2010. gadā Latgales neoficiālo karogu izveidoja Māris Rumaks, kurš tumši zilo krāsu izvēlējās, jo tā simbolizējot senos latgaļus, kas tumši zilo krāsu izmantoja goda apģērbā, savukārt svītru attiecība 2:1:2 izvēlēta, ievērojot Latvijas valsts karoga tradīcijas. Publiskas polemikas rezultātā tapa vairāki raksti un atbildes raksti, kuros tika paustas pretējas nostājas par karogu un īpaši par karoga vidū attēloto ģerboni. Neskatoties uz to, ka 1930. gadā apstiprināti Latvijas Republikas apgabalu ģerboņi, kur citu starpā Latgales ģerbonī redzams zilā laukā attēlots pretēji vērsts sudraba grifs ar tādu pašu zobenu labajā ķetnā, jaunizveidotā karoga vidū faktiski redzams Inflantijas vojevodistes (poļu Województwo Inflanckie) ģerbonis, kas attēlots uz mūsdienu Latvijas pagastiem raksturīgās vairogu formas – sarkanā vairogā ar zobenu bruņots sudraba grifs ar zelta kroni. Heraldikas komisijas loceklis Armands Vijups 2015. gadā savā rakstā uzsvēra, ka karogā attēlotais ģerbonis pēc Vidzemes pakļaušanas zviedru varai Latgalē lietots kā Inflantijas vojevodistes simbolika un tik nemainītā veidā ģerbonis rada pārāk spēcīgas asociācijas ar to, ka Latgale joprojām ir kādas citas valsts (ne Latvijas) sastāvdaļa. Savukārt M. Rumaks minēja, ka karogā redzamais ģerbonis ir atsauce uz Pārdaugavas hercogistes (latīņu Ducatus Livoniae Ultradunensis) simboliku un Hodkeviču (poļu Chodkiewicz, lietuviešu Chodkevičius) dzimtas ģerboni. Turklāt pēc M. Rumaka domām karogā ģerbonis tiek lietots tikai kā karoga elements, nevis kā pilnvērtīgs ģerbonis tā klasiskajā nozīmē. Pēc ilgstošām domstarpībām Latgale tomēr ieguva oficiālo karogu 2023. gada 19. aprīlī, kad ar Valsts prezidenta rīkojumu Nr. 1 tika pasludināts jaunais latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs – uz jaunā tumši zilā karoga ar baltu horizontālu svītru ģerbonis netika attēlots.