Pārstāv ērģeļbūvētāju dzimtu četrās paaudzēs: tēvs Kristofs Jakobs Martins (Christoph Jacob Martin) – ērģeļbūvētājs Erfurtē (Tīringenā), kur 1796. gadā ieguva pilsoņa tiesības un 06.01.1805. apprecējās ar Martu Vilhelmīni Langlocu (Martha Wilhelmina Langlotz). A. Martina dēls Emīls Martins – ērģeļbūvētājs Rīgā (1848–1922), mazdēls Jūliuss Emīls Martins ērģeļbūvi 1928. gadā nomainīja ar tirgotāja amatu.
A. Martins līdz 1823. gadam mācījās Dahvigas (Dachwig) Karaliskajā ģimnazijā, tad – 1819. gadā dibinātajā Erfurtes skolotāju seminārā (1823–1826). Apguva ērģeļbūvētāja amatu pie Ernsta Zigfrīda Heses (Ernst Siegfried Hesse) Dahvigā pie Erfurtes (1826–1828). Bija E. Z. Heses palīgs (1828–1830).
1840. gadā salaulājās ar Evu Šmājanu (Eva Schmajan). Kopdzīve vainagojās ar zelta kāzām 1890. gadā un septiņiem bērniem.