Schizogyniidae dzimtas ērces ir ovālas, ar holodorzālu vairogu no gaiši brūnas līdz tumši brūnai krāsai. Tās ir līdzīgas Diplogyniidae dzimtas ērcēm, tomēr atšķiras no tām ar vēdera vairogu, kas ir saplūdis ar sānu un anālajiem vairodziņiem. Schizogyniidae sānu vairodziņi viens ar otru nesaplūst tā, kā tas novērojams Celaenopsidae ērcēm. Sternālā vairoga vidusdaļā atrodas pusmēness formas paaugstinājums. Latiginālie vairodziņi ir iegarenas formas, aizmugures virzienā tie bieži vien sniedzas aiz IV kāju pāra koksām un ir savienoti ar vēdera vairogu. Izņēmums ir Mixogynium ģints ērces. Ventrālais vairogs visplatākais ir aiz IV kāju pāra koksu līmeņa. Metasternālie vairodziņi varbūt saplūduši kopā savā starpā, atdalīti vai arī saplūduši ar vēdera vairogu. Anālais vairogs ir brīvs vai pilnībā vai daļēji saplūdis ar vēdera vairogu. Metapodiālās plātnes parasti pārstāv lieli vairogi (izņēmums ir Mixogynium), kas ir brīvi vai saplūduši ar peritremālo plātni. 

Schizogyniidae dzimtas ērces ir zināmas no Āfrikas, Panamas, Čīles, Indijas, Filipīnām, Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), Austrālijas, Āzijas un Palearktikas. Šīs dzimtas ērču bioloģija nav izpētīta, arī dažu šīs dzimtas ģinšu sistemātiskā piederība ir neskaidra. Dažas sugas ir atrastas, brīvi dzīvojot zem atmirušu koku mizas, uz ziediem un lapu koku mežu augsnē sakņu sistēmas zonā. Līdzīgi kā citas Celaenopsoidea dzimtu ērces, arī daļa Schizogyniidae sugu parazitē uz vabolēm. Tās sastopamas Dienvidāfrikā un Indijā uz cukurvabolēm (Coleoptera, Passalidae). Choriarchus regina ir atrastas mizgraužu Pseudohylesinus grandis un Phloeosinus spp. (Coleoptera, Curculionidae, Scolytina) galerijās ASV rietumu daļā. Šīs sugas pieaugušās ērces forezē uz mizgraužiem, var tos izmantot barībā. Suga Euroschizogynium calvum ir atrasta saistībā ar skrejvabolēm Scarites terricola (Coleoptera, Carabidae) Ukrainā un Irānā. Šī atradne ir pirmais gadījums, kad Schizogyniidae dzimtas ērces ir konstatētas Palearktikas reģionā. Suga Paraschizogynium plumachela ir atrasta Ķīnā uz cukurvabolēm, smilšvabolēm un briežvabolēm (Coleoptera, Passalidae, Carabidae, Lucanidae). Fusura civica konstatēta Venecuēlā saistībā ar putnu Steatornis caripensis (Steatornithiformes, Steatornithidae) gvano. Savukārt ģints Indogynium ir atrasta saistībā ar čūskām. 

Schizogyniidae (Trägårdh, 1950) pašreiz ir zināmas septiņas dzimtas un 13 sugas:

Īvars Tregords (Ivar Oscar Herman Trägårdh) savulaik uzskatījis Schizogyniidae ērces kā starpposmu attīstībā starp Euzerconidae un Diplogyniidae dzimtām. Dzimta Schizogyniidae ir salīdzinoši maz izpētīta. Pēc akarologa Vjačeslava Trača (В’ячеслав Анатолійович Трач) domām, Venecuēlā atrastā un aprakstītā suga Fusura civica (Valle, Fox, 1966) ir pārvietojama uz virsdzimtas Celaenopsoidae dzimtu Megacelaenopsidae, kā arī ģints Mixogynium ir atšķirīga no citām Schizogyniidae dzimtas ģintīm. Tās sistemātiskā piederība pašreiz ir neskaidra.

Nav zināma.