Sarkanā laukā zelta lauva, kam labās priekšķepas vietā ir sudraba ar zeltu bruņota roka; lauva tajā tur paceltu zobenu un ar pakaļķepām mīda izliektu zobenu. Lauva kronēta un bruņota ar zeltu, zobenu asmeņi sudraba, spali zelta, laukā izkaisītas deviņas sudraba rozes. Somijas valsts ģerboni nosaka Likums par Somijas ģerboni (Laki Suomen vaakunasta, 26.5.1978/381), tā izmantošanu regulē Likums par oficiālajiem zīmogiem un spiedogiem (Laki viranomaisten sineteistä ja leimoista, 23.1.2009/19).

Somu apdzīvoto teritoriju valstiskās heraldikas pirmsākumi saistāmi ar tās atrašanos Zviedrijas karalistes sastāvā, kad uz Somijas hercogu Bengta Birgersona (Bengt Birgersson) un Valdemāra Magnusona (Valdemar Magnusson) zīmogiem attēlots ģerboņa vairogs ar lauvu. Atveidotā simbolika saistāma ar zviedru valdošās dinastijas Folkungu (Folkungaätten) ģerboni, kurā sarkanā laukā attēlota zelta lauva. Zviedrijas valdnieka Gustava I (Gustav I) dēls Juhans (Johan III Vasa) kā Somijas hercogs savā četrdaļīgajā ģerbonī 1577. gadā attēloja Ziemeļsomijas un Dienvidsomijas ģerboņus – pirmos Somijas teritoriju atspoguļojošus simbolus. Ziemeļsomijas ģerbonis – zilā ar zeltu dalītā laukumā melns lācis ar paceltu zobenu priekšķepās starp divām zvaigznēm – saglabājies mūsdienu Satakuntas reģiona ģerbonī, bet Dienvidsomijas – sarkanā laukā zelta kronēta stīpu ķivere uz šķēpiem ar Zviedrijas karogiem – mūsdienu Dienvidrietumu Somijas reģiona ģerbonī.

Somijas kā lielhercogistes ģerboņa senākais attēlojums redzams uz Zviedrijas valdnieka (1523–1560) Gustava I kapa pieminekļa (pabeigts 1591. gadā). Tiek uzskatīts, ka ģerboņa attēlu radījis flāmu mākslinieks Villems Bojs (nīderlandiešu Willem Boy, franču Guillaume Boyen). Tajā sarkanā laukā attēlots kronēts zelta lauva, kas labās priekšķepas vietā bruņotā rokā tur paceltu zobenu un ar pakaļķepām mīda izliektu zobenu, vairoga laukumā izkaisītas deviņas sudraba rozes, vairogs vainagots ar zelta kroni. Šis ģerbonis kļuva par pamatu visām vēlākajām Somijas ģerboņu interpretācijām. Līdzīgs ģerbonis, kurā lauva zobenu tur labajā priekšķepā, attēlots arī kādā ar 16. gs. 80. gadiem datētā manuskriptā. 16. gs. beigu ģerboņa aprakstā skaidrots, ka lauva ar pakaļkājām mīda “krievu zobenu” (zviedru rysssesabel). Ģerbonī ietvertā simbolika bija saistīta ar ilgstošu karadarbību starp Zviedriju un Maskavas caristi 16. gs. otrajā pusē, tā atspoguļojas arī Karēlijas ģerbonī, kurā attēlotas viena pret otru vērstas paceltas rokas ar zobeniem – vienu ar taisnu asmeni, otru – ar izliektu. Lielhercogistes ģerbonī attēlotie zobeni pārņemti no Karēlijas ģerboņa, kura senākais atveidojums zināms jau no 1560. gada. Deviņām rozetēm bija dekoratīva funkcija, lai gan bieži tās interpretētas kā atsauce uz deviņiem vēsturiskajiem Somijas apgabaliem.

17. gs., nostiprinoties Somijas lielhercogistes ģerboņa lietojumam, lauvas labā ķepa ar pacelto zobenu tika attēlota gan kā dzīvnieka ķepa, gan kā bruņota roka, mainīgs bija arī laukumā izkaisīto sudraba rožu skaits. Ģerboņa vairogs parasti attēlots, vainagots ar lielhercoga kroni. No 16. gs. beigu ģerboņa nedaudz atšķirīgu Somijas lielhercogistes zīmējuma variantu 17. gs. beigās izstrādāja antikvārs un mākslinieks Eliass Brenners (Elias Brenner). E. Brennera ģerboņa versija lielā mērā kalpoja par pamatu 19. gs. Somijas ģerboņu zīmējuma variantiem.

Somijas lielhercogistei kā autonomai administratīvai vienībai nonākot Krievijas Impērijas sastāvā 1809. gadā, tika apstiprināts Somijas lielkņazistes ģerbonis, saglabājot tā 17.–18. gs. veidolu, bet vairogā attēlojot astoņas sudraba rozes, kas atbilda lēņu skaitam lielkņazistē. Būtiskākā atšķirība, salīdzinot ar 16. gs. beigu ģerboni, bija dabiskas lauvas ķepas (ne bruņotas rokas) atveidojums, kas tur zobenu. Izmaiņas ģerbonī notika 1856.–1857. gadā, kad lauva tika attēlots, nevis mīdot izliekto zobenu, bet gan to pieturot ar kreiso priekšķepu. Ģerboņa vairogu šajā laikā vainagoja īpaši heraldikas vajadzībām zīmētais Somijas lielkņaza kronis ar divgalvaina ērgļa atveidojumu tajā. Somijā no šī kroņa attēlojuma centās izvairīties, vainagojot ģerboņa vairogu ar tradicionālākām un anonīmākām lielhercoga kroņa versijām.

