Reginacharlottidae dzimtas ērces ir aptuveni 0,8–1,3 mm garas. Tām ķermeņa vairogi ir ar virsdzimtai Sejoidea raksturīgo ornamentāciju. Šīs dzimtas ērcēm ir tipiski, ar matiņiem klāti izaugumi uz helicerām. Mātītēm ir ievērojami reducēts ģenitālais vairogs; tas ir bez matiņiem, anālais apgabals ir modificēts – ar nelielu ventroanālo vairogu un pāri hipertrofētu matiņu. Metapodiālās plātnītes savienojas ar peritremālo vairogu. Tēviņiem ģenitālie orgāni atrodas III kāju pāra koksu līmenī. Reginacharlottidae dzimtas ērcēm postanālais matiņš nav raksturīgs. Reginacharlottia lordhowensis mātītes dzīves laikā izdēj līdz pat 12 lielām olām, kurās ir jau pilnībā attīstījies kāpurs. Arī kāpuriem nav postanālā matiņa, bet ir īpašs pigidiālais pauguriņš, kuru tie, iespējams, izmanto, lai pārplēstu olas apvalkus un izkļūtu no tās ārā. 

Reginacharlottia lordhowensis atrasta Austrālijas lietusmežu lapu zemsedzē, kur dominē tādas koku sugas kā Cleistocalyx fullagari (Myrtaceae), Chionanthus quadristamineus (Oleaceae) un palmas Howea forsteriana (Arecaceae). Brazīlijas sugai Reginacharlottia braziliensis atrasta tikai viena mātīte uz zirnekļa Trichodamon froesi (Arachnida, Amblypygi, Phrynichidae).

Reginacharlottidae dzimtā zināma viena ģints un divas sugas: 

1. Reginacharlottia

Reginacharlottia braziliensis (Walter, 2013), Brazīlija

Reginacharlottia lordhowensis (Walter, 2013), Austrālijai piederošā Lorda Hova sala (Lord Howe Island), Jaundienvidvelsa

Dzimtu un abas sugas 2013. gadā konstatējis un aprakstījis Austrālijas akarologs Deivids Volters (David Evans Walter) un nosaucis to par godu britu lorda Ričarda Hova (Richard Howe) flagmaņkuģim “Karaliene Šarlote” (Queen Charlote).

Nav zināma.