Piemiņas medaļu lietošana un izgatavošana Latvijas teritorijā saistīta ar tās politisko un ekonomisko vēsturi.
Ziņas par pirmo medaļu parādīšanos Livonijā saistās ar vairākās kolekcijās sastopamo 1545. gadā Tērbatas (mūsdienās Tartu) bīskapijā kalto, bīskapam Jodokam fon der Rekem (Jodocus (Jobst) von der Recke) veltīto medaļu ar viņa portretu priekšpusē (aversā) un Rekes (von der Recke, von der Reck) dzimtas ģerboni un bīskapa varas atribūtiem aizmugurē (reversā). Informācijas par šīs medaļas izcelsmi nav daudz, un numismātiskajā literatūrā tā reizēm tiek dēvēta par monētu – dubultdālderi. Iemesls tam varētu būt fakts, ka 16. un 17. gs. Rīgā tika kaltas zelta dāvinājuma un piemiņas monētas – donatīvi, kas pēc funkcijas un vizuāli vairāk līdzinājās medaļām, bet svara ziņā atbilda vairākkārtīgiem apgrozības monētu nomināliem. Ar 10 dukātu monētas spiedņiem mēdza kalt arī sudraba monētas – dālderus.
Kurzemes un Zemgales hercogistē pirmās medaļas tika pasūtītas jau 1567. gadā hercogam Gothardam Ketleram (vācu Godthartt Kettler, latīņu Gothardus Kettler) un viņa sievai Annai (Anna von Mecklenburg). Saskaņā ar Rietumeiropas galmu tradīcijām nākamo Ketleru un Bīronu (von Biron) dinastiju hercogu valdīšanas un viņu ģimeņu dzīves svarīgākie notikumi bieži tika atspoguļoti medaļās.
16. gs. pēdējā ceturksnī Livonijas zemju iekarošanai veltītās medaļas tika kaltas pēc Polijas karaļa un Lietuvas dižkunigaiša Stefana Batorija (ungāru István Báthory, poļu Stefan Batory) pasūtījuma.
17.–18. gs. politiskie un militārie notikumi, kas skāra Latvijas teritoriju, visbiežāk medaļu sižetos parādījās kā epizode kādas izcilas personības darbībā. Vairums šo medaļu atspoguļoja politisko virsvaru Rīgā un tās vietvalžu darbības vēsturi. Medaļas veltītas gan Zviedrijas, gan Krievijas valdniekiem un dižciltīgajiem, kuri iekarojuši un pārvaldījuši Vidzemi un Rīgu. Lielā Ziemeļu kara laikā abu karojošo pušu panākumi iemūžināti uzvarām un ieņemtajām pilsētām veltītu medaļu sērijās.
17. gs. radās pirmās ar Rīgas vēsturi saistītās medaļas. Senākā zināmā no tām ir Rīgas burggrāfa Nikolaja Ekes (Nicolaus Eck (Ecke)) 60 gadu jubilejas medaļa. Tā pasūtīta Nirnbergā pie medaļu meistara Karla Mateusa Melhiora (Carl Mattheus Melchior). Tas bija laiks, kad Rīgā sāka veidoties vietējā inteliģence, galvenokārt no vācbaltiešu aprindām, sāka ritēt kultūras dzīve, sadzīvē sāka ienākt Rietumeiropā valdošie ieradumi, tajā skaitā arī prakse medaļās iemūžināt ne tikai valdnieku un galma, bet arī pilsētas ierēdņu, garīdznieku, tirgotāju un sabiedrisko darbinieku dzīves un darbības ievērojamus notikumus. Lielākoties šīs medaļas saistītas ar darba un dzīves jubilejām vai arī izgatavotas kā apbalvojums, atzīmējot kāda rīdzinieka nopelnus. Medaļas pasūtīja jubilāru ģimenes locekļi, dažādas biedrības un organizācijas.
19. gs. gaitā medaļa kļuva par sabiedrībā notiekošo pārmaiņu atspoguļotāju. Līdzās piemiņas medaļām arvien biežāk sastopamas apbalvojuma medaļas un medaļas kā amata zīmes. Krievijas Impērijā veikto administratīvo reformu rezultātā Latvijas teritorijā 19. gs. izveidojās vēlētas pašpārvaldes struktūras, kuru amatpersonas nēsāja amata zīmes. Šajā laikā Latvijas teritorijā plašākas iedzīvotāju masas iepazina pie apģērba stiprināmas apbalvojuma medaļas, kuras saņēma Krievijas Impērijas armijā iesauktie kauju un militāro kampaņu dalībnieki. Vienlaikus ar valsts mēroga apbalvojuma medaļām, ko apstiprināja valdnieks un piešķīra valsts institūcijas, pastāvēja arī dažādu biedrību un sabiedrisko organizāciju apbalvojuma medaļas. Šāda veida medaļas bija lauksaimniecības, dārzkopības, lopkopības un putnkopības biedrībām. Tās piešķīra par nopelniem konkrētas nozares attīstībā. Savas apbalvojuma medaļas pasūtīja arī izglītības un sporta biedrības. Rūpniecības un lauksaimniecības sasniegumu popularizēšanas izstādēs medaļas piešķīra par labākajiem eksponātiem, sacensībās – par labākajiem rezultātiem. Veidojās apbalvojumu sistēmas ar vairāku pakāpju medaļām. Parasti tās bija trīs – zelta, sudraba un bronzas. Medaļas tika veidotas arī nozīmīgu notikumu atcerei, piemēram, Rīgas pilsētas 700 gadu jubilejai, dziesmu svētkiem un citiem notikumiem.