Vasenieku purvs ir viens no Stiklu masīva purviem, kas atrodas Kursas zemienes ziemeļaustrumu daļā, Ugāles līdzenumā. Administratīvi Vasenieku purvs ietilpst Ventspils novada Puzes pagasta teritorijā. Stiklu purvu masīvs ir lielākais Rietumlatvijā, un tā purvi sākuši veidoties pirms apmēram 8000–7000 gadiem ieplakās, kas radušās Ventas ledus mēles, Ventas pieledāja sprostezera un Baltijas ledus ezera darbības un hidrogrāfiskā tīkla attīstības rezultātā. Vienā no šādām ieplakām izveidojies Vasenieku purvs (Kūdras fonda Nr. 39), kas aizņem 497 ha un ģeomorfoloģiski ietilpst Ventas–Usmas ieplakas ziemeļu daļā. Purva lielākā daļa ir klaja, iestiepjas apmēram 200 m tālu no malām. Purva virsma ir salīdzinoši līdzena, ar kritumu uz malām, centrālajā daļā paceļas līdz 4 m, salīdzinot ar dienvidu daļas malu, 2,5 m – ar rietumu daļu, 2,0 m – ar austrumu daļu un 1,0 m – ar ziemeļu daļu. Straujāks reljefa kritums ir pašās purva malās, sevišķi dienvidu un dienvidrietumu daļās.

Purva virsas absolūtā augstuma atzīmes mainās no 35,9 m purva kupola pakājē rietumu pusē līdz 40,8 m virs jūras līmeņa kupola virsotnē. Austrumos no Vasenieku purva paceļas 46–48 m virs jūras līmeņa augstais Ameles pacēlums, kas to atdala no blakus esošā Pumpuru purva. Purva teritorija ir ieapaļa, to no visām pusēm ietver meži, izņemot ziemeļaustrumu daļu, kurai piekļaujas pļavas. Sistemātiski nosusināšanas darbi Vasenieku purvā nav veikti, tādēļ rudeņos un pavasaros piegulošās platības ir pārmitras, kas veicina purva izplešanos uz malām. Mūsdienās Vasenieku purvs, kurš atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas “Stiklu purvi” rietumu daļā, ir plašs, aktīvs, grūti pārejams augstā tipa purvs ar atklātām purva lāmām. Purva rietumu un dienvidu pusē atrodas mežs, no citām pusēm piekļaujas daļēji aizaugušas lauksaimniecības zemes.

Vasenieku purva ūdeņu galvenais barošanās avots ir gruntsūdens kopā ar atmosfēras nokrišņiem. Gruntsūdeni saturošie ieži ir kūdra un smiltis. Gruntsūdens barošanās norisinās no atmosfēras nokrišņiem, līdz ar to gruntsūdeņu svārstības ir atkarīgas no iztvaikošanas un nokrišņu daudzuma. Purva lielākajā daļā gruntsūdens līmenis ir tuvs zemes virsmai (apmēram 0,1 m) un tā līmeņa svārstības ir niecīgas.

Purvā ir daudz lāmu, it sevišķi daudz to ir purva ziemeļu daļā. Nelielās lāmas izvietojušās apļveidā ap purva centrālajā daļā esošā kupola pakāji. Tās izveidojušās, augot purva kupolam un gravitācijas ietekmē plīstot ar ūdeņiem bagātajiem (94–95 %) kūdras slāņiem nogāzē, izveidojot lāmu zonu visapkārt purva kupola pakājē. Vasenieku purva nosusināšana veikta 20. gs. 70. un 80. gados. Purva rietumu daļā ir mežaina dabiska strauta ieplaka. Nosusināšanas grāvjos ūdens līmeni paaugstinājuši bebru aizsprosti.

Lai atjaunotu purva hidroloģisko režīmu, tā meliorētajā daļā bija nepieciešami īpaši apsaimniekošanas pasākumi – aizsprostu būve uz meliorācijas grāvjiem, kas tika paredzēta dabas aizsardzības plānā un realizēta 2007. gadā Eiropas Komisijas LIFE–Daba programmas projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” ietvaros.

