Acu izsekošanas iekārtas var tikt pielietotas visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs, pētniecībā un zinātnē. Lietotāju aktivitāšu un pieredzes noskaidrošana ļauj attiecīgo preču un pakalpojumu sniedzējiem pilnveidot savu darbu, piedāvāto preču un pakalpojumu dizainu un kvalitāti, pamatojoties uz reāliem, objektīviem datiem.

Nozare piedāvā trīs veidu acu izsekotājus.

1. Ekrāna (darbvirsmas) acu izsekotāji. Tie tiek uzstādīti zem vai tuvu datora ekrānam, lai noteiktu datorizēto sistēmu, tajā skaitā viedtālruņu, lietotāju vizuālo uzmanību kontrolētā vidē (piemēram, laboratorijas apstākļos), ļaujot reģistrēt un novērtēt lietotāju reakciju uz multivides stimuliem, apzināt lietotāju interešu apgabalus e–vidē, tajos pavadīto laiku un digitālā satura apskates secību.
2. Brillēs iebūvēti acu izsekotāji (pazīstami arī kā mobilie). Tie ļauj būt patiesi mobiliem savos pētījumos, sniedzot iespēju respondentiem brīvi pārvietoties un veikt acu izsekošanas eksperimentus visdažādākajās vietās, pārbaudīt reālās dzīves scenārijus dinamiskā vidē, nepiesaistot sevi laboratorijai. Tomēr būtu jāatceras, ka brilles acu izsekošanas datu ierakstīšanas laikā var nobīdīties, ja notiek liela kusība, piemēram, treniņu vai citu fizisku aktivitāšu laikā, bet tas savukārt ietekmē iegūto datu precizitāti.
3. Virtuālās realitātes uzgalvas displejā (headset) iebūvēti acu izsekotāji. Tie ļauj izmantot virtuālās realitātes priekšrocības un novērtēt ne tikai eksperimenta dalībnieku vizuālo uzmanību, bet arī emocijas, sniedzot jaunas iespējas pētījumu veikšanai, kā arī studējošo mācībām un treniņiem vidē, kas maksimāli pietuvināta reālās dzīves apstākļiem.

Profesionālie acu izsekošanas rīki (aparatūra) lietotāja vērstā skatiena un pievērstās uzmanības izzināšanai pārsvarā izmanto infrasarkano gaismu.

Tajā pat laikā tirgū ir pieejami acu izsekotāji, kas aprīkoti ar parastajām, bieži vien klēpjdatorā vai viedtālrunī jau iebūvētām zemas izšķirtspējas tīmekļa kamerām, neizmantojot infrasarkano gaismu. Lai gan šīs sistēmas ir lētākas un šķiet ideāls risinājums mazākiem budžetiem, kontrolēta gaismas avota trūkums un diezgan vāja kameras veiktspēja ievērojami samazina mērījumu precizitāti.

Cilvēces ilgās vēstures laikā ļaudis centās izzināt citu cilvēku grupu intereses un nodomus. Galvenokārt tas tika novērots komercdarbībā, tirgotājam ieliekot sevi potenciālā pircēja vietā un cenšoties paredzēt klientu acu kustību virzienus, kas rezultējās pircējam pārskatāmākā preču izvietošanā un efektīvākā tirdzniecībā.

Taču pirmais mēģinājums modernizēt acu izsekošanas jautājumu, piedāvājot kādu instrumentu, tika veikts 19. gs. – vienai acij tika uzlikts plāksteris ar tam piestiprinātu nelielu koka irbulīti; tādējādi uz āru vērstais irbulītis rādīja eksperimentā iesaistītās personas skatiena virzienu. Sākotnēji zinātnieki mēģināja atrast saistību starp mūsu smadzeņu komandām un redzi. Šie pētījumi bija pārāk sarežģīti, laikietilpīgi un diezgan dārgi, tāpēc tos neizmantoja pētījumiem komerciālās jomās.

1879. gadā franču oftalmologs Luī Emīls Žavals (Louis Émile Javal) bija pirmais, kurš pamanīja, ka lasītāju acis nevis raiti iziet cauri visam tekstam, bet gan veic ātras kustības (jeb sakādes), mijoties īsām pauzēm (jeb fiksācijām) starp tām. Šie pētījumi tika veikti, novērojot pētāmos ar neapbruņotu aci, jo tajā laikā nebija pieejamas atbilstošas tehnoloģijas.

