Vizuālās pētniecības metodes ir pieeju kopums, ar kurām var izskaidrot vai padarīt noderīgu vizuālo materiālu, jo tas ir redzams un tāpēc novērojams. Vizuālajam materiālam var būt divas nozīmes –, pirmkārt, to var uzskatīt kā datus pašus par sevi un, otrkārt, ar tā palīdzību var izdibināt nozīmes par pētījuma tēmu (piemēram, ar foto izdibināšanas (photo elicitation) metodi). Vizuālās pētniecības metodes dod iespēju tekstuālo argumentāciju papildināt vai aizstāt ar vizuālo. Viens no teorētiskajiem problēmjautājumiem vizuālajās pētniecības metodēs ir par to, kas īsti ir vizuāls. Šaurāks skatījums par vizuālo uztver visu, ko var redzēt un ierakstīt (piemēram, fotogrāfijās un video), bet plašāks – jebkādus materiālus objektus (ēkas, dekoratīvus priekšmetus u. c. artefaktus), kurus var redzēt. Tādējādi jēdziena izpratne lielā mērā norāda uz metožu pielietojuma lauku – vizuālie dati var būt gan mehāniski fiksētie materiāli (fotogrāfijās un video), gan materiāli artefakti (priekšmeti, ēkas, zīmējumi u. tml.).
Pētnieciskie jautājumi saistībā ar vizuālo metožu izmantojumu nav ierobežoti, kamēr vien pētniecības priekšmetam ir nozīmīga vizuālā dimensija. Tā var piemist neskaitāmām lietām, un galvenokārt par vizuālo pētījumu izpētes priekšmetu tiek uzskatīta materiālā kultūra un cilvēka uzvedība. Vizuālie dati ļauj analizēt gan materiālos objektus (artefaktus, mākslas priekšmetus, lielākas vizuālas struktūras, piemēram, pilsētvidi), gan nemateriālos aspektus (vērtības un normas sabiedrībā, kas izpaužas cilvēku uzvedībā). Materiālos objektus var analizēt tiešā veidā, bet nemateriālie aspekti parādās simboliski un ir analizējami, meklējot vizuālajos datos ietvertās nozīmes.
Vizuālajām kā starpnozaru metodēm nav savs teorētiskais pamatojums, un galvenokārt tās ir saistītas ar nozari, kurā tās tiek izmantotas. Ņemot vērā vizuālo datu specifiku, pastāv vairāki veidi, kā metodes iespējams sistematizēt:
Vizuālās pētniecības metodes ietver dažādas metodes un pētniecības pieejas. Tās var sniegt atšķirīgus datus un rezultātus pašas par sevi un var darboties arī kā papildinoša pieeja citām metodēm, piemēram, novērojumam, padziļinātajām intervijām, literatūras apskatam vai statistikas analīzei. Pēdējās desmitgadēs daļa no vizuālajām pētniecības metodēm ir nostabilizējušās kā noteiktas pieejas ar saviem metodoloģiskajiem principiem, bet vizuālo materiālu plašais izmantojums un kvalitatīvās paradigmas prakses nereti apgrūtina stingru metodoloģisko robežu noteikšanu un saistās ar radošu prakšu iesaisti pētniecībā.
Fotogrāfija ir visbiežāk izmantotais datu veids vizuālos pētījumos, ar tās izmantojumu tiek saistītas vairākas atsevišķi izšķiramas vizuālās pētniecības metodes – foto dokumentācija lauka darbā ar novērojumu, foto izdibināšana jeb foto intervija, atkārtotā fotogrāfija (repeated photography), foto dienasgrāmata (photo diary) un foto eseja (photo essay). Pie zināmākajām līdzdalības pieejām ir fotobalss (photovoice) – pētījuma dalībniekiem tiek lūgts uzņemt fotogrāfijas no savas ikdienas dzīves, kas visbiežāk tiek izmantots kā instruments kopienas viedokļu paušanai. Jebkurā no metodēm fotoaparāta vietā var tikt izmantota arī video kamera. Atsevišķa metode saistās ar filmu uzņemšanu un veidošanu – to īpaši iecienījuši antropologi, nereti to veidošanā aktīvi tiek iesaistīti arī pētījuma dalībnieki. Zīmējumu analīze visbiežāk izmantota bērnu pieredzes analīzē, pētījumos pieredžu izdibināšanai izmantoti arī citi radoši materiāli, piemēram, mākslas darbi, konstruēšanas kluči, veidošanas masas u. tml. Atsevišķa metožu grupa saistās ar tehnoloģiju izmantošanu, kas mūsdienās ietver plašu un strauji pieaugošu metožu klāstu, piemēram, lietišķajos mārketinga pētījumos aktuāla ir acs kustību izsekošana (eye tracking), ģeogrāfijas un vides zinātnēs ir aktuālas ģeogrāfiskās informāciju sistēmas (geographic information system, GIS), tīklu analīze u. c. Vizuālo materiālu analīzē tiek izmantotas dažādas analītiskās pieejas, piemēram, simboliskais interakcionisms, strukturālisms, diskursa analīze, kontentanalīze, semiotika, semioloģija, ikonogrāfija, psihoanalīze, etnometodoloģija.

Srebrenicā 1995. gada jūlijā noslepkavoto vīriešu masu kapu antropoloģiska izpēte. Gornja Kamenica pie Zvornikas Bosnijā un Hercegovinā, 17.10.2002.
Fotogrāfs Roger Lemoyne. Avots: Getty Images, 1657328.