Latviešu vēsturiskās zemes Vidzemes ģerbonī sarkanā laukā attēlots sudraba grifs ar tādu pašu zobenu labajā ķetnā. Heraldikā Latvijā vairogā attēlotās figūras pamatstāvoklis, kurā zvērs stāv uz pakaļkājām virzienā uz heraldiski labo pusi ar izstieptu kreiso un augstāk paceltu labo ķetnu, heraldiskajā aprakstā parasti netiek minēts, tā ir noklusējuma poza. Daudzās citās heraldiskajās tradīcijās šo zvēra pozu apzīmētu ar vārdu “uzslējies”. Grifs ir mītisks radījums, dabiska figūra heraldikas izpratnē, kurai ir ērgļa augšdaļa un lauvas apakšdaļa. Heraldikā grifa figūra zināma jau kopš heraldikas pirmsākumiem 12. gs., taču popularitāti ģerboņos grifs ieguva 14. gs. Šī heraldiskā figūra latviešu vēsturisko zemju Latgales un Vidzemes ģerboņos saistāma ar 1566. gadā Pārdaugavas hercogistei piešķirto heraldisko simboliku. Grifs kā Latgales un Vidzemes simbols tika lietots arī jaunajos laikos. Pēc hercogistes sadalīšanas poļu un zviedru Vidzemē, Inflantijas vojevodistes (poļu Wojewodztwo Inflanckie) laikā grifam galvā tika uzlikts kronis. Grifs tika lietots Vidzemes guberņas ģerbonī 19. gs. un 20. gs. sākumā. 20. gs. starpkaru periodā sudraba grifs ar zobenu ķetnā iestrādāts abu Latgales un Vidzemes apgabalu ģerboņos, atšķiras tikai grifu pretējs novietojums un vairogu krāsa.
Vidzemes ģerboni, tāpat kā pārējos Latvijas Republikas apgabalu ģerboņus, izstrādāja mākslinieks Kārlis Krauze Riharda Zariņa vadībā, un tas apstiprināts 1930. gada 26. aprīlī ar Ministru prezidenta parakstītajiem noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem. Visi četri Latvijas Republikas apgabalu ģerboņi izstrādāti 1930. gadā, par pamatu ņemot vēsturisko zemju ģerboņus Heraldiskās komitejas (nodibināta ar 1923. gada 4. jūnija likumu par pašvaldības iestāžu ģerboņiem) otrajā darbības posmā komitejas priekšsēdētāja Marģera Skujenieka vadībā. Komitejas darbības atjaunošana 1930. gadā vispirms skaidrojama ar nepieciešamību izstrādāt četrus apgabalu ģerboņus. Kad tas bija izdarīts, turpmākais darbs līdz pat 1938. gadam noritēja krietni gausāk ar lieliem pārtraukumiem, strādājot gan pie pilsētu, gan apriņķu ģerboņiem. Komiteja, izstrādājot apgabalu ģerboņus, apsprieda arī iespēju mainīt valsts ģerboni, – tika izskatīts ierosinājums aizstāt esošo vairogu ar četrdalītu, kur katrā daļā tiktu attēlota apgabala heraldiskā figūra.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas Heraldikas komisijai, kas izveidota 1988. gada 17. novembrī, piesaistot māksliniekus Juri Ivanovu, Gunāru Kirki un Laimoni Šēnbergu, Vidzemes ģerbonis tika atjaunots 1993. gadā.
