Antennophoridae dzimtas ērces ir platas, ovālas līdz gandrīz apaļas ar holodorsālu muguras vairogu. Ērču idiosoma ir 0,7–1,3 mm gara, bālā, dzeltenīgā, gaiši līdz tumši brūnā krāsā. 

Antennophoridae dzimtas ērču pirmā kāju pāra ķepiņām nav raksturīgi ambulakrālie elementi. II–IV kāju pāra ķepiņām ir piesūcekņi, un dažām sugām ir arī nelieli nadziņi. Vidējais vairodziņš ir labi sklerotizēts un šauras, ķermenim šķērsām novietotas lentes veidā. Sānu vairodziņi ir pilnībā sklerotizēti. Epiginālais vairodziņš ir saplūdis ar ventrālo vairodziņu. Mezoginālais vairodziņš ir reducēts. Latiginālie vairodziņi ir labi sklerotizēti ar vairāk nekā diviem matiņu pāriem. Ventrianālais vairogs ir pudeļveida formas ar vairāk nekā astoņiem matiņu pāriem. Sternālo matiņu pirmais pāris ir brīvs, atrodas uz atsevišķa vairodziņa vai vairodziņiem vai arī atrodas uz sternālā vairoga. Helicerām raksturīgi mazi zobiņi. Kustīgajam heliceru pirkstam raksturīgs izaugums. 

Antennophoridae dzimtas ērces sastopamas Nearktikas un neotropiskajos bioģeogrāfiskajos apgabalos un Eiropā. 

Antennophoridae dzimtas ērces ir saistītas ar dažādiem kukaiņiem (Insecta) vai lielajiem daudzkājiem (Myriapoda). Parasti tā nav vienkārši ērču forēze uz saimniekorganisma, bet ciešāka saistība ar to. Piemēram, suga Antennophorus grandis ir obligāts skudru Lasius flavus (Hymenoptera, Formicidae) ektoparazīts. Tās uzturas lielākoties uz darba skudru galvas apakšpuses un garās pirmā pāra kājas izmanto, lai komunicētu ar savu saimniekorganismu, pieskartos skudras mutei un stimulētu to atrīt barības pilienus. Skudras parasti to arī dara, un ērces barības pilienu uztver. Zinātnieki (Naidžels Franks, K. Dž. Hīlijs, L. Bairoms) ir novērojuši, ka ērces pārsvarā atrodamas uz mazāka izmēra darba skudrām. Barību ērces saņem bieži – vai nu no skudras, uz kuras tās atrodas, vai arī procesā, kad viena skudra nodod otrai skudrai barību. A. grandis, iespējams, ir liela ietekme uz attiecīgās skudru kolonijas attīstību. Kā parādījuši pētījumi, skudrām nav īpašu aizsardzības mehānismu pret šīm ērcēm. Citas Antennophoridae ērču sugas var atrasties arī uz skudras galvas sāniem vai virspuses, tomēr vienmēr ir raksturīgas to pirmā kāju pāra kustības ap skudru mutes orgāniem. Uz skudras vienlaicīgi var atrasties arī vairākas ērces.

Antennophoridae (Vitzthum, 1930) (Berlese, 1892) dzimtā ir zināma viena ģints un aprakstītas 14 sugas: 

Sākotnēji dzimtā Antennophoridae ir bijušas iekļautas vēl dažas ģintis, piemēram, Neomegistus, Antennomegistus un Echinomegistus. Šīs ģintis taksonomisku revīziju rezultātā ir pārvietotas uz dzimtu Paramegistidae. Arī ģints Celaenosthanus (Vitzthum, 1930), uz bitēm Trigona spp. (Hymenoptera, Apidae) parazitējošu ērču ģints, sākotnēji atradās dzimtā Antennophoridae. Veicot taksonomiskas revīzijas, zinātnieku uzskati dalījās, vai šo ģinti pievienot dzimtai Diplogyniidae vai izdalīt atsevišķā dzimtā ārpus virsdzimtas Celaenopsoidea. Šobrīd tā ir iekļauta dzimtā Diplogyniidae.

Nav zināma.