Vēlāk,1908. gadā, Edmunds Hjūijs (Edmund Huey) izveidoja rīku, kas varēja sekot līdzi lasītāja acu kustībām: šī ierīce bija ļoti neparocīga un uzmācīga testējamajai personai, jo lasītājam bija jāvalkā sava veida kontaktlēcas ar mazu atvērumu zīlītei. Lēca tika piestiprināta pie rādītāja, kas mainīja savu pozīciju pēc acs kustībām. Šī pētījuma rezultāti tika publicēti Ņujorkā 1908. gadā izdotajā grāmatā “Lasīšanas psiholoģija un pedagoģija” (The Psychology and Pedagogy of Reading).

Pirmos zinātniski apstiprinātos acu izsekošanas pētījumus 1947. gadā veica Pols Fitss (Paul Morris Fitts), Ričards Džonss (Richard E. Jones) un Džons Miltons (John L. Milton), kuri izmantoja videokameras, lai noteiktu gaisa kuģu pilotu acu kustības un to virziena izmaiņas, aizsākot video balstītas acu izsekošanas pieejas un tehnoloģijas pielietošanu zinātnē. Iegūtie rezultāti sniedza ieteikumus nepieciešamajiem lidmašīnas pilota kabīnes paneļa uzlabojumiem.

20. gs. 50. un 60. gados krievu psihologs Alfrēds Jarbuss (Альфред Лукьянович Ярбус) veica vairākus acu izsekošanas pētījumus, atrodod korelāciju starp lasītāju acu kustībām un fiksācijām, no vienas puses, un viņu iesaistīšanos vai izrādīto interesi par konkrēto uzdevumu, no otras puses. Šī pētījuma rezultāti 1967. gadā tika publicēti grāmatā “Acu kustības un redze” (Eye Movements and Vision).

Video balstītie acu izsekošanas rīki tika pastāvīgi modernizēti kopš 20. gs. 60. gadiem. 20. gs. 70. gados inženieri un dizaineri pielika daudz pūļu, lai uzlabotu acu izsekošanas ierīču tehniskās iespējas un precizitāti, vienkāršotu skatiena datu vākšanu un apstrādi, samazinātu acu izsekošanas ierīču ietekmi uz eksperimentā iesaistītajām personām. Tomēr līdz 80. gadiem pieejamās acu izsekošanas ierīces bija neattīstītas un diezgan neērtas: tām bija neergonomiski zoda balsti, lai noturētu galvu nekustīgu testa laikā. Un tikai kopš 20. gs. 90. gadiem jaunās progresīvās tehnoloģijas, materiāli un uzlabotā programmatūra deva jaunas iespējas lietotāju pieredzes un interfeisa dizaina pētījumiem.

Pat ja mēs domājam, ka mūsu skatiens ir stabils, tas nav korekti. Nomoda periodā mūsu acis nepārtraukti kustas, sadalot šo kustību procesu sakādēs (mūsu acis kustas un apstājas, tādējādi ģenerējot vairākas sakādes jeb kustības starp fiksācijām) un fiksācijās (ļoti īsos periodos, parasti no 100 līdz 600 milisekundēm, kurās mūsu acis tiek vērstas uz noteiktu apgabalu vai objektu un tur aizturas). Sakarā ar to, ka fiksācijas parasti ir ļoti īsas, mūsu acis turpina kustēties, sniedzot priekšstatu par eksperimenta dalībnieka skatiena virzieniem, to izmaiņām un interešu apgabaliem.

Acu izsekošana var sniegt pētniekiem skaidru priekšstatu par eksperimenta dalībnieka acu kustībām. Skatiena datu vizualizēšanai parasti izmanto siltuma kartes, skatienu diagrammas un video segmentus. Trīs pamata atribūti veido izpratni par acu kustībām:

1. vērstā skatiena (fiksācijas) atrašanās vieta (dabā vai ekrānā),
2. fiksācijas ilgums,
3. acu kustības (sakādes).

Fiksāciju secība un to virziens ļauj izprast, kas vispirms piesaistīja eksperimenta dalībnieka uzmanību un veidu, kādā šis piesaistes objekts vai stimuls tika apskatīts. Bieži vien pētniekus interesē laiks līdz pirmajai fiksācijai, t. i., laiks starp stimula rašanos un attiecīgā interešu apgabala apskati pirmo reizi.

