YouTube ir pasaulē populārākā video koplietošanas vietne. Ik minūti tajā tiek augšupielādēti materiāli vairāk nekā 500 stundu ilgumā, un katru dienu lietotāji noskatās augšupielādēto saturu miljards stundu ilgumā. Satura izplatīšanai šo platformu izmanto gan privātpersonas, kas vēlas citiem parādīt sevis veidotus materiālus, gan satura veidotāji (jūtūberi, videoblogotāji), kas ir piesaistījuši plašu auditoriju un šādā veidā gūst ienākumus, gan dažādu jomu uzņēmumi un organizācijas.

Šī vietne pieder Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tehnoloģiju kompānijai Google.

YouTube izveidotāji ir Stīvs Čens (Steve Chen), Čads Hērlijs (Chad Hurley) un Džavids Karims (Jawed Karim), kuri iepriekš bija tiešsaistes maksājumu platformas PayPal darbinieki.

S. Čens ir arī viens no agrīnajiem sociālā medija Facebook darbiniekiem, kur viņš strādāja par programmatūras inženieri, taču šo uzņēmumu atstāja pirms YouTube izveides. Sociālajā medijā YouTube viņš līdz 2009. gadam strādāja par tehnoloģiju direktoru. Č. Hērlijs līdz 2010. gadam bija YouTube vadītājs. Viņi abi 2011. gadā atstāja Google, bet Č. Hērlijs saglabāja YouTube padomdevēja lomu.

Dž. Karimam YouTube izveides laikā oficiālas lomas nebija. Viņš pildīja neoficiāla YouTube padomdevēja funkcijas. Pēc tam, kad vietne tika izveidota un jaunuzņēmums sāka piesaistīt investoru naudu, viņš to pameta, lai Stenforda Universitātē (Stanford University) studētu datorzinātni. 2005. gada 23. aprīlī viņš YouTube augšupielādēja pirmo videoklipu – “Es zooloģiskajā dārzā” (Me at the zoo).

Kopš 2014. gada YouTube vadītāja ir Sūzana Vodžicka (Susan Diane Wojcicki). Viņa ir viena no pirmajām uzņēmuma Google darbiniecēm. Viņai ir bijusi liela loma, attīstot un izvēršot Google reklāmas pakalpojumus, kas ir galvenais uzņēmuma ienākumu avots. Laikā, kad YouTube sāka kļūt populārs, S. Vodžicka tajā saskatīja konkurentu Google veidotajai video vietnei un ieteica jaunuzņēmumu iegādāties. Viņa vadīja YouTube pirkšanas procesu. Viņas laikā YouTube ir attīstīti jauni veidi, kā satura veidotāji var gūt ienākumus, izstrādāts abonēšanas pakalpojums YouTube Premium, kas lietotājiem ļauj skatīties YouTube videomateriālus bez reklāmām, kā arī YouTube TV, kas ir maksas televīzijas pakalpojums. S. Vodžicka vairākus gadus ir bijusi žurnāla Forbes veidotajā 100 pasaules ietekmīgāko sieviešu sarakstā. 2020. gada sarakstā viņa bija 13. vietā.

YouTube uzņēmējdarbības direktors ir Roberts Kinsls (Robert Kyncl), kurš pārrauga YouTube partnerību ar citiem uzņēmumiem un citas biznesa aktivitātes. Iepriekš viņš ir strādājis maksas televīzijas tīklā HBO un bijis viens no digitālā satura vietnes Netflix straumēšanas pakalpojuma izstrādātājiem laikā, kad šis uzņēmums vēl darbojās kā DVD disku noma.

Lietotāji jaunam saturam piekļūst, gan sekojot noteiktiem satura veidotājiem, gan izmantojot meklēšanas funkcionalitāti, gan izvēloties materiālus, kurus ieteicis algoritms.

Lai piekļūtu YouTube saturam, nav obligāti jāreģistrējas, taču reģistrētajiem lietotājiem ir piekļuve dažādām papildu funkcijām, piemēram, viņi var abonēt sev interesējošā satura kanālus, kas sekošanu izvēlētajiem satura veidotājiem padara ērtāku. Tāpat reģistrētie lietotāji var rakstīt komentārus pie publicētajiem videomateriāliem un atzīmēt tos ar “patīk” vai “nepatīk”. Tā kā YouTube pieder uzņēmumam Google, pieteikšanās vietnē notiek ar Google kontu.

