Jūgendstils Krievijā ir pretrunīgi vērtēts. Savā laikā slavofili stingri iestājās pret eiropeisko vērtību atgriešanos pilsētvidē un kultūrā, pastāvot uz savas tautas identitātes zaudēšanu. Vienlaikus “Sudraba laikmeta” ietekmīgākie inteliģences pārstāvji un jūgendstila atbalstītāji Krievijas mākslu un kultūru atgrieza Eiropas mākslas vēstures kartē. Jūgendstila pastāvēšanas neilgajā laika posmā strauji uzplauka Krievijas kultūras dzīve. Pateicoties tam, pēcāk Krievijā izveidojās spēcīga avangarda mākslinieku paaudze.
Krievijas jūgendstils neizplatījās ārpus lielāko pilsētu areāla, tādēļ ievērību izpelnījās tikai metropolēs. Lai arī jūgendstilam bija spēcīga ietekme uz teātri, literatūru, dekoratīvajām mākslām, arhitektūrā tas ieguva manierīgu raksturu, kuru spēcīgi ietekmēja gan Krievijā atbalstītais nacionālais jeb krievu stils, gan citi tā laika Eiropā populārie stili, piemēram, ziemeļu nacionālais romantisms, Vīnes secesionisti, Glāzgovas skola. Jūgendstila estētika Krievijā veidojās balstoties uz dažādo iespaidu kopumu, tos izmantojot eklektiskā manierē, radot savu savdabīgo stila variāciju. Jūgendstils Krievijā ir būvkonstrukcijās racionalizēts, konkrēts, uzbūvē smagnējs un simetrisks, turpretī tā mākslinieciski dekoratīvās vērtības ir organiskas, biomorfas, kā arī ilūzijas par floras motīviem. Krievijas jūgendstila unikalitāte atklājas tā duālismā – racionalizētas, klasiskas uzbūves konstrukcijas simbiozē ar plūstošām, organiskām, biomorfām dekoratīvajām detaļām; vienlaikus svarīgi uzsvērt eklektisku jūgendstila attīstības un reģionālo impulsu nepārtrauktu izmantošanu vienuviet.
Jūgendstils bija īsa parādība Krievijas Impērijā, to ātri nomainīja neoklasicisma arhitektūra jau pirms Pirmā pasaules kara. Lai arī arhitektūrā vēl saglabājās Krievijas jūgendstilam tipiskie biomorfie motīvi dekoratīvajos risinājumos, tomēr arhitektoniskā formveide tika atgriezta klasiskā, proti, historisma manierē. Salīdzinoši straujā atteikšanās no vēlīni ienākušā jūgendstila kvalitātēm pamatojama ar to, ka tuvojās Pirmais pasaules karš un mainījās vispārējā estētika, kāa arī politiskā nestabilitāte pašā Krievijā liedza jūgendstilam izpausties tā pilnā spektrā.
Krievijas jūgendstila savdabība un vēlīnais raksturs mākslas vēsturē joprojām pasaules pētniekiem liedzis pilnvērtīgi novērtēt Krievijas jūgendstilu kā manierīgu, savrupu vērtību, drīzāk to tuvinot vēlai un provinciālai arhitektūras izpausmei Eiropas kultūrvidē.
