Antonijs Matesis literatūras vēsturē zināms galvenokārt kā lugas “Baziliks” (Ο βασιλικός, 1829–1830) autors. Darbā atainota Venēcijas valdīšanas laika Zakintas salas sabiedrība, tās paražas un sociālās pretrunas. “Baziliks” sarakstīts tautas valodā jeb dimotiki (grieķu δημοτική, dimotiki, ‘tautas [valoda]’). Mūsdienās tas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem agrīnās jaungrieķu dramaturģijas darbiem. Līdzās literārajai darbībai A. Matesis interesējās par grieķu valodas attīstības jautājumiem un iestājās par dimotiki lietojumu rakstu valodā.

A. Matesis dzimis turīgā aristokrātiskas izcelsmes ģimenē. Viņa tēvs bija Dimitrijs Matesis (Δημήτριος Μάτεσης), bet māte – Beatrise Terceti (Βεατρίκη Τερτσέτη). Ģimene bija ierakstīta Zakintas salas “Zelta grāmatā” (itāļu Libro d’Oro) – Venēcijas valdīšanas laikā izveidotā vietējo aristokrātu dzimtu reģistrā. Piederība aristokrātiskajai videi vēlāk atspoguļojās arī viņa literārajā darbībā, īpaši lugā “Baziliks”, kur būtiska vieta ierādīta sabiedrības kārtu attiecībām un aristokrātijas dzīvesveidam. Izglītību A. Matesis ieguva Zakintā. Viņš studēja itāļu filoloģiju un filozofiju pie itāļu pedagoga abata Santa Rosa (Σάντος Ρώσσης), kā arī pie dzejnieka un jaungrieķu apgaismības pārstāvja Antonija Martelaja (Αντώνιος Μαρτελάος). Vēlāk A. Matesis zināšanas papildināja patstāvīgi, padziļināti apgūstot grieķu, itāļu, franču un angļu valodu.

A. Matesis piederēja tā dēvētajai Eptanisu (Jonijas salu) literārajai skolai (Επτανησιακή Σχολή, Eptanisiakí Scholí, Septiņu salu skola) – literāram virzienam, kas 19. gs. pirmajā pusē izveidojās Jonijas salās un kura pārstāvji grieķu literatūrā ieviesa Eiropas romantisma un apgaismības idejas, vienlaikus aizstāvot dimotiki lietojumu rakstu valodā. Viņš bija dzejnieka Dionīsija Soloma (Διονύσιος Σολωμός), kā arī rakstnieka, jurista un vēsturnieka Georgija Terceta (Γεώργιος Τερτσέτης) skolasbiedrs un uzturēja ar viņiem ciešas draudzīgas attiecības. Grieķu Neatkarības kara (Ελληνική Επανάσταση, Ellinikí Epanástasi, burtiski ‘grieķu sacelšanās’, 1821–1829) laikā A. Matesis bija organizācijas “Draugu biedrība” (Φιλική Εταιρεία, Filikí Etaireía) biedrs. Tā bija 1814. gadā dibināta slepena revolucionāra organizācija (biedrība), kuras mērķis bija grieķu zemju atbrīvošana no Osmaņu Impērijas varas. Vēlāk viņš darbojās Zakintas salas pašvaldībā kā padomdevējs (δημοτικός σύμβουλος, dimotikós sýmvoulos) izglītības un baznīcas jautājumos, kā arī piedalījās dažādu labdarības organizāciju darbībā. Laikabiedri viņu raksturoja kā godprātīgu un patriotisku sabiedrisko darbinieku. Līdztekus dzejai un tulkošanai A. Matesis aktīvi interesējās par grieķu valodas jautājumiem. 1824. gadā viņš sastādīja dimotiki gramatiku un iecerēja publicēt traktātu par grieķu valodu, īpašu uzmanību pievēršot tautasdziesmu, Krētas literatūras un dzejnieka Atanasija Hristopula (Αθανάσιος Χριστόπουλος) valodai. Arī A. Hristopula daiļrade veicināja dimotiki nostiprināšanos literatūrā. 19. gs. 20.–30. gados viņš pievērsās dramaturģijai, radot lugu “Baziliks”, kas vēlāk nodrošināja viņam paliekošu vietu jaungrieķu literatūras vēsturē.