Reģistrēšanās ir nepieciešama, arī lai augšupielādētu video failus. Pēc konta izveides lietotāji var augšupielādēt līdz 15 minūtēm ilgus videomateriālus. Pēc konta apstiprināšanas, kas tiek veikta, norādot savu mobilā tālruņa numuru, maksimālais augšupielādējamā materiāla apjoms ir 12 stundas vai 128 gigabaiti.

Videomateriālus ir iespējams ne tikai skatīties YouTube tīmekļa vietnē, bet arī iekļaut citās tīmekļa vietnēs, izmantojot HTML kodu. Tas nozīmē, ka citu vietņu satura veidotāji var izmantot citu YouTube publicētos materiālus, lai papildinātu savas publikācijas. Piemēram, žurnālists, kurš raksta ziņu par kādu notikumu, var pievienot aculiecinieka publicētu video. Šāda funkcionalitāte veicina YouTube satura izplatīšanos internetā.

YouTube augšupielādētajam saturam lielākoties var piekļūt bez maksas. Taču satura veidotājiem vai tā autortiesību īpašniekiem videomateriālus ir iespējams izplatīt arī kā maksas saturu, piemēram, lietotāji var nomāt filmas. Tāpat satura veidotāji var izmantot šo platformu, lai rādītu tiešraides no diskusijām, koncertiem, videospēļu turnīriem vai jebkādas citas tematikas pasākumiem.

Satura veidotāji, kuru kanāliem ir vismaz tūkstoš abonentu, kuru veidoto materiālu skatīšanās laiks gadā ir vismaz 4000 stundu un kuri ievēro YouTube satura noteikumus, var pretendēt uz daļu no ienākumiem, kurus YouTube gūst no reklāmu rādīšanas. Papildus tam satura veidotāji arī paši mēdz piesaistīt reklāmdevējus. Iespēja pelnīt naudu šajā platformā ir veicinājusi satura radītāju daudzveidīgu kopienu veidošanos. Nelielai daļai no viņiem, it īpaši tiem, kas saturu veido valodā ar lielu runātāju skaitu un tādējādi var pretendēt uz lielu auditoriju, šī iespēja ir kļuvusi par pamata darbu. Tomēr lielākā daļa satura veidotāju, kuru veikums atbilst monetizācijas noteikumiem, šādi labākajā gadījumā spēj gūt tikai papildu ienākumus.

Lietotājiem sniegtā iespēja augšupielādēt saturu rada risku, ka daļa šāda satura pārkāpj citu cilvēku vai organizāciju autortiesības. Piemēram, lietotāji var augšupielādēt mūzikas ierakstus vai fragmentus no kinofilmām. Šo problēmu YouTube risina ar satura identifikācijas jeb Content ID sistēmu, kas automatizēti atrod augšupielādēto saturu, uz kuru tiesības pieder citām pusēm. Piemēram, ja kāda lietotāja veidotā materiālā tiek izmantots skaņdarbs vai videoklips, kas ir Content ID datubāzē un uz kura izplatīšanu šim lietotājam nav tiesību, par to lietotājam tiks paziņots satura vadības panelī. Autortiesību īpašnieki var pieņemt lēmumu, vai šāds saturs ir jādzēš, vai arī viņi vēlas saņemt reklāmas ieņēmumus, kas gūti no konkrētā materiāla publiskošanas.

YouTube tika izveidots 2005. gadā, un tās sākotnējais mērķis bija ļaut privātpersonām dalīties ar pašu uzņemtiem videomateriāliem. Pirmā vietnes darbības gada laikā tā piesaistīja 50 miljonus lietotāju visā pasaulē. 2006. gada beigās, 20 mēnešus pēc vietnes izveidošanas, to nopirka uzņēmums Google par 1,65 miljardiem dolāru, kas tolaik bija viens no dārgākajiem pirkumiem interneta tehnoloģiju nozarē. Tajā laikā vairāki ietekmīgi nozares pārstāvji izteicās, ka šāda maksa ir pārāk augsta par uzņēmumu, kura uzturēšanas izdevumi ir lieli, kurš nepelna un par kura darbību vēl bija nenokārtoti juridiski jautājumu, tai skaitā par pirātiska satura izplatību. Taču 2020. gadā YouTube ieņēmumi sasniedza 15 miljardus ASV dolāru, un šai vietnei ir liela loma, uzturot spēcīgās Google pozīcijas tiešsaistes reklāmu un video tirgū.