Vasenieku purvs ir augstā tipa purvs, atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā. Purvā izteikti dominē Eiropas Savienības aizsargājamais biotops – aktīvs augstā tipa jeb ombrotrofs purvs (7110*), kas aizņem 398, 5 ha. Tas barības vielas un ūdeni saņem tikai ar nokrišņiem, un tajā ūdens līmenis ir apmēram par 5 m augstāks nekā blakus esošajās teritorijās. Purva neskartajā daļā sastopamas daudzas vērtīgas augu sugas, tajā skaitā ciņu mazmeldrs (Trichophorum cespitosum). Vasenieku purvā projekta “Latvijas vērtīgāko kūdrāju uzskaite un izvērtēšana” (Inventory and Evaluation of the most valuable peatlands in Latvia) laikā, 1995.–1996. gadā, kuru finansēja Ramsāres konvencija (Ramsar Convention) par mitrājiem, tika atrastas Latvijā aizsargājamas vaskulāro augu sugas: palu staipeknītis (Lycopodiella inundata), daudzstublāju pameldrs (Eleocharis multicaulis), Dortmaņa lobēlija (Lobelia dortmanna), ciņu mazmeldrs (Trichophorum cespitosum) un trīs ķērpju sugas – Sphagnum lindbergii, S.papillosum un Calypogeia sphagnicola. Taču Vasenieku purva ziemeļdaļā ir ietekmētas un meliorētas teritorijas, kur ir noteikts biotops – degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120*). Šajā purva daļā meliorācijas rezultātā ir pazeminājies ūdenslīmenis, tāpēc augu segā ievērojamā daudzumā ir sīkkrūmi un lakstaugi – sila virsis (Calluna vulgaris), purva vaivariņš (Ledum palustre), ārkausa kasandra (Chamaedaphne calyculata), makstainā spilve (Eriophorum vaginatum). Šajā purva daļā ir traucēta sfagnu sūnu attīstība, novērojams koku daudzums, kā rezultātā mazinās bioloģiskā daudzveidība. Atsegtā sausā kūdra grāvju malās un sausajās lāmās rada labvēlīgus apstākļus adventīvas un ekspansīvas sūnu sugas – parastās līklapes (Campylopus introflexus) – attīstībai, kas Eiropā ir atzīta par nelabvēlīgu sugu.

Vasenieku purvā ir izteikts veģetācijas zonējums, ko galvenokart nosaka 5 m augstais purva kupols. Purva mikroreljefā iezīmējas divas zonas – 1) centrālā, kur tas ir samērā līdzens ar nelieliem ciņiem, uz kuriem aug virši, spilves un sfagni, un 2) perifērijā, kur sfagnu ciņi ir līdz 0,4 m augsti, aug virši, vaivariņi, zilenāji, dzērvenāji un spilves. Purva centrālajā daļā stiepjas ar viršiem apaudzis ciņu grēdu komplekss, bet nogāzē – ciņu–lāmu komplekss. Tas ir sevišķi nozīmīgs faktors putnu sugu eksistencei. Lāmas ir gan īslaicīgi izžūstošas, gan ar pastāvīgu ūdens līmeni. Lāmās sastopamas biotopam raksturīgas aknu sūnas, piemēram, zvīņlapu kurcija (Kurzia pauciflora) un peldošā zemzarīte (Cladopodiella fluitans). Vasenieku purva rietumu malā veidojas strauts, kas ievērojami palielina teritorijas bioloģisko daudzveidību, radot kontaktjoslas un specifiskus ekoloģiskos apstākļus. Purva dienvidu daļā sastopama Eriophoro–Trichophoretum cespitosi augu sabiedrība.

Vasenieku purvs aizņem 497 ha ar maksimālo kūdras slāņu biezumu – 6,0 m. Līdz 3 m dziļumam kūdras slāni veido maz sadalījusies (< 20 %), dziļāk vidēji (20–30 %) un labi (> 30 %) sadalījusies augstā purva un pārejas purva tipa kūdra. Kūdras relatīvais mitrums mainās robežās no 96,1 līdz 96,0 %, bet pelnainība – no 0,9 līdz 14,0 %.

Purva ieplakas lielākajā daļā pamatnē virs minerālajiem nogulumiem uzkrājusies labi sadalījusies augstā purva tipa sfagnu–spilvju kūdra, bet centrālajā daļā – pārejas purva tipa grīšļu–sfagnu kūdra ar smilts piejaukumu,

Vēlāk, kad kūdras slāņi kļuva tik biezi, ka augi vairs nespēja sasniegt ar barības vielām bagātos gruntsūdeņus, tie sāka baroties no nokrišņu ūdeņiem. Tā rezultātā mainījās purva augu sastāvs un, tiem atmirstot, sāka uzkrāties maz sadalījusies augstā purva tipa kūdra. Kūdras mazo sadalīšanās pakāpi noteica tas, ka augi pēc veģetācijas sezonas, tiem atmirstot, slapjos rudens apstākļos nokļuva zem ūdens, kur bija maz skābekļa, kas traucēja baktēriju darbību un būtiski samazināja sadalīšanās  procesus.  

