Latvijas Apvienotā kuģniecības akciju sabiedrība iegādājās šo kuģi 05.1939. Rīgas–Ņujorkas regulārās kuģniecības līnijas vajadzībām. Jauna un ātra motorkuģa iegāde uzskatāma par kuģniecības sabiedrības eksperimentālu mēģinājumu modernizēt visai veco Latvijas tirdzniecības floti. Tās kuģi uzturēja satiksmi ar ASV austrumu krasta lielo pilsētu – Ņujorkas, Bostonas, Baltimoras –, kā arī ar Kanādas ostām. Līnijā iesaistītie kuģi veda uz ASV no Latvijas, Polijas, Zviedrijas un Igaunijas celulozi, kūdras pakaišus putnkopības vajadzībām un citas preces. 1939. gadā kuģim izdevās veikt divus reisus no Baltijas jūras valstu ostām uz ASV. Otrā pasaules kara sākumā kuģis atradies Kanādā, lai iekrautu labību Zviedrijai. Sakarā ar kara apstākļiem uz sāniem tam tika uzkrāsotas neitrālās Latvijas atpazīšanas zīmes, un Rīgā tas atgriezās novembrī, izejot britu un vācu kontroli. Pirmajā reisā kuģī uz ASV līdzi devās rakstnieks Vilis Veldre, kurš braucienu un redzēto ASV aprakstīja reportāžās laikrakstā “Brīvā Zeme”. Otrajā reizē kuģī uz ASV devās rakstnieks Jānis Plaudis, kura vērojumi publicēti 1940. gadā apgāda “Grāmatu Draugs” izdotajā darbā “Amerikas brīnumi: ceļojuma apraksti un atziņas ar 36 Savienoto valstu, Kanadas un Ņufaundlendes attēliem”.
Lai turpinātu komerciālo darbību un netērētu vērtīgo šķidro degvielu dīkstāves laikā, kuģis 06.01.1940. devās ārpus Baltijas jūras uz Rietumu puslodi, pa ceļam Norvēģijas ostā Narvīkā uzņemot dzelzs rūdu transportēšanai uz Baltimoru ASV. Vēlāk kuģis devās vairākos reisos starp ASV un Dienvidamerikas valstu ostām. 1940. gada jūlija beigās kā pirmais Latvijas kravas kuģis šķērsoja Magelāna jūras šaurumu un no Atlantijas okeāna iebrauca Klusajā okeānā, lai sasniegtu Kaljao ostu Peru.
Jaunā Latvijas valdība neilgi pirms valsts aneksijas PSRS sastāvā 27.07.1940. izdeva pavēli par to, ka visiem Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem jāatgriežas kādā PSRS ostā – Murmanskā vai Vladivostokā. Šī rīkojuma 3. pants nepaklausības gadījumā piedraudēja izrēķināties ar kuģu kapteiņu piederīgajiem. “Hercogs Jēkabs” bija vienīgais Latvijas kuģis, kura vadība paklausīja šim rīkojumam. Uzzinot, ka kuģa kapteinis no Kaljao PSRS ārējās tirdzniecības uzņēmuma ASV “Amtorg” rīkojumā dosies uz citu Peru ostu pēc cukura aizvešanas uz Vladivostoku, Latvijas diplomāti centās nepieļaut kuģa nonākšanu PSRS. Kaljao ostā kuģi aizturēja. Trīs apkalpes locekļi palika Peru, nevēloties atgriezties Latvijā, bet 25 jūrnieki 03.02.1945. ieradās Vladivostokā. Galvenais iemesls, kādēļ Latvijas diplomātiem neizdevās novērst kuģa nonākšanu PSRS, bija kapteiņa, virsnieku un komandas vēlme atgriezties Latvijā, Padomju Latvijas valdības kapteinim adresētā šantāža un Latvijas konsula Buenosairesā Pētera Oliņa neuzņēmība.