Pirmās ziņas par sporta bridža sacensībām ar Latvijas komandas piedalīšanos saistāmas ar 20. gs. 30. gadiem ‒ 1933. gadā Tallinā aizvadīts pirmais klubu kauss, kur sacentās Tallinas bridža klubs un Rīgas Krievu klubs. 1934. gada janvārī Rīgā notika pirmais Baltijas kauss, kur piedalījās komandas no Tallinas, Rīgas un Kauņas. Pēdējā sacensību dienā Tallinas un Rīgas bridžisti sacentās par klubu kausu.
Pirms 1990. gada bridžs Latvijā nebija oficiāli atzīts sporta veids. Lielākā daļa pasākumu notika neoficiāli un bieži vien pašu spēlētāju privātās telpās. Atšķirībā no pārējās Padomju Sociālistisko Republiku savienības (PSRS), kur bridžs tika uzskatīts par faktiski nelegālu nodarbošanos, Baltijas republikās uzraudzība bija nedaudz maigāka, līdz ar to visas lielākās sacensības notika Igaunijā vai Latvijā. Bridža attīstība padomju okupācijas laikā saistīta ar Rīgas Politehniskā institūtu (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) un tā ilggadējo rektoru Egonu Lavendeli un Materiālu pretestības katedras profesoru Vladimiru Goncu. Pateicoties viņu uzņēmībai, katru gadu Rīgas Politehniskā institūta atpūtas bāzē “Ronīši” Klapkalnciemā notika viens no lielākajiem turnīriem PSRS ‒ Starppilsētu jaukto komandu kauss. 1982.‒1983. gadā tur notika arī gada galvenās sacensības ‒ PSRS komandu čempionāts.
Neatkarības sākuma gadu galvenais bridža pasākums Latvijā ‒ festivāls “Vendene” ‒ 1990. gadā pirmo reizi notika Cēsu rajona Jāņmuižā. Šajā turnīrā pirmo reizi Latvijā bija pieejama speciāla datorprogramma rezultātu skaitīšanai, ko nodrošināja uzaicināto tiesnešu kolektīvs no Polijas. Turnīrā piedalījās ne tikai bridžisti no postpadomju telpas, bet arī spēlētāji no Polijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Skandināvijas un citām bridža lielvalstīm.