10. gadsimtā rietumu kristietībā aizsākās kustība par ticības un baznīcas attīrīšanu atbilstoši Kristus mācībai. Viens no pirmajiem to uzsāka Svētā Benedikta ordeņa (Ordo Sancti Benedicti) Klinī klosteris (Abbaye de Cluny) Burgundijā. No tā nosaukuma cēlies Klinī reformas vārds. Kustība iestājās par celibāta ievērošanu klēriķiem, vērsās pret simoniju – baznīcas amatu pirkšanu, laju iecelšanu baznīcas amatos, izlaidīgu klēriķu dzīvi (Nikolaitismus), uzskatot mūkus par Kristus kareivjiem (milites Christi), kuri cīnās par kristietības atjaunošanos. Ar 11. gadsimtu klosteru uzsākto baznīcas pašattīrīšanās procesu sāk atbalstīt pāvesti.