Pilskalns nosaukumu ieguvis no netālu esošajām Aužeļu mājām. Tiek uzskatīts, ka Aužeļu pilskalns ir Nogailenas (Nogaylen) zemes centrs. Vienīgais dokuments, kurā sīkāk aprakstītas kādas zemgaļu zemes robežas, ir 16.08.1416. Livonijas ordeņa prokurora raksts ordeņa mestram, kurā ir minēts Nogailenas pilsnovads.

Pirmo reizi pilskalns minēts 1876. un 1882. gadā, kad to aprakstījis gleznotājs un vēstures pētnieks Jūliuss Dērings (Julius Döring). Vācbaltiešu pedagogs un vēsturnieks 1895. gadā izteica domu, ka pilskalns varētu būt identificējams ar 1416. gadā minēto Nogylen. 14.07.1923. pilskalnu apmeklēja, uzmēroja un tā uzmērījumu ar aprakstu publicēja pazīstamākais Latvijas Republikas laika pilskalnu apzinātājs Ernests Brastiņš 1926. gada izdevumā “Latvijas pilskalni. Zemgale un Augšzeme”, izvirzot hipotēzi, ka “pilskalns veidots Mežotnes robežu aizsardzībai pret leišiem”.

Aužeļu pilskalns ierīkots uz zemesraga, kurš veidojies starp sīka strautiņa gravu un stāvo Mēmeles krastu. Zemesrags atdalīts no ziemeļos esošā līdzenā lauka ar grāvi, kura dziļums ir ap 2 m un vaļņa augstums – 4 m. Valnis dienvidpusē lēzeni pāriet plakumā. Pilskalnam ir zemgaļiem raksturīgs trīsstūrveida plakums ar 600 m² lielu laukumu, 40 m garumā un 30 m platumā. Pilskalnam ir stāvas nogāzes, kultūrslānis aptuveni 65 cm biezs.

Uz dienvidiem un ziemeļrietumiem no pilskalna tīrumā atradusies senpilsēta, kuras kultūrslāņa biezums ir 30–100 cm. Nelielais savrupatradumu klāsts liecina par pilskalna apdzīvotību 10.–13. gs. Pilskalnam un senpilsētai ir izteikti melns kultūrslānis, kurš satur ogles, deguša māla un trauku lauskas. Pilskalna plakumā Mēmeles upes pusē saskatāmi Pirmā pasaules kara ierakumi.

Pilskalnā un senpilsētas teritorijā arheoloģiskā izpēte nav notikusi. Minētais apstāklis neļauj noteikt pilskalna un senpilsētas precīzu apdzīvotības hronoloģiju.

Aužeļu pilskalns līdz šim arheoloģiski nav pētīts, bet, ņemot vērā, ka tas tiek uzskatīts par vienu no zemgaļu pilsnovada centriem, tas ir uzlūkojams kā potenciāls pētniecības objekts, kurš nākotnē var sniegt jaunas atziņas un liecības par zemgaļu materiālo kultūru. Bauskas muzejā glabājas savrupatradumi no Aužeļu pilskalna – dzelzs uzmavas kalts un akmens galoda.

Pilskalns nav populārs tūrisma objekts, jo to ieskauj vairāki privātīpašumi, kuri apgrūtina tam piekļuvi. Perspektīvā pilskalns var tikt iekļauts tūrisma maršrutos kā viens no zemgaļu zemju centriem, jo tas saglabājis sākotnējo formu un slēpj vēl neatklātas laikmeta liecības.