Amblyomma boeroi (Nava, Mangold, Mastropaolo, Venzal, Oscherov, Guglielmone, 2009) raibērces sugas nosaukumu ieguvušas par godu parazitoloģijas profesoram Huanam Hosē Boero (Juan José Boero), kurš veicis vērienīgus Argentīnas ganību ērču pētījumus. Amblyomma boeroi ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīm raibērcēm ir 4–6 mm garš bumbierveida ķermenis. Nepaēdušām raibērcēm ir labi saskatāmi 11 festoni (rievām līdzīgas struktūras gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām). Amblyomma boeroi raibērču tēviņiem ir gaiši pelēks, ziloņkaula krāsas blāvs skutums (muguras vairogs) ar gaišu svītru tā vidusdaļā. Skutums tēviņiem sedz visu ķermeņa mugurpuses virsmu. Amblyomma boeroi raibērču tēviņiem ir lielas, sfēriskas acis ar brūnu apmali, IV kāju pāra gūžas ir ievērojami lielākas par I–III kāju pāra gūžām, un tām ir liels sirpjveida dzelknis. Tēviņiem vēderpusē uz festoniem ir sklerotizētas plātnītes; gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Amblyomma boeroi raibērču mātītēm ķermenis ir brūnās nokrāsās ar gaišas (ziloņkaula) krāsas skutumu, kas sedz ķermeņa mugurpuses priekšējo daļu. Mātītēm ir lielas, sfēriskas acis ar brūnu apmali; gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Mātītēm un tēviņiem dzimumorgāni atrodas ķermeņa vēderpuses vidusdaļā II kāju pāra līmenī. Amblyomma boeroi raibērcēm ir gaiši dzeltenas vai gaiši brūnas kājas ar gaišām šķērsjoslām. Amblyomma boeroi raibērču nimfām ir raksturīgs ovāls ķermenis un īsas pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris). Kāpuriem ķermenis ir apaļš ar trīs kāju pāriem. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma boeroi raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.