Amblyomma antillorum (Kohls, 1969) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes.
To kāpuri ir 0,82–1,05 mm gari, nimfas ir 1,1–2 mm garas. Pieaugušās raibērces sasniedz 5 mm garumu. Tēviņiem muguras vairogs nosedz visu ķermeņa mugurpusi, bet mātītēm aptuveni trešo daļu no tās. Ventrālo vairogu nav. Ķermenis gaiši līdz tumši brūns ar gaišāku rakstu. Nimfas ir vienkrāsainas. Amblyomma antillorum raibērču gnatosomas pamats ir trijstūrveida; hipostoms jeb mutes orgāns ir strups ar ieapaļu galu. Pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) ir garas, īpaši garš ir to otrais posms. Kājas ir brūnganas ar šķērseniskām, gaišākām joslām. Acis ir attīstītas, tomēr redze ir vāja. Šīs raibērces pārsvarā uztver tikai gaismas izmaiņas. Amblyomma antillorum raibērcēm labi redzami festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa aizmugurējo malu).
Amblyomma antillorum raibērces parasti uzturas saimniekorganisma pakaļkāju padušu, anālās atveres un pakrūts apvidū. Līdzīgi kā citas Ixodidae ērces, tās ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu brūcē. Amblyomma antillorum raibērces, kas ir piesūkušās asinis, iegūst pelēku krāsojumu.