U. Alberts ir pasaulē pazīstams fotogrāfs ar amerikāņu aktieru, mūziķu, sabiedrībā pazīstamu personību, sabiedrisko darbinieku un pokera spēlmaņu portretu fotogrāfijām.
Ulvis Alberts
latviešu izcelsmes amerikāņu fotogrāfs
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Izcelšanās, ģimene un izglītība
U. Alberta tēvs bija Uga Alberts – mākslinieks un arhitekts, māte Mirdza. Otrā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, Rāvensburgu. Vācijā ģimenē piedzima Ulvja māsa Maira. 1949. gadā no Rāvensburgas ģimene devās trimdā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). U. Alberta bērnībā un skolas gados ģimene dzīvoja Takomā, Vašingtonas pavalstī. U. Alberts ir absolvējis Vašingtonas Universitāti (University of Washington) Sietlā, iegūstot mākslas bakalaura grādu komunikācijas zinātnēs.
Profesionālā un radošā darbība
20. gs. 60. gadu beigās U. Alberts guva ievērību, publicējot fotogrāfijas laikraksta The Seattle Times svētdienas pielikumos. Viņš savus darbus ir publicējis arī šādos izdevumos: People Magazine, National Enquirer un citos. U. Albertu interesēja rokmūzika, un, apmeklējot koncertus, viņš fotografēja esošās un vēl topošās mūzikas zvaigznes: Bobu Dilanu (Bob Dylan), grupu Grateful Dead un tās solistu Džeriju Garsiju (Jerome John Garcia), Džimiju Hendriksu (Jimi Hendrix), Venu Morisonu (Van Morisson), Petiju Smitu (Patti Smith), Tīnu Tērneri (Tina Turner) un citus.
Šajā laikā U. Alberts arī sāka filmēt savas dokumentālās īsfilmas: “Svētki” (Celebration, 1966) – filmu par dejotāju, kurš dejo lietū uz pamestas skatuves parkā, “Divi dzīvokļi” (Two Flats) – par protestu pret Vjetnamas karu, “Rīta gaisma” (Morning Light) – filmu par jaunu cilvēku attiecībām. U. Alberta filmas radīja interesi Amerikas Filmu institūtā (American Film Institute), un 1973. gadā viņam piedāvāja auditēt vairākas filmu veidotāju programmas. Tas deva iespēju iepazīties ar filmu režisoriem, aktieriem un piedalīties viņu projektos.
Dzīvojot un strādājot Losandželosā, U. Alberts turpināja aktīvi fotografēt 20. gs. 70. un 80. gadu kino slavenības: Stīvenu Spīlbergu (Steven Spielberg), Kristoferu Rīvsu (Christopher Reeve), Džeku Lemonu (Jack Lemmon), Niku Nolti (Nick Nolte), Džeku Nikolsonu (Jack Nicholson), Pīteru Sellersu (Peter Sellers), mūziķi Liberači (Liberace) un daudzus citus. 1977. gadā U. Albertu uzaicināja uz “Biniona pakava kazino” (Binion’s Horseshoe Casino) Lasvegasā, lai telpās fotografētu Pasaules Pokera turnīra (World Series of Poker) pokera spēlētāju portretus un interesantus spēles momentus. 1981. gadā iznāca U. Alberta grāmata “Pokera seja” (Poker face).
Padomju okupācijas laikā U. Alberts Latvijā pirmo reizi viesojās 1983. gadā, kad arī fotokluba “Rīga” telpās notika viņa pirmā darbu izstāde Latvijā. Uzturoties Latvijā, U. Alberts iepazinās ar daudziem fotogrāfiem un ar viņu daiļradi. Redzētais viņu iedvesmoja organizēt Latvijas fotogrāfu izstādes Sietlā un Santabarbarā. Tām bija plaša publicitāte fotomākslas izdevumos. Intervijās U. Alberts atklāti runāja par fotogrāfu grūtajiem apstākļiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), par materiālu un tehnikas trūkumu un citiem ikdienas dzīves aspektiem.