1856. gadā izveidotajā Krievijas Impērijas ģerbonī Somijas lielkņazistes ģerbonis līdzās ar septiņiem citiem titulārģerboņiem bija novietots uz impērijas divgalvainā ērgļa spārniem, lielkņazistes ģerbonis bija iekļauts arī 1882.–1883. gadā apstiprinātajās impērijas ģerboņa versijās. Praksē lielhercogistes ģerbonis uz monētām, naudas zīmēm, kā arī citos ar impērijas varas demonstrēšanu saistītos objektos bieži tika attēlots, novietots uz Krievijas Impērijas divgalvainā ērgļa. Līdz pat aktīvai rusifikācijas politikas uzsākšanai 1899. gadā lielhercogistes ģerbonis bija pastmarku centrālais elements, vēlāk pastmarkās tika attēlots impērijas ģerbonis. Rusifikācijas politika 20. gs. sākumā sekmēja nacionālās heraldiskās simbolikas kā protesta formas plašu lietojumu un popularitāti.

Nozīmīga loma Somijas ģerboņa tālākajā attīstībā bija Somijas Nacionālā arhīva (Kansallisarkisto) direktora Karla Būmansona (Karl August Bomansson) 1886. gadā publicētajam “atjaunotajam” Somijas ģerboņa variantam, kas pamatlīnijās atveidoja 16. gs. beigās radīto ģerboni, kurā lauva tur zobenu bruņotā rokā. K. Bomansona piedāvātais zīmējums ātri kļuva populārs. To izmantoja jau 1886. gadā Somijas Bankas (Suomen Pankki) izlaistajās naudas zīmēs, 19. gs. beigās–20. gs. sākumā – arī grāmatās, medaļās, arhitektūrā un citur.

Par neatkarīgās Somijas valsts heraldisko simbolu ģerbonis ar lauvu kļuva līdz ar Somijas neatkarības pasludināšanu 06.12.1917. Lai gan plaši izmantota bija K. Bomansona izstrādātā ģerboņa versija, komiteja, kas nodarbojās ar valsts simboliku, to neuzskatīja par pilnībā veiksmīgu. Jauno ģerboņa zīmējumu, kas balstījās uz 16. gs. beigu Gustava I kapa pieminekļa redzamo attēlu, 1918. gadā izstrādāja mākslinieks Ēriks Ērstrēms (Eric Ehrström). No 1918. līdz 1920. gadam ģerboņa vairogu turpināja vainagot lielhercoga kronis. Neilgu laika posmu pēc Somijas neatkarības pasludināšanas (līdz 05.1918.) ģerboņa krāsas un figūras tika izmantotas arī kā Somijas valsts karogs.

Neskatoties uz vēsturiskās heraldikas popularitāti sabiedrībā, līdz pat 20. gs. 30. gadu vidum pret vēsturisko ģerboni izskanēja arī iebildumi. 1929. gadā priekšlikumu ģerboņa “uzlabošanai” valdībai iesniedza mākslinieks Akseli Gallens-Kallela (Akseli Gallen-Kallela). Ģerboņa vairogs tika dalīts četrās daļās, lai pirmais un ceturtais lauks būtu melns, otrais un trešais – sarkans. Pēc mākslinieka domām, sarkanā krāsa raksturoja pagātni, bet melnā krāsa – tagadni un nākotni. Vairogu vainagoja savdabīgs dzelzs kronis – ķivere ar stilizētu egļu zaru krustveida izvirzījumiem.

Savdabīgu un radikāli atšķirīgu valsts ģerboņa projektu piedāvāja uzņēmējs un Somijas ģenerālkonsuls Čīlē Rūdolfs Rejs (Rudolf Ray). Viņa skatījumā no Zviedrijas aizgūtā lauva vēsturiski uzskatāma par verdzības zīmi. Jaunā ģerboņa projektā to sudraba ar zilu dalītā laukumā nomainīja melns saslējies lācis, kas ar priekšķepām salauž iejūgu, sarkanā apmalē izvietoti stilizēti zelta egļu zari. Lāča figūra šajā projektā bija ne tikai atsauce uz Somijai raksturīgo faunu, bet arī saistījās ar Ziemeļsomijas heraldisko simboliku hercoga Juhana 1557. gada ģerbonī. Šo vēsturisko simboliku piedāvāja izmantot arī 1936. gadā izstrādātajā lielajā Somijas valsts ģerbonī, kurā lāči atveidoti kā vairoga turētāji, kas stāv uz egļu zariem. Uz egļu zariem likta sudraba ar zilu devīzes lente ar devīzi “Vapaa, vankka, vakaa” (“Brīva, stipra, nesatricināma”). Lai gan tika izstrādāti vairāki detaļās atšķirīgi lielā ģerboņa zīmējumi, tas netika apstiprināts.

Somijas valsts ģerbonis ar likumu pirmo reizi tika apstiprināts 1978. gadā.

Somijas ģerbonis ir Somijas valsts karoga elements, kas attēlots četrstūrveida vairogā karoga zilā krusta centrā. Ģerboni zīmogos izmanto Somijas Republikas prezidents un Valsts prezidenta kanceleja, valdība, ministrijas, Valsts kases kanclers un Valsts kanclera birojs, Augstākā tiesa un Augstākā administratīvā tiesa, Ģenerālprokurors un Ģenerālprokuratūra, Helsinku Universitātes (Helsingin yliopisto) kanclers, Somijas Banka, Somijas Aizsardzības spēki un Robežsardze, kā arī Somijas pārstāvniecības ārvalstīs. Somijas ģerbonis ir attēlots uz pastmarkām un eiro monētām. Ģerboņa figūras – lauva ar paceltu zobenu bruņotā rokā un sudraba roze – ir Baltās Rozes un Somijas Lauvas ordeņa zīmju elementi.