Zem kūdras nogulumiem Vasenieku purva ieplakas minerālo pamatni veido praktiski ūdens necaurlaidīgi ieži – cementētas smiltis (ortšteins), smilšmāli un slokšņu māli, kuri, kā arī reljefs, ir apgrūtinājuši ūdens noteci, tādējādi veicinot ūdens uzkrāšanos, pārmitras vides rašanos, kas veicinājusi purva veidošanos un attīstību, pārpurvojoties plašai ieplakai.

Kūdras slāni griezuma apakšējā daļā veido labi sadalījusies grīšļu–sfagnu kūdra ar smilts piejaukumu. Šis slānis izveidojies uz smilts nogulumiem, kas savukārt izveidojās Baltijas ledus ezera laikā. Putekšņu pētījumu dati norāda uz kūdras uzkrāšanos vidējā holocēnā, klimatiskā optimuma jeb atlantiskajā laikā. Tas liecina, ka purva ieplakā ir bijis nogulumu uzkrāšanās pārtraukums laika posmā kopš Baltijas ledus ezera apstākļu beigām pirms apmēram 10 500 gadiem agrajā holocēnā  līdz atlantiskajam laikam vidējā holocēnā pirms apmēram 7500 gadiem. Šai laika posmā Vasenieku purva ieplaka ir bijusi sausa un nav uzkrājušies nogulumi. Iespējams, ka vidējā holocēnā, kad eksistēja Baltijas jūras attīstības stadija Litorīnas jūra, kuras laikā bija apmēram 6 m augstāks līmenis nekā mūsdienu jūrai, paaugstinājās gruntsūdens līmenis bijušajā Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma ieplakā. Gaisa temperatūra, kas bija augstāka salīdzinājumā ar mūsdienām, radīja labvēlīgus apstākļus purva attīstībai, veicināja lielas biomasas uzkrāšanos un nodrošināja sadalīšanās procesu intensitāti. Tā rezultātā veidojās labi sadalījusies grīšļu–sfagnu kūdra. Vēlajā holocēnā pirms apmēram 4800 gadiem klimats kļuva vēsāks un straujāk sāka uzkrāties maz sadalījušās augstā purva tipa sfagnu–spilvju un sfagnu kūdras slāņi. Tiem augot vertikāli un slīdot horizontāli, purvs aizņēma arvien plašākas teritorijas.

Vasenieku purva teritorijā definēta kūdras atradne Vasenieku purvs ar platību 2646 ha un kūdras krājumiem pie nosacītā mitruma 40 % – 1,4 miljoni tonnu pakaišu kūdras. Tika noteikts, ka kūdras ieguvi ir iespējams veikt, nosusinot un novadot ūdeņus dabīgās noteces ceļā. Vasenieku purva nosusināšana tika veikta 70. un 80. gados. Kopš 1977. gada, kad tika izveidota īpaši aizsargājamā teritorija “Stiklu purvi”, kurā iekļauts arī Vasenieku purvs, kūdras ieguve nenotiek.

Vasenieku purvs bija viena no Life Nature programmas projekta “Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošana Latvijā” (LIFE04NAT/LV/000196) pētījumu vietām. Projekts tika īstenots no 2004. līdz 2008. gadam ar mērķi novērst purvu nosusināšanas negatīvo ietekmi, lai degradētājās vietās varētu atjaunoties dabiskā veģetācija, kura ir nepieciešama augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanai. Šī projekta ietvaros tika veikta Vasenieku purva hidroloģiskā režīma atjaunošana, aizdambējot meliorācijas grāvjus, un tika izveidota 4 km gara Vasenieku purva taka. Tā ir cilpveida, kurā var vērot gan dabisku purvu, kas pilns ar dzīvību, gan arī degradēta purva ainavu.

Vasenieku purvs tiks izmantots zinātniskiem pētījumiem, biotopu aizsardzībai un ekosistēmas atjaunošanai un saglabāšanai, izglītībai, tūrismam un relaksācijai.