Akadēmiskā vienība tika slēgta padomju okupācijas laikā, 13.07.1940. Tās darbība ārpus Latvijas tika atjaunota daļēji – izveidojās kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā un Zviedrijā. “Ausmas” darbība Latvijā netika atjaunota, Latvijā dzīvojošās biedres pievienojās akadēmiskajai vienībai “Latviete”.

Akadēmiskā vienība “Ausma” ir piedalījusies Vienotņu vienkopas – studentu biedrību vienību savienības jumta organizācijas – dibināšanā 1925. gadā. Akadēmiskajai vienībai “Ausma” bija draudzīgas attiecības ar Kauņas Vītauta Dižā universitātes (Kauno Vytauto Didžiojo universitetas) biedrībām “Birute” un “Šatrija” Lietuvā un Latvijas Mākslas akadēmijas audzēkņu vienotni “Zaļā zeme”.

Starpkaru periodā un trimdas laikā kopā ar citām vienotnēm (vēlāk vienībām), pavasara semestrim noslēdzoties, piedalījās Darba svētku rīkošanā un atzīmēšanā, kurā tradicionāli tika veikts kāds sabiedrībai derīgs darbs.

Pēc dibināšanas par mērķi tika izvirzīta “latvisku tradīciju veidošana studentu organizācijās un akadēmiskās saimes neatraušanās no pārējās tautas”. Akadēmiskās vienības mērķis 1939. gada statūtos bija “celt un sargāt latvisko kultūru, kā arī audzināt biedrības biedrenes latviskā garā, sekojot centieniem: zinātne, darbs, skaidrība, brīvība un tēvuzeme”.

Akadēmiskās vienības krāsas (tumši zaļa pamatkrāsa ar piecām zelta šķērssvītrām) un segne (jeb cepure), karogs: tumši zaļš ar piecām zaļām šķērssvītrām. Pēc 1935. gada atšķirības zīmes tika pielāgotas Vienību savienības noteiktajam paraugam – jauniešu (jeb kandidātu) krūšu nozīme (vienības simbols sudrabā), saviešu (jeb pilntiesīgo biedru) krūšu nozīme (vienības simbols sudrabā uz dzintara pamata), krāsu lente un segne.

Akadēmiskās vienības devīze jeb centieni bija “Zinātne, darbs, skaidrība, brīvība un tēvzeme!”.

Akadēmiskās vienības “Ausma” augstākā lēmējinstitūcija bija pilnsapulce, un tās valdi veidoja – vecākā, vecākās vietniece, rakstvede, audzinātāja un kasiere. Valde vadīja sagaitas un reprezentēja akadēmisko vienību.

1934. gadā tika izveidota vecdraugu biedrība, kas tika likvidēta 20.09.1940. Biedrība 1936. gadā piedalījās Vienību vecbiedru biedrību savienības dibināšanā (slēgta 1940. gadā, darbība nav atjaunota).

Studenšu vienotni “Ausma” 21.03.1925. nodibināja 12 studentes. Neilgi pēc nodibināšanas “Ausma” kopā ar studentu un studenšu vienotnēm “Līdums”, “Latviete”, “Zelmenis” izveidoja LU studentu biedrību vienību savienību “Vienotņu vienkopa,” kura pastāvēja līdz 1935. gadam. 24.05.1935. akadēmiskā vienība “Ausma” kopā ar vienībām “Austrums”, “Ziemelis”, “Atauga”, “Ziemeļniece”, “Līdums”, “Latviete”, “Dzimtene” un “Kāvi” izveidoja LU studentu biedrību “Vienību savienība”. 08.02.1939. apvienojās ar 29.05.1931. dibināto LU studenšu atturības biedrību “Astra”. Līdz vienības slēgšanai tā vairākkārt ir mainījusi atrašanās vietu Rīgā. No 1929. līdz 1933. gadam tā atradās Krišjāņa Valdemāra ielā 69-3, no 1933. līdz 1938. gadam ‒ Pulkveža Brieža ielā 10-1, bet 1940. gadā – Elizabetes ielā 10b-8.

