Ilgvars agri zaudēja māti, un tēvs bija visai aizņemts darbos, tādēļ piecu gadu vecumā Ilgvaru adoptēja mātes radi Rīgā. I. Spilners pamatizglītību ieguva Latvijā, Rīgas 8. pamatskolā un Rīgas 1. ģimnāzijā. Otrā pasaules kara nogalē devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur studēja ķīmiju Erlangenes Universitātē (Friedrich-Alexander-Universität Erlangen-Nürnberg; 1946–1948). Pēc izceļošanas uz ASV turpināja studijas un 1953. gadā ieguva bakalaura grādu ķīmijā Bostonas Universitātē (University of Boston), 1961. gadā – doktora grādu organiskajā ķīmijā Pitsburgas Universitātē (University of Pittsburgh).

Bija precējies ar ķīmiķi Aiju Spilneri (dzimusi Dūka). Bērni Kristīne un Barbara.

I. Spilnera profesionālā darbība saistīta ar ķīmijas nozari. Pēc bakalaura studiju beigām strādāja Mellona pētniecības institūtā (The Mellon Institute of Industrial Research) Pitsburgā. No 1959. gada strādāja par pētnieku vienā no lielākajām ASV naftas kompānijām Gulf oil Pitsburgā, kur nostrādāja vairāk nekā 30 gadus. Ieguvis vairākus patentus un publicējis zinātniskus rakstus ķīmijā. Pensionējās 1984. gadā.

I. Spilners visu trimdas laiku aktīvi piedalījās ASV latviešu sabiedriskajā dzīvē un ieņēma vadošus amatus visu līmeņu trimdas sabiedriskajās organizācijās. Darbojās Pitsburgas latviešu biedrībā, bija tās valdes loceklis, 60. gados biedrības delegāts Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kongresos. Pitsburgas latviešu luterāņu draudzes priekšnieks. Darbojās 2x2 un 3x3 nometnēs. No 1969. gada ALA vicepriekšsēdētājs un ALA Informācijas biroja vadītājs. ALA valdes priekšsēdētājs (1972–1975). Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes loceklis, PBLA valdes priekšsēdētājs (1976–1981). Pasaules Baltiešu apvienības priekšsēdētājs (1978. gadā). Lielākā trimdas latviešu laikraksta “Laiks” galvenais redaktors (10.1983.–04.1993.). Studentu korporācijas Fraternitas Vanenica biedrs.

Latvijas Nacionālās operas ASV ģildes biedrs; aktīvi vācis līdzekļus operai.

I. Spilnera darbības galvenā nozīme saistāma ar viņa darbību ALA un PBLA vadītāja amatos un īpaši – ar radio raidījumu uz Latviju veicināšanu un aktīvo darbību Eiropas Drošības un sadarbības apspriedē (EDSA).

Jau no 1964. gada I. Spilners aktīvi iestājās par radio raidījumu uzsākšanu uz Baltijas valstīm latviešu, lietuviešu un igauņu valodā. Šis jautājums bija īpaši aktuāls 70. gadu sākumā. I. Spilners uzturēja intensīvu saraksti ar ASV politiķiem, mēģinot pārliecināt par raidījumu uz Baltiju nepieciešamību. 28.06.1973. I. Spilners sniedza informāciju ASV Senāta ārlietu komisijas sēdē, kurā tika skatīti “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” reorganizēšanas un finansēšanas jautājumi, 01.08. – par šo pašu tēmu ASV Pārstāvju palātas ārlietu komisijas sēdē. Šīs aktivitātes bija daļa no pasākumiem, kuru rezultātā izdevās panākt “Radio Brīvība” raidījumu uzsākšanu latviešu valodā 1975. gadā.

70. gados īpaši, bet arī vēlāk, vienas no nozīmīgākajām trimdas politiskajām aktivitātēm bija saistītas ar EDSA sarunām vispirms Helsinku konferencē (1972–1975) un pēc tam t. s. pārskata konferencēs Belgradā (1977–1978), Madridē (1980–1983) un Vīnē (1986–1989). Visās šajās sanāksmēs notika dažādu trimdas organizāciju īstenotas politiskas akcijas, gan publiskas, piemēram, demonstrācijas u. tml., gan informatīvi pasākumi konferenču delegātiem par Baltijas valstu jautājumu EDSA aplūkojamo tēmu kontekstā.

