojuma jautājumi. Poēmā “Karaļa stabule” darbība norisinās Bizantijā imperatora Bazilija II (Βασίλειος Β΄, Basíleios Bʹ, ap 958–1025; valdīja 976–1025) valdīšanas laikā, un tajā uzsvērta Senās Grieķijas, Bizantijas impērijas un mūsdienu Grieķijas kultūras pēctecības ideja. K. Palams sarakstīja arī drāmu “Trīskārt dižciltīgā” (Τρισεύγενη, 1903), stāstu “Jaunekļa nāve” (Θάνατος παλληκαριού, 1901) un stāstu krājumu “Stāsti” (Διηγήματα, 1920).
K. Palams ir pirmo mūsdienu olimpisko spēļu, kas notika 1896. gadā Atēnās, himnas teksta autors. Mūziku himnai komponēja grieķu komponists Spiridons Samars (Σπυρίδων Σαμάρας). 1958. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee) šo darbu pasludināja par oficiālo Olimpisko himnu.
Līdzās literārajai daiļradei K. Palams aktīvi pievērsās literatūras kritikai un publicēja daudzus literatūrkritiskus rakstus. Tajos viņš aplūkoja grieķu literatūras attīstības jautājumus, kā arī analizēja savu priekšgājēju daiļradi.
