Epicriidae ir brīvi dzīvojošas, nelielas, 0,4–0,8 mm garas, dzeltenīgas, gaiši brūnas līdz tumši sarkanbrūnas ērces. Pieaugušajām ērcēm un deitonimfām ķermeni klāj viens nedalīts kupolveida muguras vairogs ar 15–34 pāriem matiņu. Tā virsmu klāj dažādas formas “pauguriņi”, kas veido savdabīgu, ģeometriski pareizu tīklojumu. Uz muguras vairoga ir atvere diviem lieliem dziedzeriem, kuru nozīme pagaidām nav noskaidrota. Tas ir raksturīgs tikai Epicriidae dzimtas ērcēm. Pieaugušajām ērcēm tritosternums ir reducēts. Mātītes sternālais vairogs ir ar diviem vai trīs matiņu pāriem. Ģenitoventrālais vairogs ir ar diviem (retāk trijiem) matiņu pāriem. Tēviņiem ģenitālā atvere atrodas uz sternālā vairoga, kurš atrodas starp II un IV kāju pāra koksām. To sedz ovāls disks. Epicriidae dzimtas ērcēm uz sternālā vairoga ir četri pāri matiņu. Anālais vairogs ir apaļš vai trijstūrveida un brīvs vai savienots ar ventrālo vairogu. Ir sugas, kurām ventrālais vairogs nav pārstāvēts, un anālais vairogs tām var būt savienots ar muguras vairogu. Aiz IV kāju pāra koksām dažām sugām atrodas “punktētie orgāni”. Stigmas atrodas ķermeņa sānos III vai IV kāju pāra koksu līmenī, ir bez peritrēmām un bieži vien grūti pamanāmas. Gnatosoma ir ar platu pamatu. Kornikulas – tievas, pirkstveida. Heliceru pirksti ar nelieliem zobiņiem. Tēviņiem helicerām spermodaktils nav pārstāvēts. Dakšveida matiņš uz pedipalpām ir trīsdaļīgs. I kāju pāra ķepiņas bez nadziņiem un ar matiņiem, kuru galos ir mazi bumbiņveida izaugumi. Tēviņiem uz II kājām nav raksturīgu izaugumu. 

Epicriidae dzimtas ērces apdzīvo sūnas, zemsedzi, augsni, koku saknes, trūdošu koksni. Tās atrastas arī grauzēju ligzdās. Pārsvarā sastopamas mežos. Epicrius mollis ir visbiežāk sastopamā un plašāk izplatītā Epicriidae dzimtas suga Rietumeiropā. Šīs ērces ir plēsējas un pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem. 

Dzimtā Epicriidae (Berlese, 1885) šobrīd ir trīs ģintis un daudzas sugas:

Nav zināma.