Amblyomma calabyi (Roberts, 1963) ērcēm ir raibērču ģintij Amblyomma raksturīgās pazīmes. Šīs raibērces ir 6–7 mm garas. Tēviņiem ķermeņa mugurpusi sedz skutums (muguras vairogs). Mātītēm skutums sedz vienu trešdaļu no ķermeņa priekšējās daļas. Ventrālo vairogu nav, ir tikai atsevišķas vēdera plātnītes. Kājas un pedipalpas (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris) šīm raibērcēm ir garas. Amblyomma calabyi gnatosomas pamatne ir četrstūrveida. Nepaēdušām raibērcēm gar ķermeņa mugurpuses aizmugurējām malām ir labi saskatāmi festoni (rievām līdzīgas struktūras). Acis tām ir vāji attīstītas un pārsvarā uztver tikai gaismas virzienu un tās intensitātes izmaiņas. Līdzīgi kā citas ganību ērces, Amblyomma calabyi raibērces ar helicerām (helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris) caurdur saimniekorganisma ādu un ievada hipostomu jeb mutes orgānu brūcē.

Amblyomma calabyi raibērcēm raksturīgs triju saimnieku attīstības cikls. Šīm raibērcēm ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, nimfa, imago. Pēc apaugļošanās Amblyomma calabyi raibērču mātītes barojas uz saimniekorganisma. Kad tās piesūcas asinis, nokrīt no saimniekorganisma un dēj olas. No olām izšķiļas kāpuri; pēc barošanās uz saimniekorganisma tie novelkas (nomaina veco ķermeņa apvalku) un sasniedz nimfas attīstības stadiju. Arī nimfas barojas ar asinīm, novelkas un sasniedz imago stadiju.

Amblyomma calabyi raibērces ir endēma suga Austrālijai. Tās ir sastopamas Austrālijas centrālajā un rietumu daļā. 

Latvijā Amblyomma calabyi raibērces nav sastopamas.

Amblyomma calabyi raibērces parazitē uz rāpuļiem (Reptilia). Tās ir atrastas uz Austrālijas lielajiem varāniem Varanus giganteus un melnpēdu klinšu varāniem Varanus glebopalma (Squamata, Varanidae).