Liepājas un Lejaskurzemes ārstu biedrības (Der Aerzteverband für Liepaja und Lejas Kurzeme; arī Libauer und Niederkurländische Aerzteverband) dibinātājs un ilggadējs vadītājs. Aktīvs Liepājas sabiedriskais darbinieks un mecenāts. 

A. Kristiani piedzima Cēsu apriņķa Liepkalnes (Lindes) mācītājmuižā ārsta Augusta Kristiani (Karl August Christiani) un viņa sievas Karolīnes Šulcas (Caroline Schulz) ģimenē. Kristiani dzimtas saknes meklējamas Vidzemes igauņu daļā, Veru (Veravas) apriņķī. Tērbatas Universitātes (tagad Tartu Universitāte, Tartu Ülikool) profesors, Dr. theol. Arnolds Kristiani (Arnold Friedrich Christiani) bija A. Kristiani tēva brālēns. A. Kristiani salaulājās Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā 14.08.1901. ar dāņu izcelsmes liepājnieci Klāru Kīleri (Klara Kieler), un viņu piecas meitas piedzima Liepājā. A. Kristiani trešā meita Dr. phil. Sigīna Hartunga (Ellen Sigyn Hartung-Christiani) bija tulkotāja un dzīvoja Vācijā, viņas vīrs bija pazīstams vācu rakstnieks, Dr. phil. Hugo Hartungs (Hugo Andreas Hartung). A. Kristiani meitas ar ģimenēm un atraitne izceļoja uz Vāciju.

A. Kristiani mācījās Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā un Katrīnas skolā (Katharinenschule) Pēterburgā (1877–1885). Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1885–1893), turpat ieguva medicīnas doktora grādu (1900), aizstāvot darbu “Par dzemdes un vagīnas operatīvo ārstēšanu” (Zur Frage der operativen Behandlung des Uterus Verfalls). No 1886. gada A. Kristiani bija vācbaltiešu studentu korporācijas “Livonia” biedrs.

A. Kristiani specializējās ginekoloģijā Sieviešu slimību klīnikā Tērbatā un Breslavā (tagad Vroclava) 1894. gadā. No 1895. līdz 1898. gadam strādāja Vidzemes Igaunijas daļā (Helmē), no 1898. gada līdz mūža beigām – Liepājā. 

A. Kristiani ieradās Liepājā kopā ar studiju biedru – ķirurgu un Dr. med. Alfrēdu fon Brakelu (Alfred Ernst Harald von Brackel) – un atvēra privātklīniku, taču, sākoties Krievijas–Japānas karam (1904–1905), A. fon Brakels aizbrauca uz Tālajiem Austrumiem un Liepājā vairs neatgriezās. Īsu brīdi klīnikas līdzīpašnieks bija ķirurgs Volfgangs fon Grots (Wolfgang Eugen Julius von Grot) no Aizputes. 1907. gadā par A. Kristiani klīnikas jauno līdzīpašnieku kļuva Mazsalacā dzimušais vācbaltiešu ķirurgs Oskars Brēms (Oskar Theodor Brehm). A. Kristiani klīnika (dzemdniecība, ginekoloģija un ķirurģija) atradās Liepājā, Ūliha ielā 39 (ēka sagrauta kara pirmajās dienās, 06.1941.). 

No 1913. gada A. Kristiani bija arī Liepājas pilsētas slimnīcas ginekoloģijas nodaļas virsārsts. Pirmā pasaules kara laikā A. Kristiani bija ārsts Sarkanā Krusta slimnīcā Rīgā, bet 1917. gadā viņš atgriezās Liepājā.

A. Kristiani kā Kurzemes ārstu biedrības vadītājs Liepājā sarīkoja Kurzemes ārstu dienas 27.–31.05.1914. ar plašu programmu (par pielītu jeb nieru bļodiņas iekaisumu), kurā ar priekšlasījumiem uzstājās ārsti no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Talsiem, Strenčiem, arī no Tērbatas, Tallinas un Petrogradas. A. Kristiani nolasīja referātu par pielonefrītu grūtniecēm. Tāpat starpkaru periodā A. Kristiani aktīvi piedalījās pirmo divu Latvijas Ārstu un zobārstu kongresu rīkošanā Rīgā (1925. un 1928. gadā) un nolasīja referātus par aktuālām tēmām (abortiem, ķeizargriezienu, grūtniecības toksikozi). 

1919. gada rudenī Latvijā tika dibināta Vācu vecāku savienība (Der Deutsche Elternverband). A. Kristiani bija Liepājas Vācu vecāku savienības (Der Deutsche Elternverband in Libau) dibinātājs un vadītājs, kurš dedzīgi aizstāvēja vācbaltiešu intereses bērnu izglītības jautājumos. A. Kristiani meitas studēja Vācijā, nevis Latvijā. 

1931. gadā A. Kristiani bija viens no Liepājas tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrības “Limikor” līdzdibinātājiem (šīs akciju sabiedrības galvenais darbības virziens bija ādu pārstrāde un eksports).

No 1908. gada A. Kristiani bija Kurzemes guberņas ārstu biedrības (Die Kurländischen Aerztegesellschaft), vēlāk Liepājas un Lejaskurzemes ārstu biedrības dibinātājs un ilggadējs vadītājs. Viņš bija Rīgas Muses biedrības (Die Gesellschaft der Musse in Riga) biedrs un valdes loceklis, kā arī Liepājas goda pilsonis. 

1. Latvijas Ārstu un zobārstu kongresā ginekologu sekcijā A. Kristiani nolasīja divus referātus vācu valodā – “Aborta problēma un sabiedrības labklājība” (Abortsproblem und Volswohl) pirmajā kongresa darba dienā (11.09.1925.) un “Ķeizargrieziens un dzemdību palīdzība” (Kaiserschnitt und Praxis) nākamajā dienā (12.09.1925.). Priekšlasījumā par ķeizargriezienu A. Kristiani min: Liepājā viņa klīnikā piecu gadu laikā no aptuveni 3000 dzemdībām veiktas 22 ķeizargrieziena operācijas. Pēc ķeizargrieziena mirušas tikai divas sievietes (no eklampsijas vai sepses), bet visi jaundzimušie bija veseli. 

Arī 2. Latvijas Ārstu un zobārstu kongresā Rīgā (07.–09.09.1928.) A. Kristiani nolasīja divus referātus ginekoloģijas un dzemdniecības sekcijā (vācu valodā) – “Pēcdzemdību perioda fizioloģija un terapija” (Physiologie und Therapie der Nachgeburtsperiode) un “Par grūtniecības toksikozi” (Zur Hyperemessisfrage). Viņš minēja piemērus no savas prakses Liepājā (abi referāti publicēti “Latvijas Ārstu Žurnālā” 1929. gadā). 

A. Kristiani pirmais Liepājā izdarījis ķeizargrieziena operāciju, taču līdz šim medicīnas vēsturniekiem nav izdevies precizēt datumu (ap 19.–20. gs. miju).

Vecajos Bārenbušas (tagad Līvas) kapos Liepājā saglabājies A. Kristiani kapa piemineklis, lai gan viņa kapavietā veikti jauni apbedījumi. Daļēji saglabājusies (pārbūvēta) A. Kristiani ģimenes savrupmāja Liepājā, Hika ielā 6. Tajā padomju okupācijas laikā darbojās sanatorijas “Liepāja” klubs, bet tagad ir privātīpašums.