Pasaulē vairāk pazīstams ir klasiskais regbijs (rugby union), taču atsevišķās valstīs populārs ir vēl viens regbija spēles variants – līgas regbijs, ko mēdz saukt arī par regbiju 13.

Divas komandas spēlē ovālas formas bumbu uz taisnstūra laukuma, kur abos galos ir ieskaites laukums un H formas vārtu stabi. Līgas regbija pamata noteikumi ir līdzīgi kā tradicionālajā regbijā, bet katrā komandā ir par diviem spēlētājiem mazāk. Līgas regbijā nedaudz atšķiras punktu skaitīšanas sistēma, jo par piezemējumu jeb bumbas ienešanu pretinieka ieskaites zonā piešķir četrus punktus, precīzi realizācijas vai soda sitieni ir divu punktu vērti, bet par veiksmīgu dropsitienu pienākas tikai viens punkts.

Komandā ir septiņi aizsargi un seši uzbrucēji. Aizsargi parasti ir ātrāki un gūst vairāk punktu, kamēr uzbrucēji vairāk iesaistīti fiziskās divcīņās. Bumbu var nest rokās, bet uz priekšu to var spert vienīgi ar kāju, ar rokām piespēlēt bumbu drīkst tikai atpakaļ. Aizsardzībā spēlētāji mēģina apturēt pretinieka virzību uz savu ieskaites zonu, taču aizkavēt drīkst tikai spēlētāju ar bumbu. Līgas regbijā nav sānu iemetienu, bet tā vietā bumbu izspēlē grupu cīņā. Vēl viens atšķirīgs noteikums ir tā saucamais sešu tvērienu likums, kas nozīmē, ka uzbrūkošā komanda zaudē bumbu, ja aizsardzības komanda sešas reizes pēc kārtas aptur uzbrukumu. Spēles ilgums ir divi puslaiki pa 40 minūtēm. Laukuma izmēri ir līdzīgi kā klasiskajā regbijā – abas ieskaites zonas atrodas 100 metru attālumā, bet laukuma platums ir 68 metri, tāpēc bieži spēles notiek tajos pašos stadionos, tikai līgas regbija laukums vēl ir iezīmēts ar līnijām ik pa desmit metriem. Regbija līgā kopumā ir mazāk detalizētu noteikumu nekā klasiskajā regbijā, un tā tiek uzskatīta par ātrāku spēli.

Regbijs sadalījās divos spēles variantos 1895. gadā, kad no Anglijas Regbija savienības (England Rugby Football Union) atdalījās daļa neapmierināto klubu, Anglijas pilsētā Hadersfīldā izveidojot Ziemeļu Regbija savienību (Northern Rugby Football Union). Tas kļuva par līgas regbija dzimšanas brīdi. Sākotnēji regbiju sauca par regbija futbolu (rugby football), bet pēc sadalīšanās turpmāk izveidojās divi spēles varianti – klasiskais regbijs jeb savienības regbijs un līgas regbijs. Galvenais strīda iemesls bija spēlētāju profesionalitāte, jo toreizējie regbija dzīves vadītāji uzstāja uz sporta veida amatierismu, kamēr Anglijas ziemeļos klubi bija gatavi maksāt regbistiem par spēlēšanu. Vēlāk tādi paši procesi notika arī Austrālijā un Jaunzēlandē. Pamazām tika veiktas korekcijas ierastajos līgas regbija spēles noteikumos, tostarp 1906. gadā samazinot spēlētāju skaitu no 15 uz 13.

Pirmā starptautiskā līgas regbija spēle notika 1904. gadā, kad Anglijas izlase tikās ar citu valstu izveidoto komandu, kurā pārsvarā spēlēja velsieši. Līgas regbijā krietni agrāk nekā tradicionālajā regbijā notika pirmais Pasaules kauss (Rugby League World Cup), kad 1954. gadā Francijā sacentās četras izlases, bet finālā Parīzē laukuma saimnieki piekāpās Lielbritānijai (vēl čempionātā piedalījās Austrālija un Jaunzēlande). Līgas regbija globālā popularitāte arvien aprobežojas ar dažām valstīm, un šī spēles veida galvenie centri ir Austrālija, Jaunzēlande un Anglija. Atšķirībā no klasiskā regbija Pasaules kausā līdz pat 1995. gadam piedalījās apvienotā Lielbritānijas izlase (ar vienīgo izņēmumu 1975. gadā, kad Anglijai un Velsai bija divas atsevišķas izlases). Līgas regbijs neiedzīvojās vēl vienā regbija lielvalstī Dienvidāfrikā. Kopš 1995. gadā arī klasiskais regbijs atteicās no profesionālisma ierobežojumiem, arvien biežāki ir gadījumi, kad līgas regbija spēlētāji pāriet spēlēt klasisko regbiju.