Nozīmīgākais A. Matesa darbs ir piecu cēlienu luga “Baziliks”, kas sarakstīta 1829.–1830. gadā un pirmo reizi izrādīta 1832. gadā Zakintas salā. Darbs tradicionāli tiek klasificēts kā komēdija, tomēr tā idejiskais saturs ievērojami pārsniedz šī žanra ierastās robežas. Darbība norisinās 1712. gada Zakintā Venēcijas valdīšanas laikā. Lugas centrā ir aristokrātiskās Ronkala (Ρονκάλας) dzimtas meitas Garufaljas (Γαρουφαλιά) un zemākai sabiedrības kārtai piederošā Filipaka Jagiropula (Φιλιππάκης Γιαγυρόπουλος) mīlestība, kurai pretojas meitenes tēvs. Konflikta pamatā ir sabiedrības kārtu atšķirības un aristokrātijas aizspriedumi pret zemāku kārtu cilvēkiem. Luga atklāj tā laika sociālo hierarhiju, dzimtas statusa nozīmi un indivīda ierobežotās iespējas rīkoties pretēji sabiedrības normām, tajā vērojama Eiropas apgaismības ideju ietekme. “Baziliks” sarakstīta prozā un dimotiki. A. Matesis īpašu uzmanību pievērsis personāžu valodai, katram tēlam piešķirot viņa sociālajam stāvoklim un izglītībai atbilstošu izteiksmes veidu. Lugas nosaukums aizgūts no bazilika auga, kura podam ir būtiska loma sižeta attīstībā. “Baziliks” priekšvārdā A. Matesis norāda, ka viņa mērķis bijis sniegt “laikmeta rakstura, tikumu un paražu attēlojumu”, savukārt pašu darbu viņš raksturo kā “vēsturisku stāstījumu dramatiskā formā”, nevis komēdiju.

Līdzās dramaturģijai A. Matesis rakstīja mīlas, patriotiskus un elēģiskus dzejoļus, kā arī tulkoja Eiropas un antīkās literatūras autoru darbus. Nozīmīgākie tulkojumi ir itāļu dzejnieka Ugo Foskolo (Ugo Foscolo) poēma “Par kapiem” (Dei Sepolcri, 1807), angļu dzejnieka Tomasa Greja (Thomas Gray) “Elēģija lauku kapsētā” (Elegy Written in a Country Churchyard, 1751), kā arī ķeltu dziesminiekam Osianam (Ossian) piedēvētie dziedājumi, kurus 1760.–1765. gadā publicēja skotu rakstnieks Džeimss Makfersons (James Macpherson). A. Matesis tulkoja romiešu dramaturga Pūblija Terencija Afra (Publius Terentius Afer), sengrieķu dramaturga Eurīpida (Εὐριπίδης), kā arī romiešu oratora un filozofa Marka Tullija Cicerona (Marcus Tullius Cicero) darbus. Nozīmīgs veikums ir arī 1824. gadā sastādītā dimotiki gramatika.

A. Matesa nozīme jaungrieķu literatūras vēsturē galvenokārt saistīta ar viņa ieguldījumu jaungrieķu dramaturģijas veidošanās posmā un dimotiki lietojuma nostiprināšanu literatūrā. “Baziliks” kļuva par vienu no pirmajiem mākslinieciski nozīmīgajiem jaungrieķu dramatiskajiem darbiem, kas sarakstīts prozā un dimotiki, apliecinot tautas valodas piemērotību sarežģītu sociālo pretrunu atveidošanai. A. Matesa darbs ieviesa jaungrieķu dramaturģijā sociālās kritikas elementus un pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības kārtu hierarhiju, sociālo nevienlīdzību, indivīda brīvību un sievietes stāvokli sabiedrībā. Literatūrzinātnieki īpaši uzsver lugas saistību ar Eiropas apgaismības idejām, norādot uz tās kritisko attieksmi pret aristokrātijas privilēģijām, patvaļu un sociālo netaisnību. Lai gan A. Matesa laikabiedru vidū “Baziliks” neguva plašu atzinību, mūsdienās šī luga tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem 19. gs. jaungrieķu dramaturģijas darbiem. A. Matesa interese par valodas jautājumiem un dimotiki lietojuma aizstāvība ierindo viņu starp agrīnajiem tautas valodas lietojuma aizstāvjiem jaungrieķu literatūrā.

A. Matesis tiek pieskaitīts pie ievērojamākajām Zakintas salas kultūras personībām. Materiāli par viņa dzīvi un darbību glabājas Soloma un ievērojamo zakintiešu muzejā (Μουσείο Σολωμού και Επιφανών Ζακυνθίων, Mouseío Solomoú kai Epifanṓn Zakynthíōn) Zakintā. Par viņa ieguldījumu nozīmi regulāri atgādina jauni “Bazilika” izdevumi un lugas iestudējumi Grieķijas teātros, kā arī zinātniski pētījumi.

A. Matesa personība galvenokārt atspoguļota literatūrvēstures, teātra vēstures un biogrāfiskos pētījumos. Viņa luga “Baziliks” regulāri tiek interpretēta un iestudēta Grieķijas teātros, nodrošinot autora klātbūtni mūsdienu grieķu kultūrtelpā.