Pirmās ziņas par šo pilskalnu saistībā ar faktu, ka Pieminekļu valdei nodots tajā atrasts dzelzs platasmens cirvis, 1937. gadā sniedzis arheologs Eduards Šturms. Pirmo plašāko pilskalna aprakstu 1941. gadā, domājams, Pieminekļu valdes uzdevumā sniedzis Kārlis Bregžis, kurš vairāk pazīstams kā Latvijas Republikas laika pilskalnu pētnieka Ernesta Brastiņa domu biedrs dievturu kustības izveidē. K. Bregžis atzīmē, ka pilskalna plakums tiek izmantots kā tīrums. 1942. gadā Tāšu pilskalns ar Nr. 1897 iekļauts Pieminekļu valdes sastādītajā valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 1951. gadā izveidota Tāšu pilskalna kā arheoloģiskā pieminekļa pase. Tās autors bija toreizējā Liepājas novadpētniecības muzeja līdzstrādnieks J. Vilsons, kurš noskaidrojis, ka pilskalna lauksaimnieciskā apstrāde sākta jau 19. gadsimta 80. gados, kā arī pierakstījis dažus apkārtnes iedzīvotāju nostāstus par pilskalnu. 1991. gadā pilskalnu apsekoja un uzmērīja arheologi Jānis Asaris un Jānis Siatkovskis. 1994. gadā pilskalnu apsekoja un tā kultūrslāni ar zondi pārbaudīja arheologs Juris Urtāns, kurš tajā atrada arī bezripas keramikas lausku.