Starptautisko izlašu līmenī līgas regbija galvenās sacensības ir Pasaules kauss, kas starptautiskās popularitātes ziņā gan nevar konkurēt ar līdzvērtīgu turnīru klasiskajā regbijā. Ilgu laiku tās bija četru valstu sacensības – Pasaules kausu izcīnījušas tikai Austrālija, Jaunzēlande un Lielbritānija, bet finālā pāris reizes spēlējusi arī Francija. 1986. gadā ierastajam četriniekam klāt nāca arī Papua Jaungvineja, bet Pasaules kausa dalībnieku skaits tika dubultots 1995. gadā, kad līgas regbijs svinēja simtgadi. Pēc tam turnīra dalībvienību skaits ir vēl audzis ‒ sākotnēji tas notika vien uz vēl vairāku Klusā okeāna salu valstu rēķina, savukārt vēlāk čempionātā ir debitējušas arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV), Krievijas, Itālijas un citas izlases. Finālā gan tāpat ir spēlējušas tikai četru ilggadējo līgas regbija pamata valstu komandas, bet 2017. gadā līdz Pasaules kausa pusfinālam aizkļuva divas Klusā okeāna salas ‒ Fidži un Tonga.

Līgas regbija Pasaules kausa skatītāju apmeklējuma rekords sasniegts 2013. gadā Anglijā, kad čempionāta finālspēli starp Austrālijas un Jaunzēlandes izlasi Mančestras Old Trafford stadionā noskatījās 74 tūkstoši skatītāju. 2017. gada Pasaules kausu līgas regbijā kopā rīkoja Austrālija, Jaunzēlande un Papua Jaungvineja, bet 28 spēles kopumā apmeklēja 373 tūkstoši skatītāju jeb vidēji 13 tūkstoši spēlē. Līgas regbija Pasaules kauss ne vienmēr noticis vienā valstī, dažkārt Pasaules kausa spēles risinājās pat vairāku gadu garumā ar izbraukumiem savā un pretinieka laukumā. 2021. gada Pasaules kauss ar 16 izlašu dalību bija paredzēts Anglijā, spēles aizvadot 18 stadionos, bet Covid-19 pandēmijas dēļ tas pārcelts par gadu. Ieskaitot kvalifikācijas sacensības, čempionātam kopumā pieteicās 28 valstu izlases.

2017. gada līgas regbija Pasaules kausa priekšsacīkstēs pirmo un pagaidām vienīgo reizi piedalījās Latvijas izlase, kas Upesciema stadionā ar 12:32 zaudēja Spānijas komandai, izstājoties no turpmākās cīņas.

Sākot ar 2000. gadu, notiek līgas regbija Pasaules kauss sievietēm (Women`s Rugby League World cup), kur tradicionāli dominē Austrālijas un Jaunzēlandes regbistes. 2017. gadā pirmo reizi vienlaikus notika gan vīriešu, gan sieviešu līgas regbija Pasaules kausi, abu turnīru finālspēlēm Austrālijas pilsētā Brisbenā risinoties vienā dienā vienam pēc otra.

Divas galvenās līgas regbija profesionālās klubu sacensības ir angļu Superlīga (Super League) un Austrālijas Nacionālā regbija līga (National Rugby League, NRL). Superlīga notiek kopš 1996. gada, un tajā piedalās 12 komandas pārsvarā no Anglijas, kā arī viena vai divas vienības no Francijas. Superlīgas sezonas skatītāju vidējais spēļu apmeklējums parasti ir 8–9 tūkstoši cilvēku. Nacionālajā Regbija līgā kopā ar 15 Austrālijas klubiem spēlē arī viena Jaunzēlandes komanda, bet čempionāta kulminācija ir finālspēle NRL Grand Final, kas ir viens no galvenajiem Austrālijas sporta dzīves notikumiem. Tieši Austrālijas Nacionālās regbija līgas finālā ir sasniegts līgas regbija skatītāju apmeklējuma rekords, kad 1999. gadā Sidnejas olimpiskajā stadionā Stadium Australia pulcējās 108 tūkstoši skatītāju. Sākot ar 1976. gadu, abu čempionātu uzvarētāji aizvada savstarpējo kausa maču World Club Challenge, kur pēc 27 notikušajām spēlēm minimāls pārsvars ir austrāliešiem.

