Ķentes pilskalns bija pirmais pilskalns Latvijā, kas tika izpētīts pilnībā, atsedzot 6880 m2 lielu platību. Tika izpētīta arī liela daļa apmetnes (10 180 m2).

Izrakumu laukumi Ķentes pilskalnā 1955.–1957. gadā.
Fotogrāfs Ādolfs Stubavs.
Pilskalna apdzīvotībā izšķirami trīs posmi: 1) senākais, kas aptver 1. gadu tūkstoti p. m. ē.; 2) vidējais posms no 2. gs. līdz 5. gs.; 3) vēlais posms no 5. gs. līdz 9. gs. Tā kā pilskalna hronoloģijas noskaidrošanai nav izmantotas radioaktīvā oglekļa analīzes, kas tolaik vēl nebija pieejamas, tad hronoloģijas noteikšana tika balstīta uz senlietu tipoloģisko analīzi.
Senākajā posmā pilskalna aizsardzībai kalpoja koka aizsargsiena, kuru sīkāk raksturot liedz vēlāko gadsimtu pārbūvju izraisītie senākā kultūrslāņa postījumi. Uz senāko posmu norāda gan švīkātās keramikas, gan senlietu – akmens cirvju, krama un kaula rīku, kā arī bronzas apročveida riņķu atliešanai izmantoto māla lejamveidņu fragmentu atradumi.
Laikā no 2. gs. līdz 5. gs. pilskalns bija mazapdzīvots, un tāpēc to pieskaita t. s. patvēruma pilskalniem.
Jauns, vēlais pilskalna posms sākās 5. gs. beigās vai 6. gs. sākumā un ilga līdz 9. gs. Šajā laikā kaupres ziemeļu galā tika izveidoti divi, bet dienvidu galā no vieglāk pieejamās puses pat trīs aizsargvaļņi. Laika gaitā tie tika paaugstināti, lielākajam no tiem sasniedzot pat 6 m augstumu. Ķentes pilskalnā pirmoreiz Latvijas arheoloģijā tika konstatētas vaļņos iebūvētas koka armatūras – kameras, kas nodrošināja vaļņu uzbērumu stabilitāti. Sākotnēji ēkas būvētas plakuma malās gar aizsargsienu, bet ar laiku apbūvēta arī pārējā teritorija. Gan pilskalnā, gan apmetnē celtas 3 x 4 m, 4 x 4 m vai 4 x 5 m lielas virszemes vai zemē nedaudz iedziļinātas guļkoku ēkas, kuras apkurināja ar akmeņu pavardiem vai akmeņu krāvuma krāsnīm. Atrastie priekšmeti (dzelzs cirvji, kapļi, izkaptis, sirpji, dzirkles, naži, graudberži), kā arī graudi (mieži, kvieši, zirņi, pupas) un dzīvnieku kauli (liellopi, cūkas, aitas, kazas, zirgi) liecina, ka iedzīvotāji nodarbojušies ar zemkopību un lopkopību. Par medniecību liecina bebru, aļņu, meža cūku kauli, bet par zvejniecību – atrastie makšķerāķi. Ķentes pilskalna un apmetnes iedzīvotāji nodarbojās arī ar dzelzs ieguvi no purva rūdas, jo tika atrastas dzelzs ieguves krāsns paliekas, kā arī dzelzs ieguves sārņi. Atrastie tīģeļi norāda uz krāsaino metālu apstrādi.