Viesojoties Latvijā, U. Alberts tikās ar tolaik pazīstamiem kultūras darbiniekiem un fotografēja dzejnieku Imantu Ziedoni, mākslinieku Kurtu Fridrihsonu, režisoru Juri Podnieku, mūziķi Igo Fominu, Rīgas Modeļu nama modeli Regīnu Pozvolsku un kontrastiem bagāto vidi. Pateicoties U. Alberta sakariem un neatlaidībai, 1985. gadā Rīgā tika atklāta slavenā fotogrāfa, bijušā rīdzinieka Filipa Halsmana (Philippe Halsman) darbu izstāde. 1997. gadā U. Alberts uzsāka darbu pie foto projekta “Jauneklīgā Rīga” (Riga Young). 2001. gadā Rīgā notika divas U. Alberta fotoizstādes: “Holivudas gadi”, kas ir veltījums tēvam Ugam Albertam, un “Jauneklīgā Rīga” – veltījums kinorežisoram J. Podniekam. 2004. gadā savu fotogrāmatu kolekciju U. Alberts uzdāvināja Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolai. 2006. gadā U. Alberts izdeva otro grāmatu ar nosaukumu “Pokera seja 2” (Poker Face 2). Grāmata ir ļoti iecienīta pokera spēlētāju pasaulē.
No 2009. gada U. Albertam ir sadarbība ar mākslas galeriju “Birkenfelds” un tās īpašnieku Tomu Zvirbuli. Galerija “Birkenfelds” kopā ar sadarbības partneriem rīko fotomākslinieka izstādes ārzemēs. U. Alberta darbi ir gan privāto, gan muzeju kolekciju Latvijā un ārzemēs daļa. U. Alberta darbi pasaules fotomākslas kontekstā ir nozīmīgi kā radošu personību un notikumu arhīvs.
Nozīmīgākie darbi
U. Alberta nozīmīgākie darbi tiek iedalīti trijās tēmās: slavenības, projekts “Ledusskapis” un pokera spēlmaņu portreti.
Slavenības
Šajā darbu ciklā ietilpst foto ar slavenībām – aktieriem, mūziķiem, kino cilvēkiem un sabiedriskajiem darbiniekiem, ar kuriem U. Alberts tikās laika posmā no 1968. gada līdz 2008. gadam. Starp zināmākajiem ir aktieris un dziedātājs Toms Veitss (Tom Waits), Eltons Džons (Elton John), Šēra (Cher), Endijs Vorhols (Andy Warhol), Džons Veins (John Wayne), Pols Makartnijs (Paul Mccartney), Elizabete Teilore (Elizabeth Taylor), Pols Ņūmens (Paul Newman) un citi. Liela daļa portretu apkopoti grāmatā “Kamera kā pase” (Camera as Passport).
Projekts “Ledusskapis”
1976. gadā, sākot dzīvi Holivudā, U. Alberts uzsāka darbu pie projekta “Ledusskapis”. Sākotnējā iecere bija veikt pētījumu, kas ir ledusskapī slaveniem cilvēkiem – aktieriem, mūziķiem, producentiem, modelēm, komediantiem un citiem. Darba gaitā interese par ledusskapja saturu pārauga interesē par pašu portretējamo. Projekta dalībnieku vidū bija, piemēram, rakstnieks Čārlzs Bukovskis (Charles Bukowski), mākslinieks Eds Ruša (Edward Joseph Ruscha), kinorežisors S. Spīlbergs un citi.
Pokera spēlmaņu portreti
Darbs ar pokera spēlmaņu portretiem aizsākās 1977. gadā. Pokera spēlmaņu portreti ir tapuši melnbaltajā un krāsu fotogrāfijā. U. Albertam izdevās iemūžināt spēles situācijas un spēlētājus, kuri mūsdienās ir kļuvuši par pokera kultūras leģendām un galvenokārt ir zināmi pēc savām iesaukām, piemēram, “Amarillo Slim” Preston, Jack “Treetop” Straus, Doyle “Texas Dolly” Brunson, Stu “The Kid” Ungar.
Apbalvojumi
2012. gadā U. Alberts saņēma Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balvu, ko piešķir par darbiem, kas rosina un bagātina latviešu moderno mākslu un literatūru, dzīvojot ārpus Latvijas.