A. Kancāns sadarbībā ar T. Reiteru nodibināja skaņu plašu izdevniecību Latvian Music, kas trimdā izdeva T. Reitera kora ieskaņojumus, latviešu komponistu darbus un A. Kancāna ierosmē tapušus Jāņa Mediņa darbus. A. Kancāna apgāds trimdā izdeva visvairāk skaņu plašu.
Aleksandrs Kancāns
skaņu plašu izdevējs trimdā, Stokholmas Teodora Reitera kora sekretārs un priekšnieks, sabiedriskais darbinieks
Saistītie šķirkļi
Aleksandrs Kancāns. 1990. gads.
Satura rādītājs
Izcelšanās un izglītība
A. Kancāns dzimis kā otrais bērns galdnieka, mēbeļu veikala un darbnīcas īpašnieka Arona Kancāna un Teklas, dzimušas Zelčas, trīs bērnu ģimenē.
A. Kancāns Rīgā beidza Pētera Dzeņa ģimnāziju (1930), rudenī sāka studēt Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes Kultūrtehnikas nodaļā un pievienojās studentu korporācijai “Fraternitas Lataviensis”. Studijas pārtrauca 1940. gada rudenī tēva nāves dēļ.
Dienējis obligātajā karadienestā Latvijas armijas 4. Valmieras kājnieku pulkā (1936–1937).
Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
A. Kancāns bija ierēdnis Rīgas pilsētas uzņēmumu valdē (1933–1939), pēc tam Lauksaimniecības ministrijas Zvejniecības departamentā. Aktīvi piedalījās Latvijas katoļu jaunatnes biedrības aktivitātēs, bija Kultūras nodaļas vadītājs un kora priekšnieks.
Otrā pasaules kara laikā A. Kancāns nomāja trīs ezerus Latgalē zvejošanai un ar zvejniekiem organizēja zivju apgādi.
Kara beigās ar laivu devās bēgļu gaitās no Vecāķiem uz Zviedriju, ieradās Foresundā, Gotlandē (05.10.1944.), pēc tam apmetās uz dzīvi Stokholmā.
Zviedrijā A. Kancāns darbojās Latvijas Centrālajā padomē (1944–1951), bija viens no Zviedrijas latviešu Centrālās padomes dibinātājiem (1953) un padomes loceklis (1953–1955, 1985–1989), piedalījās Latviešu nacionālā fonda (no 2007. gada – Andreja Eglīša Latviešu nacionālais fonds) izveidē 1947. gadā, bija ievēlēts fonda pirmajā padomē un valdē kā kasieris, piedalījās Latviešu katoļu biedrības Zviedrijā dibināšanā un bija Latgales Demokrātu savienības Centrālās valdes sekretārs.
Stokholmā A. Kancāns dziedāja T. Reitera korī, bija kora sekretārs (1944–1956). Kopā ar Arvīdu Norīti un Veroniku Strēlerti no Trimdas tautas balvas komitejas pasniedza balvu T. Reiteram viņa 70 gadu jubilejas koncertā (1954); pēc T. Reitera nāves bija kora priekšnieks un loceklis J. Mediņa 70 gadu jubilejas komitejā.
Aleksandrs Kancāns. 1929. gads.
Aleksandrs Kancāns un Teodors Reiters diriģenta 70 gadu jubilejā. 23.03.1954.
Skaņu plašu apgāda Latvian Music plašu apvalks. 1956. gads.
Skaņu plašu apgāda Latvian Music zīmols – kokle; tās autors ir Normunds Hartmanis. 1955. gads.
Nozīmīgākie darbi
A. Kancāns sadarbībā ar T. Reiteru nodibināja skaņu plašu apgādu Latvian Music (1954–1993). Pēc T. Reitera nāves sekoja cieša sadarbība ar komponistu J. Mediņu.
