Embūtes (Amboten) pilskalnu pirmo reizi zinātniskajā literatūrā ir minējis ievērojamākais 19. gs. Latvijas pilskalnu apzinātājs Augusts Bīlenšteins (August Bielenstein), kurš pats to pirms pazīstamākā Kurzemes pilskalniem veltītā darba “Senie latviešu pilskalni Kurzemē” (Die altlettischen Burgberge Kurlands, 1869) vēl nebija apmeklējis. Domājams, ka viņš to apsekoja vēlāk, jo informāciju par pilskalnu A. Bīlenšteins pieminējis 19. gs. 90. gados izdotajās publikācijās, 1899. gadā publicējot arī Embūtes pilskalna griezuma zīmējumu. Pirms A. Bīlenšteina 1893. gadā Embūtes senvietu situācijas plānu bija publicējis skolotājs un muzeju darbinieks Matīss Siliņš, kurš pirmo reizi latviešu valodā pārtulkoja un izdeva Atskaņu hroniku (Livländische Reimchronik). 27.06.1922. pilskalnu apmeklēja, uzmērīja un 1923. gadā izdevumā “Latvijas pilskalni I. Kuršu zeme” tā uzmērījumu un pirmo plašāko aprakstu publicēja pazīstamākais neatkarīgās Latvijas pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš, kurš norādīja, ka augstuma ziņā Embūtes pilskalns pārspēj citus Kurzemes pilskalnus, kā arī piemin pilskalna rietumu pakājē esošo Joda dambi. 1967. gadā arheologs Pēteris Stepiņš pirmais norādīja, ka upītes līkumā pie Joda dambja ir senpilsētas vieta.