Helsinku EDSA konferences galvenais darba posms notika Ženēvā (19.09.1973.–21.07.1975.) un I. Spilners PBLA uzdevumā uzturējās tur 18.–22.02.1974. un tikās ar 12 rietumvalstu delegāciju locekļiem un diplomātiem, izdalīja PBLA sagatavotos memorandus. I. Spilners īstenoja arī iepriekš ieplānotu publicitātes akciju – pie Ženēvā 1923. gadā Latvijas Republikas valdības delegācijas stādīta ozola piestiprināja plāksnīti ar tekstu franču valodā par ozola stādītājiem un faktu, ka Latviju 1940. gadā okupējusi Padomju Savienība. Šī akcija guva zināmu preses uzmanību.

I. Spilners kā PBLA priekšsēdētājs bija neizbēgami iesaistīts gan Belgradas, gan arī Madrides pārskata konferences laikā īstenoto politisko aktivitāšu plānošanā un sagatavošanā, kā arī piedalījās tajās personīgi. Belgradā baltiešu delegācija bija spiesta rīkoties piesardzīgi, jo iepriekšējie delegāti bija tikuši apcietināti un izraidīti no valsts. Tomēr I. Spilners kopā ar kolēģiem apmeklēja vairāku dalībvalstu delegācijas un izplatīja sagatavotos informatīvos materiālus, pievēršot uzmanību Baltijas valstu rusifikācijas jautājumam un cilvēktiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs. Madrides delegācijas laikā redzamākais trimdas rīkoto politisko pasākumu kopums notika konferences atklāšanas laikā 1980. gada novembrī. I. Spilners šajā laikā atradās Madridē un kā PBLA valdes priekšsēdētājs bija politisko notikumu plānošanas un īstenošanas centrā.

I. Spilners daudz publicējies trimdas periodiskajos izdevumos: rakstījis par ALA un PBLA politisko darbību ar mērķi veicināt Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, informācijas izplatīšanu par Baltijas valstīm mītnes zemju sabiedrībā, trimdas nacionāli politiskajiem centieniem kopumā, nepieciešamajiem darba virzieniem šajā jomā nākotnē u. tml. jautājumiem, aicinot trimdas latviešus aktīvāk iesaistīties politiskajā darbā Latvijas labā. Uzstājies ar daudzām runām par līdzīgiem tematiem pasākumos trimdas kopienās Amerikā, Eiropā un Austrālijā.

Nozīmīga ir arī I. Spilnera darbība kā lielākā trimdas laikraksta “Laiks” galvenajam redaktoram. Šim laikrakstam bija svarīga nozīme latviskās kultūrtelpas veidošanai trimdā un trimdas kopības veicināšanai.

Esot ALA un PBLA vadošos amatos, I. Spilners aktīvi veicināja Latvijas valstiskās neatkarības idejas saglabāšanu trimdā. Šajā ziņā svarīga ir gan I. Spilnera aktīva piedalīšanās atsevišķos politiskos pasākumos, gan arī kopumā politiskās dzīves trimdā veicināšana ar publikāciju u. c. aktivitāšu palīdzību, piemēram, rīkojot diskusijas par politiku 2x2 un 3x3 nometnēs.

EDSA process deva iespēju trimdai atgādināt lielvalstīm par neatrisināto Baltijas valstu jautājumu pavisam citā līmenī, nekā tas bija iespējams līdz tam. Trimdas organizācijas, kuru starpā liela loma bija I. Spilnera tobrīd vadītajai PBLA, veiksmīgi izmantoja EDSA procesa gaitā sabiedrības un politiķu uzmanības lokā aktualizētos jautājumus par cilvēktiesību un reliģiskās brīvības neievērošanu, ģimeņu apvienošanas problēmām un citām, caur to prizmu pievēršot pasaules politiķu uzmanību Baltijas valstu politiskajam stāvoklim.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, V šķira (1997), bet no apbalvojuma atteicās. Saņēmis PBLA Kultūras fonda Goda diplomu (1999).