Studenšu vienotne, no 1935. gada vienība, aktīvi darbojās, veidoja iekšējās tradīcijas un līdz pat 13.07.1940. uzņēma jaunas biedres. Viena no galvenajām iekšējām tradīcijām bija Augstie svētki, kuru laikā 1933. gadā tika atklāts saules pulkstenis Viestura pilskalna pakājē Tērvetē. Pēc Vienību savienības izveides 1935. gadā tradīcija tika pārdēvēta par Darba svētkiem, kuru laikā 1935. gadā Kandavas pamatskolai izveidoja mācību dārzu. Biedres iesaistījās ziedojumu vākšanā un arī pašas ziedoja līdzekļus Brīvības pieminekļa celtniecībai. Tāpat biedres aktīvi iesaistījās Studentu padomes darbā un Bērnu palīdzības savienībā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā vienības darbība oficiāli netika atjaunota. Sākoties otrreizējai padomju okupācijai, daļa no biedrēm Latviju pameta un devās uz Rietumiem.

Trimdā lielākie vienības centri bija Kalamazū un Bostonā, ASV, un Toronto, Kanādā. Zviedrijā esošās biedres galvenokārt darbojās trimdā izveidotās Vienību savienības ietvaros. “Ausmas” biedres Adelaidā, Austrālijā, 1959. gadā iesaistījās akadēmiskās vienības “Atāls” dibināšanā.

Padomju okupētajā Latvijā akadēmiskās vienības darbība oficiāli bija aizliegta, tomēr Latvijas teritorijā palikušās biedres turpināja neoficiāli tikties un sazināties ar biedrēm ārpus Latvijas, arī daļa no ausmu simbola ‒ lielās sagšas saktas ‒ tika sūtītas no Latvijas. Pašu atjaunoto simbolu vienības biedrēm dāvināja akadēmiskā vienība “Līdums” 1960. gadā 35. gadasvētkos Kalamazū, ASV. Līdz pat 70. gadiem trimdā notika rosīga iekšējā vienības dzīve – tika organizētas sirmās stundas, uzņemtas jaunas biedres, veicināta sadraudzība ar citām akadēmiskajām organizācijām. Kopā ar citām Vienību savienības organizācijām “Ausma” rotācijas kārtībā organizēja LU gadasvētkus.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nelielā Latvijā palikušo biedru skaita dēļ studenšu vienības “Ausma” darbību nevarēja atjaunot, un 23.09.1993. tā tika iekļauta akadēmiskajā vienībā “Latviete”.

Akadēmiskajā vienībā “Ausma” uzņēma Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošas studentes vai absolventes. Organizācijas pilnsapulce lēma par jauno biedru uzņemšanu. Katra akadēmiskā gada rudens un pavasara semestrī notika viesu vakari, kuros bija iespēja viesoties vienībā, iepazīt tās biedres, kā arī nolasīt referātu par sev tuvu tēmu. Akadēmiskās vienības biedru gradācija: vecdraugi, savietes, jaunietes un goda biedres.

1926. gadā organizācijā bija 21, bet 1933. gadā 61 biedre. Līdz 1965. gadam trimdā uzņemtas aptuveni 40 biedres.

Pazīstamākās akadēmiskās vienības biedres: zinātniece Anna Āboliņa-Kroģe, dzejniece un Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāja Anna Dagda (īstajā vārdā Olga Taube), pirmā sieviete latviete agronomijas doktore Dagmāra Talce-Niedre, gaidu vadītāja Gaida Kalnāja-Bērziņa, nacionālās pretestības kustības dalībniece, literatūrkritiķe un bibliogrāfe Valentīne Lasmane.

Līdz akadēmiskās vienības slēgšanai 1940. gadā tās goda biedre bija zobārste Alvīne Grīna.

Akadēmiskā vienība “Ausma” pieminēta V. Lasmanes dzīvesstāstā “Nakts jau nav tikai gulēšanai” (2020).