Tā pilda arī kultūras centra funkcijas un atrodas Cietokšņa ielā 38. 

Vismaz līdz 1945. gadam nosaukums bija Daugavpils sinagoga “Kadiš”, mūsdienās – Daugavpils sinagoga (lūgšanu nams “Kadiš”).

Daugavpils sinagogas ēka ir līdzsvarotas, vienotas formas un funkcionāli pamatota (tradicionālā jūdaisma rituāla prasībām atbilstoša) būve, kurā saskatāmas gan vēlā klasicisma atskaņas, gan Latgales pilsētām 19. gs. vidū un otrajā pusē raksturīgās mūra celtņu fasāžu dekorēšanas tradīcijas. Tagadējā Daugavpils sinagoga ir mūra ēka, kas uzcelta 1850. gadā. Sinagoga bija paredzēta 350 dievlūdzējiem. Tā telpiski aizpilda kvartāla stūra apbūvi pilsētas centrā. Sinagogas divas fasādes ir vērstas pret Lāčplēša un Cietokšņa ielu. Ēka ir četrstūraina būve, kuras vienstāva apjomam galā pievienots izvirzīts divstāvu rizalīts. Kompakto būvi sedz četrslīpju jumts. Fasāžu apdarē pārsvarā izmantotas pusloka formas (loga ailes, dzegas izliekums rizalīta daļā). Ieejas gaitenim abās pusēs pirmajā stāvā izvietotas palīgtelpas, bet virs tām – otrajā stāvā – atrodas galerija, kas ar iestiklotu logu virkni piekļaujas blakus esošajai lūgšanu telpai. Četrstūraino lūgšanu telpu sеdz līmeniski griesti ar ieloci. Tās vidū ir arhitektoniski būvēta koka bima, bet austrumu sienā starp logiem atrodas Svētā šķirsta skapis. Sienu, logu, kā arī griestu ieloces apdarē izmantotas plastiski veidotas dzegas, bet 2005. gada remonta laikā oriģinālās detaļas nomainītas. Sinagoga ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. 1979. gadā sinagogā glabājās desmit Toras tīstokļi jeb ruļļi, kas sarakstīti 18. gs. (2022. gadā bija saglabājušies tikai trīs).

Saskaņā ar leģendu sinagogu uzcēla kāda persona, kura vēlējās godināt mirušā brāļa piemiņu. Tāpēc to dēvēja par “Kadišu” – mirušā piemiņas dievkalpojuma rituālu jūdaismā. Lūgšanas šajā sinagogā tika pārtrauktas tikai vācu okupācijas laikā. Padomju otrreizējās okupācijas laikā sinagogā rabīna pienākumus pildīja Boruhs Eliašbergs. Šehtera pienākumus veica Moiše Pitems, kurš bija atbildīgs par košera ēdiena gatavošanu saskaņā ar jūdaisma noteikumiem.

Sinagogā visu šo laiku atradās Daugavpils ebreju reliģiskā draudze, kas 21.08.1947. tika oficiāli reģistrēta. Draudzes padome ar vienpadsmit locekļiem tika izveidota 01.05.1947.

Pie sinagogas tika izveidota apbedīšanas brālība – Hevra Kadiša –, kuras sastāvā bija trīs personas. Hevra Kadiša ierakstīja mirušos īpašā grāmatā, kas glabājās sinagogā, sarunāja “apraudātājas”, nodarbojās ar mirušo apmazgāšanu un nogādāšanu kapsētā, organizēja sēru ceremoniju. 13.02.1960. par draudzes priekšsēdētāju tika ievēlēts Vulfs Gandels. 1968.–1973. gadā kopienas priekšsēdētājs bija Šoloms Lemperts.

No 1964. gada dievkalpojumus vadīja personas, kuras dokumentos tika dēvētas par rabīna pienākumu izpildītājiem: Israels Maiminds, Moisejs Jams, Alters Frosts, Š. Lemperts, Josels Okuņs, Vulfs Vulfsons, Mihols Gordins, Mendels Frišers, Šmarjahu Kurickis, Fala (Falk) Biržs, Ābrams Kanoliks. Pēc tam reliģiskās draudzes priekšsēdētāji bija Aiziks Mejerovs, Ļevs Beškins, Honons Šperlings (2009–2022), Igors Sverdlovs (no 2022. gada).

Mūsdienās dievkalpojumi sinagogā notiek divreiz nedēļā – piektdienu un sestdienu vakaros. Dievkalpojuma vadītājs ir Boruhs Cipins. Dievkalpojumi sinagogā norisinās pirmajā stāvā vīriešiem un sievietēm kopā. Starp abām grupām ir uzstādīta koka siena, lai nebūtu redzams pretējais dzimums.

2010. gadā sinagogas otrajā stāvā, bijušajā dāmu nodaļā, tika izveidots muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.

1992. gadā uz sinagogas sienas Lāčplēša ielas pusē izveidota sešstaru zvaigzne. 2012. gadā šeit tika uzstādīta izkārtne “Sinagoga “Kadīša” uzcelta 1850. gadā. Muzejs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”.” Līdzās tai 2013. gadā novietota piemiņas plāksne rabīnam Ābrahamam Īzakam Kukam (angļu Abraham Isaac Kook, ivritā הרב אברהם יצחק הכהן קוק), Grīvā dzimušajam ievērojamajam ebreju reliģiskajam domātājam, sabiedriskajam darbiniekam un pirmajam Izraēlas aškenazu virsrabīnam.

Sinagogas iekšienē ir pateicības plāksne sinagogas atjaunošanas finansētājiem.

Šobrīd no daudzajām jūdaistu lūgšanu ēkām Latgalē ir saglabājusies tikai neliela daļa. Kā kulta celtne Daugavpilī šobrīd darbojas tikai bijušais Kadiša lūgšanu nams, kas tagad veic Daugavpils sinagogas funkcijas. Sinagogas fasādes renovācija veikta 2015. gadā.

Celtnes iekārta atjaunota pēc Otrā pasaules kara. 2005. gadā, pateicoties slavenā Daugavpils ebreju izcelsmes amerikāņu mākslinieka Marka Rotko (Mark Rothko) ģimenes atbalstam, sinagoga tika restaurēta. 11.04.2006. Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svinīgi atklāja restaurēto sinagogu.