Eduards Miks kā aktieris darbojās latviešu strēlnieku aktieru trupā. 20. gs. 20. gados pievienojās Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Drāmas teātrim, kur sākotnēji bija aktieris, režisora asistents, vēlāk – režisors un dramatisko kursu vadītājs dažādās Latvijas vietās. E. Mika režijai raksturīga vērienīga inscenējuma struktūra, lielu uzmanību pievēršot masu ainām, atmosfēriskumam. Daudz iestudējis muzikālā žanra skatuves darbus (dziesmu spēles, operetes u. tml.), latviešu autoru darbus.
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Ģimene, izcelšanās un izglītība
E. Miks dzimis Annas (meitas uzvārdā Kimela) un Jēkaba Miku ģimenē, kurā jau auga trīs dēli un viena meita.
Informācija par E. Mika iegūto izglītību nav saglabājusies. Pirmā liecība par viņa darbību teātra jomā datējama ar 02.07.1917., kad laikrakstā “Brīvais Strēlnieks” lasāms, ka E. Miks tika iekļauts latviešu strēlnieku aktieru trupā un “atzīts kā spējīgs savu lomu veikt”. Pēc Pirmā pasaules kara viņš turpināja darboties aktiera profesijā Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Drāmas teātrī, vēlāk kļuva par režisora asistentu, palīdzēdams sagatavot iestudējumus dažādās Latvijas pilsētās.
E. Miks bija precējies ar kosmētiķi, baletdejotāju un aktrisi Olgu Miku-Šekmani.
Profesionālā darbība teātrī, nozīmīgākās lomas
20. gs. 30. gadu sākumā E. Miks tika angažēts kā Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Drāmas teātra režisors un drāmas kursu vadītājs. Strādāja dažādās Latvijas vietās – Limbažos, Gulbenē, Koknesē, Madlienā, Jēkabpilī, Jaungulbenē, Jaunjelgavā u. c., taču visnozīmīgākais E. Mika radošās dzīves posms saistīts ar Ogri.
16.11.1930. Ogres Apvienoto biedrību namā (mūsdienās Ogres Tautas nams) tika dibināts Ogres Kultūras veicināšanas biedrības teātris, kurā uzņēma 32 aktierus bez profesionālas teātra izglītības. Par teātra sākotnējo vadītāju kļuva režisore Jana Bremšmite, bet no 1932. gada – E. Miks, kurš kļuva par vienu no aktīvākajiem Ogres kultūras dzīves organizatoriem, uzvedot virkni iespaidīgu masu inscenējumu gan uz Apvienoto biedrību nama skatuves, gan Ogres Dziesmu svētku koka estrādē jeb “B” laukuma estrādē un citviet brīvdabā.
Režisora iestudējumu vidū īpaša vieta ir muzikālām izrādēm – no Ādolfa Alunāna kuplejām līdz pat operetēm, kā solistus piesaistot gan profesionālus Rīgas teātru aktierus (Teodoru Podnieku, Ellu Jēkabsoni, Pēteri Rudzīti u. c.), gan operdziedātājus. 1933. gadā tapa Ā. Alunāna lugas “Kas tie tādi, kas dziedāja” uzvedums, ko veidoja 25 dziesmu un deju numuri ar kora, pūtēju un stīgu orķestru, dramatiskās un plastiskās trupas un vairāk nekā 100 brīvprātīgo masu ainu dalībnieku piedalīšanos. Tostarp inscenētas medību ainas ar piķieriem, dzinējiem, medniekiem un suņiem, talkas skati ar apdziedāšanu, Jāņu vakars ar aplīgošanu u. c. masu epizodes. Līdzās vairākām citām dziesmu spēlēm 20.08.1934. Ogrē E. Mika režijā tika izrādīts Imres Kālmāna (Kálmán Imre) operetes “Silva” (Die Csárdásfürstin) uzvedums, bet 1938. gadā – Franca Lehāra (Lehár Ferenc) operete “Paganini” (Paganini).
Otrs režisora radošās darbības virziens bija saistīts ar latviešu autoru lugu un prozas darbu dramatizējumu inscenējumiem. E. Miks iestudēja Rūdolfa Blaumaņa, Annas Brigaderes, Reiņa un Matīsa Kaudzīšu, Voldemāra Sauleskalna, Aleksandra Grīna, Augusta Deglava, Viļa Lāča, Jāņa Sārta, Jēkaba Zeibolta u. c. latviešu autoru darbus. Apjomīgākie no tiem – brāļu Kaudzīšu romāna dramatizējuma “Mērnieku laiki Slātavā” brīvdabas uzvedums 1934. gada jūlijā, A. Deglava romāna “Vecais pilskungs” dramatizējuma iestudējums 1937. gada jūlijā un A. Grīna darba “Kalēja līgava” inscenējums 1938. gada jūlijā (visas trīs izrādes Ogres “B” laukuma estrādē).
Viens no nozīmīgākajiem režisora veidotajiem lielinscenējumiem bija 1934. gada jūlijā Ogres “B” laukuma estrādē izrādītais dramatizējums brāļu Kaudzīšu romānam “Mērnieku laiki Slātavā”. Izrādes ansamblī pieaicināti aktieri no Latvijas Nacionālā teātra, Pārdaugavas un Ceļojošā teātra trupām, piemēram, Ķenča lomā bija redzams Teodors Podnieks, Kaspara lomā – Pēteris Rudzītis, bet masu ainās – vairāk nekā 150 dalībnieku (čangalieši, slātavieši, mērnieki, braucēji, kājnieki un 30 zirgu pajūgi). Visa “B” laukuma platībā izvietotas izrādes dekorācijas – mērnieku māja ar dārzu, Oliņu un Gaitiņu mājas ar visām piebūvēm un pagalmiem, cietums, valsts māja, Slātavas krogs, muižas gatve ar vārtiem, goda mielasts uz noras. Šis iestudējums uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem Latvijas starpkaru perioda kultūras sarīkojumiem, ko apmeklēja vairāk nekā 2000 skatītāju.
Līdzās režijas profesijai E. Miks 20. gs. 30. gados turpināja darboties arī kā aktieris, atveidojot otrā plāna lomas paša veidotajos iestudējumos – tostarp Tautgodi izrādē “Viesturs” (1932), muižkungu Harderu Ā. Alunāna “Kas tie tādi, kas dziedāja” (1933), Švaukstu brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos Slātavā” (1934), Sproģi A. Deglava “Vecajā pilskungā” (1937), Himelmanu Ā. Alunāna “Sešos mazos bundzeniekos” (1937) u. c.
1939. gadā E. Miks kļuva par Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrijas režisoru.
Novērtējums
20. gs. 30. gados E. Miks kā Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Drāmas teātra režisors vadīja drāmas kursus dažādās Latvijas vietās, veicinot galvenokārt amatieraktieru kopu un dramatisko pulciņu kustības attīstību Latvijā.
E. Mika režijas darbs augstu novērtēts viņa dzīves laikā, saņemot pozitīvu novērtējumu presē.