Starptautiskās skolēnu kompetences vērtēšanas programmas OECD PISA pētījumā 2018. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development, OECD) valstīs tika izpētīts, ka Latvijā 35 % skolēnu 15 gadu vecumā tika pakļauti mobingam. Tajā pašā laikā 83 % no visiem aptaujātajiem Latvijas skolēniem piekrita apgalvojumam, ka “piedalīties mobingā ir nepareizi”.
2020. gada janvārī un februārī Latvijas pētījumu centrs SKDS un SIA “Tele2” visā Latvijā veica aptauju par vardarbības izpausmēm un prasmju attīstīšanu izglītības iestādēs. Aptaujās piedalījās 1113 skolēni (7.‒12. klase, 72,9 % meiteņu) un 554 skolēnu vecāki (67,7 % sieviešu), kuru bērni mācās 5.‒12. klasē. Jautājumā par saskaršanos ar četrām vardarbības izpausmēm (ņirgāšanās, agresivitāte, atstumtība un aizskaršana virtuālajā vidē) pēdējo 12 mēnešu laikā bērnu vecāku vidū bija vidēji vairāk apstiprinošu atbilžu nekā pašu skolēnu vidū. Procentuāli vairāk skolēnu atbildēja, ka vismaz reizi saskārušies ar ņirgāšanos – 57% (56 % bērnu vecāku) un atstumtību – 57 % (49 % bērnu vecāku), taču jautājumos par agresivitāti apstiprinoši atbildēja 60 % bērnu vecāku (36 % skolēnu), par aizskaršanu virtuālajā vidē – 36 % (25 % skolēnu).
Saskaņā ar starptautiskajiem pētījumiem arī Latvijā vairāk zēnu nekā meiteņu saskaras ar mobingu. SKDS pētījumā vairāk zēnu nekā meiteņu atbildēja, ka saskārušies ar ņirgāšanos (65 % un 54 %), agresivitāti (50 % un 29 %) un aizskaršanu virtuālajā vidē (29 % un 23 %), taču meitenes vairāk cieš no atstumtības – 60 % (zēni 54 %). Šie paši jautājumi pētījumā tika uzdoti arī bērnu vecākiem. Lai gan bērnu un vecāku atbildes sakrita trijos no četriem jautājumiem, saistībā ar aizskaršanu virtuālajā vidē bērnu vecāki atbildēja, ka tieši meitenes ar to saskaras vairāk. Šī atšķirība jautājumā par virtuālo vidi varētu būt izskaidrojama ar to, ka bērnu vecāki ne vienmēr ir labi informēti par jauniešu interneta lietošanas paradumiem.
Plašāku aptauju, kur bez pašiem skolēniem un bērnu vecākiem tika iesaistīti arī skolotāji, 2019./2020. mācību gadā veica biedrība “Neklusē”. Aptaujās tika iesaistīti 5003 skolēni (aptaujas autori neiekļāva jautājumu par dzimumu) no 55 skolām, 742 skolotāji (92 % sieviešu) no 50 skolām un 1824 vecāki (aptaujas autori neiekļāva jautājumu par dzimumu) no 43 skolām. Aptauja iekļāva skolas Rīgas pilsētā, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, taču netika iekļauta neviena skola Latgalē. Tika aptaujāti skolēni 1.‒12. klasē, taču lielākā daļa mācījās 5.‒9. klasē (79 %).
Uz jautājumu, vai esi cietis no mobinga pēdējo 12 mēnešu laikā, “Neklusē” pētījumā apstiprinoši atbildēja 16 % skolēnu. Tajā pašā laikā 39 % skolēnu atbildēja, ka ir redzējuši, kā citiem dara pāri, un tikai 5 % aptaujāto skolēnu atbildēja, ka ir bijuši mobinga īstenotāji (51 % nebija saskārušies ar mobingu vispār). Aptaujas atbildēs bija iespējams atzīmēt vairākus atbilžu variantus vienlaicīgi, tādējādi atkarībā no situācijas ikviens aptaujātais var būt bijis agresora, cietušā vai liecinieka lomā.
Zīmīgi, ka cietušie skolēni kā agresorus 7 % gadījumu norādīja skolotājus un 5 % gadījumu – vecākus. Tikai 46 % no cietušajiem meklēja palīdzību, kad jutās slikti mobinga dēļ. 16 % bērnu vecāku nezināja un 18 % tikai daļēji zināja, kas ir mobings. Tikai 61 % bērnu vecāku zina, kā atpazīt situāciju, kurā bērns cieš no mobinga, bet vēl mazāk – 51 % – atpazīst situāciju, kurā bērns ir agresors. Savukārt gandrīz visi skolotāji zināja (91 %) vai vismaz daļēji zināja (9 %), kas ir mobings. Neskatoties uz šīm zināšanām, tikai 33 % skolotāju aptaujā norādīja, ka zina, kā atpazīt mobingu, 62 % drīzāk to zina, bet 5 % to drīzāk nezina (atbildes “nē” bija tikai dažas un nesasniedza 1 %).