YouTube darbības pirmajos astoņos gados vietnes lietotāju skaits pieauga līdz vienam miljardam, un nākamo astoņu gadu laikā šis skaitlis vairāk nekā dubultojās, 2021. gadā sasniedzot 2,2 miljardus lietotāju. Pašlaik YouTube ir otra populārākā tīmekļa vietne pasaulē (pēc Google tiešsaistes meklētāja).

Arī Latvijā tā ir otra populārākā vietne pēc Google, un 2021. gada pirmajā ceturksnī YouTube Latvijā bija ap 792 tūkstošiem lietotāju, kas ir aptuveni 57 % no visiem Latvijas interneta lietotājiem. Saskaņā ar Kultūras ministrijas un “Latvijas faktu” 2020. gada medijpratības pētījuma rezultātiem YouTube Latvijas iedzīvotājiem ir viens no populārākajiem izklaides avotiem. Taču Latvijas lietotāji YouTube seko līdzi ziņām un citām aktualitātēm.

YouTube atrodamais daudzveidīgais saturs un plašais satura veidotāju un patērētāju loks ir veicinājis šīs vietnes saistību ar dažādiem sabiedriskajiem procesiem – gan pozitīvi, gan negatīvi vērtējamiem.

Tā kā videomateriāli aizņem daudz diska vietas, pašrocīga to publicēšana internetā ir dārga un daudziem interneta lietotājiem nepieejama. YouTube ir viens no pakalpojumiem, kas sniedz satura izvietošanas problēmas risinājumu, tādējādi dodot iespēju padarīt publiski pieejamus daudzveidīgus materiālus, tai skaitā tādus, kam ir informatīva, izglītojoša vai cita veida sabiedriski svarīga nozīme. Aculiecinieka uzņemts un publicēts videomateriāls par kādu notikumu, ja tas piesaista pietiekami lielu uzmanību, var ietekmēt sabiedrības un lēmumu pieņēmēju attieksmi un viedokli par konkrēto notikumu un iespaidot turpmāko tā attīstību. Tradicionāli resursi, kas nepieciešami, lai ietekmētu sabiedrības dienaskārtību, ir bijuši pieejami lielākoties tikai masu medijiem, politiķiem un lieliem uzņēmumiem.

Vietni YouTube izmanto daudz satura veidotāju, kas skaidro zinātnes, kultūras, politikas un daudzus citus jautājumus, kā arī māca dažādas prasmes. Tādējādi YouTube veicina kvalitatīva satura pieejamību. Aktīvisti šo platformu izmanto, lai veicinātu sabiedrības izpratni par dažādiem jautājumiem, un skatītāji var veidot savus video, lai reaģētu uz šiem vēstījumiem un iesaistītos publiskā diskusijā.

Līdztekus kvalitatīvam saturam YouTube platformā ir atrodams arī daudz nekvalitatīvas informācijas. Platforma lielu auditoriju ir ļāvusi piesaistīt arī dažādiem radikāļiem, pseidozinātnisku skaidrojumu izplatītājiem un valdību vai citu politisku struktūru propagandistiem.

YouTube ir izstrādāti lietošanas noteikumi, un tie aizliedz publicēt materiālus, kas satur nepatiesu informāciju vai naida runu, detalizēti ataino vardarbību, apdraud citus vai mudina uz noziedzīgām vai bīstamām darbībām. Tomēr izskan daudz kritikas par to, cik efektīvi šīs vadlīnijas tiek piemērotas. Īpaši aktuāls šis jautājums ir saistībā ar bērnu aizsardzību. YouTube veido atsevišķu tīmekļa vietni un mobilo lietotni YouTube Kids, kuras saturs ir piemērots bērniem. Tomēr arī šajā sadaļā ir bijis konstatēts vardarbīga vai seksuāla rakstura saturs, un tas noticis vai nu satura moderatoru kļūdu, vai arī automatizētās satura pārraudzības sistēmas nepilnību dēļ.