Mūsdienu zinātniskajos pētījumos acu kustību noteikšanas metode balstās uz infrasarkanās gaismas pielietošanu, jo skatiena virziena mērījumu precizitāte ir atkarīga no skaidras zīlītes demarkācijas un radzenes atstarošanas noteikšanas. Ikdienā lietotie gaismas avoti, kas, piemēram, ir iebūvēti parastajās tīmekļa, klēpjdatoru un viedtāruņu kamerās, nespēj nodrošināt nepieciešamo kontrastu, kas nozīmē, ka bez infrasarkanās gaismas ir daudz grūtāk sasniegt atbilstošu precizitātes līmeni. Tamdēļ profesionālie acu izsekošanas rīki ir aprīkoti ar infrasarkanās gaismas avotu.

Pamatā esošā koncepcija, ko parasti dēvē par acu zīlītes centru atspulgu radzenē (Pupil Center Corneal Reflection), ir diezgan vienkārša. Tā būtībā paredz izmantot gaismas avotu, lai apgaismotu aci, radot ļoti redzamus atspulgus, un kameru, lai uzņemtu acs attēlu, kurā redzami šie atspīdumi. Pēc tam kameras uzņemtais attēls tiek izmantots, lai noteiktu gaismas avota atstarojumu radzenē (mirdzumu) un zīlītē. Pēc tam mēs varam aprēķināt vektoru, ko veido leņķis starp radzeni un zīlītes atspīdumiem, proti, šī vektora virzienu apvienojumā ar citām atspulgu ģeometriskām iezīmēm pēc tam izmanto, lai aprēķinātu skatiena virzienu.

Gaisma no redzamā spektra rada nekontrolētu spoguļattēlu, savukārt infrasarkanā gaisma ļauj precīzi atšķirt zīlīti un radzeni. Infrasarkanā gaisma nav redzama cilvēkiem, tā neizraisa un nepiesaista testējamās personas uzmanību, kas ir svarīgs faktors, īstenojot acu izsekošanas eksperimentus.

Acu izsekošanas sistēmas paraugu ņemšanas biežums raksturo to, cik reižu sekundē acu izsekotājs reģistrē acu stāvokli. Jo augstāks ir paraugu ņemšanas biežums, jo precīzāk var novērtēt acu kustību patieso ceļu. Lai gan tipiskā vērtība svārstās no 30 līdz 60 herciem (Hz), pētniecībai piemērotas iekārtas bieži vien ņem paraugus diapazonā no 120 līdz 1200 un atsevišķos gadījumos – līdz pat 2000 Hz.

Mūsdienās acu izsekošanas tehnoloģijas aktīvi attīstās, aptverot visas cilvēka dzīves sfēras. Tās veiksmīgi izmanto dažādās nozarēs.

• Neirozinātnē un psiholoģijā, lai noteiktu, kas ir cilvēka uzmanības pamatā, iegūtu dziļāku ieskatu kognitīvajos procesos, izprastu mācīšanās un atmiņas īpatnības. Šie pētījumi ļauj noteikt personas gaidas attiecībā uz iespējamām izmaiņām apkārtēja vidē, piemēram, priekšmetu izvietojumu, cilvēku un dzīvnieku pārvietošanos, sejas vaibstu atpazīšanu un to sasaisti ar emocionālo stāvokli.
• Cilvēka–datora saziņas pētījumos, nosakot datortehnikas lietojamības īpatnības caur cilvēka izrādīto vizuālo uzmanību tajā.
• Socioloģijā un tīmekļa lapu testēšanā, izmantojot to kā tīmekļa lapas un lietotāja pieredzes novērtējuma metodoloģiju. Iegūtie dati sniedz vērtīgu ieskatu par tīmekļa lapu apmeklējumu biežumu, vietnēm, kurām lietotājs ir pievērsis lielāku uzmanību, bet kuras ir ignorējis. 
• Reklāmā un mārketingā, nosakot potenciālo pircēju pievērsto uzmanību pakalpojuma vai preces izvietojuma vietai un dizainam gan tīmekļa lapā, gan arī veikala plauktos.
• Izglītības jomas pētījumos, mācību materiālu izvietojuma e–vidē un to efektivitātes novērtēšanā. Šie pētījumi sniedz vērtīgu informāciju par to, kādi e–mācību materiāli vai to elementi piesaista un notur izglītojamā uzmanību, bet savukārt citi – novērš to vai paliek nepamanīti.
• E–izklaides industrijā, datorspēlēs, nosakot lietotāja reakcijas laiku un veiktās aktivitātes kopējās pieredzes uzlabošanai.
• Automobiļu un aeronavigācijas nozarē, kur, izmantojot acu izsekošanas brilles ar vairākiem citiem sensoriem braukšanas vai pilotēšanas simulatorā, var iegūt labāku izpratni par cilvēka uzvedību bīstamās situācijās. Pētījumi šajā nozarē sniedz arī vērtīgus padomus automašīnas vai lidmašīnas pilota kabīnes aprīkošanai no ergonomikas un drošības viedokļa.
• Sociālajā rehabilitācijā un medicīnā, neiroloģijas slimību (piemēram, autisma, šizofrēnijas, Parkinsona u. c.) agrīnā diagnostikā un daudzviet citur.

