Pirmās ziņas par sporta bridža sacensībām ar Latvijas komandas piedalīšanos saistāmas ar 20. gs. 30. gadiem ‒ 1933. gadā Tallinā aizvadīts pirmais klubu kauss, kur sacentās Tallinas bridža klubs un Rīgas Krievu klubs. 1934. gada janvārī Rīgā notika pirmais Baltijas kauss, kur piedalījās komandas no Tallinas, Rīgas un Kauņas. Pēdējā sacensību dienā Tallinas un Rīgas bridžisti sacentās par klubu kausu. 

Pirms 1990. gada bridžs Latvijā nebija oficiāli atzīts sporta veids. Lielākā daļa pasākumu notika neoficiāli un bieži vien pašu spēlētāju privātās telpās. Atšķirībā no pārējās Padomju Sociālistisko Republiku savienības (PSRS), kur bridžs tika uzskatīts par faktiski nelegālu nodarbošanos, Baltijas republikās uzraudzība bija nedaudz maigāka, līdz ar to visas lielākās sacensības notika Igaunijā vai Latvijā. Bridža attīstība padomju okupācijas laikā saistīta ar Rīgas Politehniskā institūtu (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) un tā ilggadējo rektoru Egonu Lavendeli un Materiālu pretestības katedras profesoru Vladimiru Goncu. Pateicoties viņu uzņēmībai, katru gadu Rīgas Politehniskā institūta atpūtas bāzē “Ronīši” Klapkalnciemā notika viens no lielākajiem turnīriem PSRS ‒ Starppilsētu jaukto komandu kauss. 1982.‒1983. gadā tur notika arī gada galvenās sacensības ‒ PSRS komandu čempionāts.

Neatkarības sākuma gadu galvenais bridža pasākums Latvijā ‒ festivāls “Vendene” ‒ 1990. gadā pirmo reizi notika Cēsu rajona Jāņmuižā. Šajā turnīrā pirmo reizi Latvijā bija pieejama speciāla datorprogramma rezultātu skaitīšanai, ko nodrošināja uzaicināto tiesnešu kolektīvs no Polijas. Turnīrā piedalījās ne tikai bridžisti no postpadomju telpas, bet arī spēlētāji no Polijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Skandināvijas un citām bridža lielvalstīm.

No 1990. līdz 2019. gadam Saldus rajonā, Druvas vidusskolā, notika Latvijas atklātais junioru čempionāts “Druvas Dūzis”. Laika gaitā šis pasākums izauga par starptautiski atpazīstamu junioru bridža festivālu, kur savu sporta karjeru sākuši vairāki desmiti Latvijas izlases spēlētāju, Latvijas čempionu un lielmeistaru, kā arī viesojušies tagad jau vairāku valstu vadošie spēlētāji un pat pasaules čempioni pieaugušo kategorijās. 2019. gadā tika organizēts 30. un noslēdzošais pasākums šādā formātā. Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā pasākums nenotika, bet 2021. gadā norisinājās Stāmerienā.

Pašreiz lielākais un nozīmīgākais starptautiskais bridža festivāls Latvijā ir “Riga Invites”, kas notiek Jūrmalā. Pirmais turnīrs notika 2004. gadā Rīgas Bridža klubā. Tajā spēlēja tikai uzaicinātie spēlētāji. Kopš 2007. gada turnīrs ir atklāts. Uzvara vai godalgota vieta šī festivāla turnīros ir ļoti prestiža.

Padomju okupācijas laikos sācies un līdz mūsdienām turpinās Latvijas komandu čempionāts. Tā izspēles formāts gadu laikā ir mainījies. Pašlaik čempionu titulu izcīna sešu komandu A līgas turnīrā, kur komandas izspēlē divu apļu turnīru. Ceļazīmi uz A līgu izcīna B līgas uzvarētājs un divas komandas no atlases turnīra. Turnīrs visbiežāk notiek Rīgā, bet bijuši gadi, kad sacensības notiek arī Saldū, Ogrē, Talsos.

Otrs čempionāts ar ilgāko vēsturi ir Latvijas pāru čempionāts uz maksimālo ierakstu. Arī šīm sacensībām formāts laika gaitā ir mainījies, bet pašreiz sacensības ilgst divas dienas un sastāv no atlases kārtas un fināla, kam kvalificējās 18. labākie pāri pēc atlases rezultātiem. Ārī šis turnīrs visbiežāk ir noticis Rīgā, bet ir bijuši čempionāti arī Druvas vidusskolā, Talsos, Dobelē.

Pašreiz tiek izcīnīti Latvijas čempionu tituli arī pāriem uz IMP (International Match Points), notiek Latvijas jaukto pāru čempionāts, Latvijas junioru un skolēnu čempionāti, kā arī Latvijas Individuālais čempionāts, kas parasti ir gada noslēguma pasākums un pēdējos gadus parasti notiek Ogrē, kur pasniedz ne tikai medaļas par notikušo čempionātu, bet notiek arī dažādu gada kopvērtējumu laureātu apbalvošana.

13. Pasaules čempionātā (2010) Latviju pārstāvēja viens pāris ‒ Kārlis Rubins, Maija Romanovska ‒, kas ieguva 5. vietu. 15. Pasaules čempionātā (2016) K. Rubins pārī ar Mārtiņu Lorencu ieguva 12. vietu. M. Lorencs (komandā ar Jāni Betheru, Pēteri Betheru, Juriju Balašovu un Adrianu Imšu) ieguvis arī 2. vietu Pasaules čempionātā (2006) U-21 komandām, pārī ar J.Betheru – 2. vietu Eiropas jauniešu pāru čempionātā (2010). 2016. gadā Latvijas pāris (Jānis Ilziņš, Nauris Pelsis) šajā čempionātā izcīnījusi sudrabu

Latvijas komandas izcīnījušas godalgotas vietas arī citās Eiropas mēroga sacensībās ‒ 2005. gadā Eiropas atklātajā čempionātā jauktajām komandām Latvijas/Krievijas komanda “Brigada” (Igors Hazanovs (Игорь Борисович Хазанов), Marija Ļebedeva (Мария Александровна Лебедева), K. Rubins, Maija Romanovska) ieguva 3. vietu, 2019. gadā Eiropas jaukto komandu čempionātā izcīnīts sudrabs. Latviju tajā pārstāvēja M. Romanovska, K. Rubins, M. Lorencs un Jeļena Alfejeva.

Junioru čempionāta “Druvas Dūzis” organizators, iedvesmotājs un emocionālais līderis bija Druvas vidusskolas skolotājs Normunds Svētiņš. Festivāla “Vendene” galvenie organizatori bija Jānis Bendiks seniors un Anita Folkmane. Festivāla “Riga Invites” galvenie organizatori ir M. Romanovska un K. Rubins. Pateicoties viņu darbam šo turnīru apmeklē daudzi vadoši spēlētāji no tādām valstīm kā Zviedrija, Norvēģija, Somija, ASV, Krievija, Igaunija, Lietuva, Polija un citām.

Latvijas Bridža federācija dibināta 1989. gada 10. februārī. Tā organizē visus Latvijas čempionātus, kā arī deleģē Latvijas izlases startam Pasaules un Eiropas čempionātos.

1933.–1940. gadā iznāca žurnāls “Krustamīkla. Šahs. Bridžs”. Viens no tā mērķiem – līdzās citām prāta spēlēm arī Latvijā popularizēt bridžu. No 2012. līdz 2015. gadam elektroniski iznāca žurnāls “Bridžs Latvijā”. Kopā iznākuši 16 izdevumi, tai skaitā pēdējie izdoti arī drukātā formā.