Pēdējo gadu laikā YouTube ir ieguldīts daudz resursu satura pārraudzības uzlabošanā. Šo darbu apgrūtina gan vietnē ik dienas publicētā satura milzīgais apjoms, gan arī tas, ka ne vienmēr ir iespējams nešaubīgi izšķirt, vai konkrētā satura vienība ir pretrunā ar noteikumiem vai nav. Piemēram, vardarbības atainojums var būt saistīts ar kādu nozīmīgu procesu, par ko sabiedrībai ir tiesības zināt, manipulatīvā saturā var būt daļa patiesības, un robeža starp pieļaujamu kritiku un personisku uzbrukumu atsevišķos gadījumos var būt izplūdusi. Turklāt daļa lietotāju satura pārraudzības sistēmu izmanto ļaunprātīgi un ziņo par neesošiem pārkāpumiem, lai ierobežotu sev netīkamas informācijas izplatīšanu.

Ir bijušas situācijas, kurās sabiedriski nozīmīgi videomateriāli vai YouTube kanāli ir dzēsti tādēļ, ka tajos var saskatīt kāda noteikumu panta formālu pārkāpumu. Šādas problēmas ir raksturīgas arī citām lielajām sociālo mediju vietnēm.

Auditorijas piesaisti platformā publicētajam saturam veicina algoritms, kas iesaka videomateriālus, balstoties uz lietotāja iepriekšējām izvēlēm, izmantoto valodu, ģeogrāfisko atrašanās vietu un citiem indikatoriem. Lielākā daļa no videomateriāliem, kurus skatītāji izvēlas, ir algoritma ieteiktie, nevis lietotāja abonētajos kanālos publicētie. YouTube atrodamais saturs ir daudzveidīgs, taču rekomendāciju algoritma darbība rada risku, ka saturs, kuru lietotājs skatās, laika gaitā var kļūt aizvien ekstrēmistiskāks un tāds, kas veicina to viedokļu vienveidību, ar kuriem lietotājs saskaras.

YouTube mērķis ir panākt, lai lietotājs vietnē pavada pēc iespējas vairāk laika, tāpēc ieteikumu algoritms ir veidots, lai uzminētu, kāds saturs lietotāju visvairāk piesaista. Ja lietotājs ieteikto noskatās, viņam var tikt piedāvāti materiāli ar aizvien krasāku pozīciju, tai skaitā tādi, kas popularizē sazvērestības teorijas, izplata nepatiesus apgalvojumus vai popularizē bīstamas darbības. Piemēram, lietotājam, kurš skatās videomateriālus par diētu, var tikt ieteikti materiāli, kas popularizē badošanos vai anoreksiju. Ja lietotājs tos izvēlēsies skatīties, viņam tiks ieteikti citi par līdzīgu tēmu. Lietotājam, kas skatās materiālus par lidojumiem kosmosā, var tikt ieteikti materiāli, kuros izteikti apgalvojumi, ka ASV astronautu nosēšanās uz Mēness nav notikusi. Pēc šādu materiālu noskatīšanās var tikt ieteikti vēl citi, kas izplata līdzīgus nepatiesus apgalvojumus. Rezultātā šajā vietnē katrs lietotājs var attīstīt savu personisko informatīvo vidi, kurā katrs nākamais redzētais materiāls apstiprina un pastiprina iepriekšējā paustos uzskatus un kas laika gaitā aizvien vairāk zaudē saikni ar realitāti.

Šāds algoritma darbības princips līdz ar YouTube popularitāti rada bažas, ka šai video platformai ir ievērojama loma indivīdu radikalizācijā un sabiedrības šķelšanā. Tomēr, vērtējot YouTube lomu šajos procesos, ir jāņem vērā ne tikai tas, kā darbojas platforma, bet arī lietotāja aktīvā pozīcija, izdarot skatīšanās izvēles un interpretējot redzēto. Lai gan YouTube ietekmē katra lietotāja informatīvo vidi, tomēr šī ietekme nav pilnīga un var novest pie atšķirīgām sekām. Turklāt rekomendāciju algoritms regulāri tiek mainīts, kas nozīmē, ka saturā, kas tiek ieteikts lietotājiem, arī notiek izmaiņas.