Anglijā arvien notiek vecākais (kopš 1896. gada) izslēgšanas kausa turnīrs Challenge Cup, kura finālspēles parasti notiek Anglijas galvenajā sporta arēnā Wembley Stadium, regulāri pulcējot skatītāju pilnas tribīnes.

Pirmā starptautiskā līgas regbija valdošā organizācija ‒ Starptautiskā Līgas regbija valde (International Rugby League Board) ‒ tika izveidota 1948. gadā, apvienojoties Francijas, Lielbritānijas, Jaunzēlandes un Austrālijas nacionālajām federācijām. 1998. gadā šī organizācija tika likvidēta, izveidojot Starptautisko Līgas regbija federāciju (Rugby League International Federation), kas 2019. gadā ieguva pašreizējo nosaukumu ‒ Starptautiskā Regbija līga (International Rugby League).

Par regbija līgas attīstību Eiropā rūpējas 2003. gadā izveidotā Līgas regbija Eiropas federācija (Rugby League European Federation), kas gan apvieno ne tikai Eiropas, bet arī Ziemeļamerikas, Āzijas un Āfrikas valstis. Vēl ir arī otra reģionālā konfederācija, kas apvieno pārsvarā Okeānijas valstis ‒ Āzijas un Klusā okeāna regbija līgas konfederācija (Asia-Pacific Rugby League Confederation).  

Austrālijas izlase ir Pasaules kausa titulētākā komanda, triumfējot 11 no 15 notikušajiem čempionātiem. Trīs reizes kausu izcīnījusi Lielbritānijas izlase, taču pēdējo reizi tas notika 1972. gadā, savukārt 2008. gadā vienīgo reizi čempionātā uzvarēja Jaunzēlandes komanda.

Eiropas pazīstamākie līgas regbija klubi ir no Anglijas, kur līgas regbiju pamatā spēlē trīs vēsturiskajās ziemeļu grāfistēs – Jorkšīrā, Lankašīrā un Kamberlendā, no kurienes ir arī visi Superlīgas angļu klubi. Panākumiem bagātākie Anglijas regbija līgas klubi ir Wigan Warriors, St. Helens un Leeds Rhinos. Vienīgais ārzemju klubs, kas regulāri spēlē angļu Superlīgā, ir franču Catalans Dragons no Perpiņānas.

Kopš 1984. gada britu žurnāls Rugby League World veic starptautisko žurnālistu aptauju par gada labāko regbija līgas spēlētāju. Šis spēlētājs saņem balvu ‒ “Zelta zābaku” (Rugby League World Golden Boot Award). Kopumā šādu atzinību izpelnījušies 14 austrālieši, pieci jaunzēlandieši un pieci angļi. Visvairāk – trīs reizes (2011., 2013. un 2015. gadā) – šo balvu ieguvis austrālietis Džonatans Tērstons (Johnathan Thurston), kurš arī vienīgais četras reizes atzīts par labāko Nacionālās regbija līgas spēlētāju. Divreiz pasaules labākā līgas regbija spēlētāja balvu saņēmuši vēl citi austrālieši ‒ Endrū Džounss (Andrew Garu Jones), Derens Lokjers (Darren James Lockyer) un Kamerons Smits (Cameron Wayne Smith). Eiropā par visu laiku labāko līgas regbija spēlētāju mēdz saukt angli Eleriju Henliju (Cuthwyn Ellery Hanley), kurš vienīgais trīs reizes atzīts par angļu Superlīgas sezonas labāko spēlētāju, bet pasaules labākā līgas regbija spēlētāja balvu saņēma 1988. gadā.

Līgas regbija spēlētājiem veltīti vairāki pieminekļi. Pie Anglijas nacionālā stadiona Wembley atrodas statuja, kas veltīta pieciem bijušajiem angļu un velsiešu līgas regbija spēlētājiem. Tāpat arī Austrālijā ar statujām ir pagodināti vairāki agrākie līgas regbija meistari. Austrālijā līgas regbijam veltītas arī vairākas mākslas filmas, bet slavenākais kinodarbs, kas saistīts ar līgas regbija tēmu, ir britu režisora Linzija Andersona (Lindsay Gordon Anderson) 1963. gadā uzņemtā godalgotā mākslas filma “Šī sporta dzīve” (This Sporting Life) par kāda izdomāta angļu regbista dzīves gaitām. Par daudziem līgas regbija spēlētājiem arī sarakstītas grāmatas, lielākoties Austrālijā.