A. Kancāna ierosināts, J. Mediņš speciāli izdevniecībai komponējis vairākus skaņdarbus, to skaitā “Latvju rapsodiju” un sešas “Latvju dejas”. A. Kancāns tās arī pirmais ieskaņojis skaņu platē (Latvian Music ilgspēlējošā plate Nr. LP47). Pirmieskaņojumi bija arī T. Reitera Latvijas valsts himnas salikums korim un orķestrim (LP2), grupas “Dundurs” un Pāvila Johansona plates (LP35, LP41, LP44, LP55). Izdeva arī restaurētus pirmskara ieskaņojumus.
A. Kancāna vadībā Latvian Music sākumā izdeva 21 skaņu plati ar 78 apgriezieniem minūtē (apgr/min), kuras vēlāk izdeva modernākā vinila LP formātā. Kopā izdeva 19 EP (45 apgr/min) un 55 LP (33 ⅓ apgr/min) skaņu plates, no pēdējām 34 ar 25 cm un 21 ar 30 cm diametru, un sešas mūzikas kasetes. Tik daudz skaņu plašu neviens cits latviešu trimdas mūzikas apgāds nav izdevis.
Apgāda pirmajā LP skaņu platē (LP1) ieskaņotas klasiskās latviešu kormūzikas dziesmas: Emīla Dārziņa “Senatne”, Helmera Pavasara “Bērzi”, Jāzepa Vītola “Karaļmeita” un Emīla Melngaiļa “Jāņu vakars”. Otrajā skaņu platē (LP2) pirmajā himnas “Dievs, svētī Latviju” ieskaņojumā pēc Otrā pasaules kara kori pavadīja Stokholmas filharmoniskais orķestris. Tajā pašā platē ieskaņots arī J. Vītola “Beverīnas dziedonis”. Šī plate izdota vislielākajā metienā – 2500 eksemplāros –, ja ņem vērā, ka parasti izdots ap 1000 plašu. Skaņu platēs ieskaņota J. Mediņa “Ārija”, E. Dārziņa “Melanholiskais valsis” (LP3), “Ziemassvētku dziesmas” (LP4), J. Mediņa “Latvijas ainas” (LP5), “Vēstules Pēram Gintam, sešas latviešu tautas dziesmas” (LP6), izdoti restaurēti Jāņa Ādolfa Kaktiņa (LP14), pirmskara T. Reitera kora (LP52) un J. Mediņa pēdējā koncerta Rīgā (LP15 un LP54) ieskaņojumi. Diriģentu A. Norīša, Sikstena Ērlinga (Evert Sixten Ehrling), J. Mediņa un T. Reitera vadībā spēlēja Stokholmas filharmoniskais orķestris (LP2, LP3, LP5, LP6 un LP47). Latvian Music katalogā ir arī mazāka sastāva mūzikas grupu ieraksti, to skaitā stīgu kvartets, solisti klavieru un instrumentālistu pavadījumā, grupa “Dundurs” (LP35, LP41, LP44, LP49), Alfrēda Vintera (LP51, LP53) un Raimonda Paula dziesmas (LP39, K57). Savukārt EP013 ir ieskaņota T. Reitera runa viņa 70 gadu jubilejā 23.03.1954.
Sabiedrības novērtējums
Par A. Kancāna un Latvian Music ieskaņojumiem ļoti labas atsauksmes devuši ievērojami trimdas latviešu mūzikas lietpratēji, mūziķi un komponisti. Augstus vērtējumus presē snieguši, piemēram, Valentīns Bērzkalns, Tikla Ilstere, Alberts Jērums, Tālivaldis Ķeniņš, Valdemārs Ozoliņš, H. Pavasars, Mariss Vētra, Andris Vītoliņš un Gunārs Zvejnieks.
Multivide
Aleksandrs Kancāns. 1990. gads.
Aleksandrs Kancāns. 1929. gads.
Aleksandrs Kancāns un Teodors Reiters diriģenta 70 gadu jubilejā. 23.03.1954.
Skaņu plašu apgāda Latvian Music plašu apvalks. 1956. gads.
Skaņu plašu apgāda Latvian Music zīmols – kokle; tās autors ir Normunds Hartmanis. 1955. gads.