Kurzemes ģerbonī sudraba laukā attēlots pretēji pagriezts sarkans lauva. Heraldikā Latvijā vairogā attēlotās figūras pamatstāvoklis, kurā zvērs stāv uz pakaļkājām virzienā uz heraldiski labo pusi ar izstieptu kreiso un augstāk paceltu labo ķetnu, heraldiskajā aprakstā parasti netiek minēts, tā ir noklusējuma poza. Daudzās citās heraldiskajās tradīcijās šo zvēra pozu apzīmētu ar vārdu “uzslējies”. Kurzemes ģerboņa heraldiskajā aprakstā minēts, ka lauva ir pretēji pagriezts tādēļ, ka heraldiskās figūras novietojums ir virzienā uz heraldiski kreiso pusi.
Kurzemes sarkanais lauva saistāms ar Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboni, kuru Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts (poļu Zygmunt II August, lietuviešu Žygimantas II Augustas) piešķīra pirmajam hercogam Gothardam Ketleram (vācu Gotthard Kettler) 1565. gadā. Ģerboņa četrdalītajā pamatvairogā pirmajā un ceturtajā laukā attēlots Kurzemes lauva, bet otrajā un trešajā – Zemgales alnis, savukārt vidus vairogā tika attēlots Ketleru dzimtas ģerbonis. Agrīnajos Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa piemēros visas četras figūras tika vērstas uz vienu, heraldiski labo pusi, taču ar laiku figūras pirmajā un trešajā laukā tika pavērstas pret simetrijas asi, tādējādi veidojot veiksmīgāku figurālo kompozīciju. Pārmaiņas piedzīvoja arī vidus vairogs, bet 1856. gadā Kurzemes guberņas ģerbonī vidus vairogs vispār netiek attēlots. Lauva heraldikā ir viena no senākajām un populārākajām heraldiskajām figūrām, – ģerboņi ar lauvām novērojami no pašiem heraldikas pirmsākumiem 12. gs.
Kurzemes ģerboni tāpat kā pārējos Latvijas Republikas apgabalu ģerboņus izstrādājis mākslinieks Kārlis Krauze Riharda Zariņa vadībā, un tas apstiprināts 1930. gada 26. aprīlī ar Ministru prezidenta parakstītajiem noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem. Visi četri Latvijas Republikas apgabalu ģerboņi izstrādāti 1930. gadā, par pamatu ņemot vēsturisko zemju ģerboņus, Heraldiskās komitejas (nodibināta ar 1923. gada 4. jūnija Likumu par pašvaldības iestāžu ģerboņiem) otrajā darbības posmā komitejas priekšsēdētāja Marģera Skujenieka vadībā. Komitejas darbības atjaunošana 1930. gadā vispirms skaidrojama ar nepieciešamību izstrādāt četrus apgabalu ģerboņus. Kad tas bija izdarīts, turpmākais darbs līdz pat 1938. gadam noritēja krietni gausāk ar lieliem pārtraukumiem, strādājot gan pie pilsētu, gan apriņķu ģerboņiem. Komiteja, izstrādājot apgabalu ģerboņus, apsprieda arī iespēju mainīt valsts ģerboņa, – tika izskatīts ierosinājums aizstāt esošo vairogu ar četrdalītu, kura katrā daļā tiktu attēlota apgabala heraldiskā figūra.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Heraldikas komisijai, ko izveidoja 1988. gada 17. novembrī, piesaistot māksliniekus Juri Ivanovu, Gunāru Kirki un Laimoni Šēnbergu, Kurzemes ģerbonis tika atjaunots 1993. gadā.
