Pēc kara skolas saīsinātā kursa beigšanas 12.1916. paaugstināts par praporščiku, dienēja 124. kājnieku rezerves pulkā Permā, rotas jaunākais virsnieks. 28.01.1917. komandēts uz smacējošo gāzu kursiem rezerves brigādes štābā. Pēc kursu noklausīšanās 05.02.1917. nosūtīts (līdz 08.04.1917.) par gāzu instruktoru uz Kazaņas kara apgabalā esošajiem rezerves kājnieku pulkiem, pēc tam atgriezies 124. kājnieku rezerves pulkā Permā. 17.05.1917. kā ešelona komandiera palīgs rotas sastāvā nosūtīts uz Rumānijas fronti. Piekomandēts 9. Sibīrijas strēlnieku divīzijas štābam. 27.06.1917. pārvietots uz Latviešu strēlnieku rezerves pulku Vidzemē, 15. rotas jaunākais virsnieks. 25.10.1917. kļuvis par podporučiku. Pēc lielinieku apvērsuma un komandējošā sastāva vēlēšanām 16.01.1918. atstāja pieaugoša haosa pārņemto pulku un devās uz Petrogradu, kur 23.01.1918. ar pulkveža Kārļa Goppera starpniecību iestājās pretlielinieciskajā Satversmes sapulces aizsardzības savienībā. Tās uzdevumā 28.01.1918. devās uz Kijivu, vēlāk ‒ Žitomiru, Stavropoli un Caricinu. Vairākkārt lielinieku apcietināts, no 29.01.1918. piedalījies nedēļu ilgušajās ielu kaujās ar lielinieku atbalstītāju vienībām Kijivā. 16.02.‒04.03.1918. otru reizi atradies lielinieku apcietinājumā, izbēdzis no cietuma un aizbraucis uz Harkivu. 08.04.1918. Harkivā viņu aizturēja vācu karaspēks, uzskatot par karagūstekni. No 12.04. A. Dālbergs internēts Minskā. Atbrīvots 01.08.1918. Atgriezies vācu karaspēka ieņemtajā Rīgā un no rudens studējis ķīmiju Baltijas Tehniskajā augstskolā.
14.12.1918. iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), Atsevišķajā (Studentu) rotā, no 20.12.1918. bija nodaļas komandieris. Piedalījās kaujās Latviešu atsevišķā bataljona (vēlāk brigādes) sastāvā. No 12.04. bija 4. (no 25.05. – 6.) Atsevišķā bataljona sakaru komandas priekšnieks, no 09.05. ‒ bataljona adjutants. Vēlāk bija virsnieks 4. (vēlākajā 6.) Atsevišķajā bataljonā. 06.08. iedalīts Latvijas armijas Latgales divīzijas štābā, štāba priekšnieka vietas izpildītājs, no 11.08. štāba Inspekcijas daļas adjutants, kapteinis (01.12.1919.), pulkvedis-leitnants (18.11.1927.), pulkvedis (09.08.1935.), ģenerālis (26.07.1940.). Sākot ar 07.1920., vairākkārt bijis Vecgulbenes garnizona priekšnieka, divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 23.08.1921 pārvietots uz Kara saimniecības pārvaldi (no 1924. gada ‒ Galvenā intendantūras pārvalde), no 01.09.1921. pārvaldes Mobilizācijas daļas priekšnieka palīgs. Pēc Kara politehnisko kursu beigšanas no 11.1926. bijis Bruņošanās pārvaldes Tehniskās komitejas jaunākais inženieris, no 01.10.1927. vecākais inženieris – darbu vadītājs, no 01.09.1929. – Tehniskās komitejas priekšsēdētāja vietas izpildītājs. 19.04.1933. iecelts par jaunizveidotās Apgādes pārvaldes Intendantūras daļas Tehniskās nodaļas priekšnieku, 09.08.1935. ‒ par Intendantūras daļas priekšnieku. 15.05.1935. piekomandēts Armijas štāba Kara saimniecības daļai, tās priekšnieka vietas izpildītājs, no 17.12.1936. – priekšnieks. 28.07.1938. iecelts par Apgādes pārvaldes priekšnieka vietas izpildītāju, 10.03.1939. – par priekšnieku. Sākot ar 20. gadu beigām, regulāri komandējumos apmeklēja Čehoslovākiju, Vāciju, Somiju (iepazīšanās ar militāro rūpniecības uzņēmumu tehnoloģiju, ražošanas procesiem u. c.), Beļģiju, Dāniju, Īriju, Igauniju, 07.1937., 11.01.‒19.02., 17.‒26.03., 01.‒06.06.1940. arī Padomju Sociālistisko Republiku Savienību. No 1935. gada ‒ Lauksaimniecības kameras loceklis, no 1939. gada ‒ arī Nacionālās celtniecības komitejas loceklis, akciju sabiedrības “Vairogs” valdes loceklis (1936.‒1938. gadā), rūpniecības akciju sabiedrības “Degviela” valdes loceklis (no 1937. gada), no 01.1940. bija arī Profesiju kameras loceklis.
Pēc valsts okupācijas no 09.1940. bijis Sarkanās armijas 24. Teritoriālā strēlnieku korpusa štāba Apgādes daļas priekšnieks, 29.12. apstiprināts par ģenerālmajoru. 20.05.1940. apcietināts, izvests uz cietumu Maskavā. 18.07.1941. Maskavā kopā ar vairākiem citiem augstākajiem Latvijas armijas virsniekiem tiesāts Padomu Savienības Augstākās tiesas Kara kolēģijas sēdē, par piedalīšanos “kontrrevolucionārā darbībā” piespriests nāvessods. A. Dālbergs nošauts masu slepkavības vietā saimniecības “Komunarka” teritorijā pie Maskavas.