• Tobii Pro – uzņēmums Zviedrijā; viens no vadošajiem acu izsekošanas risinājumu izstrādātājiem to izmantošanai zinātniskajos pētījumos un paplašinātās realitātes uzgalvas displejā. Acu izsekošanas paraugu ņemšanas biežums sasniedz līdz pat 1200 Hz.
• GazePoint – uzņēmums Kanādā. Cenas ziņā vispieejamākā zinātniskajos pētījumos izmantojamā acu izsekošanas sistēma (ietver iekārtu un programmatūru). Acu izsekošanas paraugu ņemšanas biežums ir līdz 150 Hz.
• SensoMotoric Instruments (SMI) – uzņēmums dibināts Vācijā. Mūsdienās to ir iegādājusies Apple kompānija. Acu izsekošanas paraugu ņemšanas biežums sasniedz līdz pat 1000 Hz.
• SR research – uzņēmums Kanādā, kas ražo acu izsekošanas programmatūru un iekārtas EyeLink. Nodrošina nepārspējamu datu kvalitāti zinātniskajos pētījumos; acu izsekošanas paraugu ņemšanas biežums sasniedz 2000 Hz.
• Eyegaze – uzņēmums Amerikas Savienotajās Valstīs. Ražo tehnoloģijas, lai veiktu binokulāru un monokulāru acu izsekošanu; lielu vērību pievērš tehnoloģiju izstrādei, kas sniedz iespēju komunicēt un veikt aktivitātes globālajā tīmeklī (piemēram, rakstīt tekstu, škirstīt lapas e–grāmatās, sūtīt e–paziņojumus) personām ar kustību traucējumiem tikai ar acu palīdzību.
• Smart Eye – uzņēmums Zviedrijā. Tam ir izveidojusies cieša sadarbība ar autobūves, kā arī lidošanas simulatoru izstrādes un izmantošanas kompānijām automašīnu un pilotu kabīņu aprīkojuma ergonomikas un drošības uzlabošanai.

Medicīnas nozarē telerehabilitācijas sistēmu efektivitātes uzlabošanai tiek ieviesta programmatūra, kas nodrošina skatiena piekļuvi tīmekļa pakalpojumiem, tā pārlūkošanu, saziņu un tekstu rakstīšanu, izmantojot tikai acu skatienu, kas ir jūtams atbalsts personām ar kustību traucējumiem iekļaujošas izglītības un  sabiedrisko aktivitāšu kontekstā. Šādiem pacientiem tiek piedāvātas arī atbilstošas datorspēles, kurās ir iespējota kāda uzdevuma vai citu spēles aktivitāšu veikšana ar acu skatiena vai mirkšķināšanas palīdzību. Acu kustības kontrolē īpaši izstrādāta tīmekļa pārlūkprogramma (piemēram, GazeTheWeb).

E–izklaides un lietotāju pieredzes industrijā acu izsekotāji kombinācijā ar citiem biometriskajiem sensoriem var izmērīt lietotāja emocionālo stāvokli un kognitīvās atbildes reakcijas uz spēlē iestrādātajiem stimuliem. Jauns izaicinājums, kuru cenšas risināt e–spēļu dizaineri, ir e–spēles izstrāde, kuru būtu iespējams kontrolēt ar acu kustībām, mirkšķināšanu un zīlītes paplašināšanos.

Arī automobiļu izstrādes nozarē viens no nākotnes izaicinājumiem ir tehnoloģisko spēju attīstīšana tādā līmenī, lai automašīna spētu reaģēt uz autovadītāja acu kustībām, skatiena virzienu, mirkšķināšanu vai zīlītes paplašināšanos.