Lagažas apmetni 1964. gadā atklāja Ilze Loze. Viņas vadībā arheoloģiskie izrakumi tika veikti 1965., 1966. un 1968. gadā, no ap 1 ha lielās apmetnes izpētot 377 m2 lielu platību.
Lagažas apmetni 1964. gadā atklāja Ilze Loze. Viņas vadībā arheoloģiskie izrakumi tika veikti 1965., 1966. un 1968. gadā, no ap 1 ha lielās apmetnes izpētot 377 m2 lielu platību.
Apmetne atrodas plašu, reizēm applūstošu zālāju pļavās jeb Lubāna klānos uz zemes mēles, kas izveidojusies upītes Posms un Lagažas upītes satekā. Abu upīšu sateka pēc pāris simt metriem ieplūst Aiviekstē.
Kultūrslānis atklājās zem 0,5 m biezas smilšmāla kārtas un sastāvēja no diviem horizontiem – smilšainā agrā bronzas laikmeta un kūdrainā smilšmāla vēlā neolīta horizonta (to biezums attiecīgi – 15 un 25 cm). Kūdrainajā vēlā neolīta kultūrslāņa daļā bija saglabājušās koka celtniecības paliekas – zemē ieraktu mietu un stabu apakšējās daļas, kā arī brīvi guļoši koki no celtnēm. Atklāja divu stabu konstrukcijā būvētu celtņu vietas (A un B). To kopējais garums bija ap 10 m, bet platums – ap 4 m. Celtņu būvei izmantoja 15–25 cm resnus, pārsvarā lapu koku stabus, kas bija iedzīti zemē cieši viens pie otra. B celtnē bija izsekojama ap 40 cm resnu stabu rinda, kurā tie aptuveni 2 m attālumā viens no otras šķērsoja celtni garenvirzienā, tāpēc tos var uzskatīt par divslīpju jumta balstiem. Iespējams, ka celtnēs bijušas koka grīdas. Abu celtņu vidusdaļā bijuši akmeņu pavardi.
Celtnes viena pret otru bija būvētas platā leņķī ar leņķa atvērumu uz zemesmēles atklāto pusi. Pret šo pusi bija vērstas ne vien abu celtņu vertikālo baļķu ārsienas, bet no tās aptuveni 1 m attālumā vēl otra līdzīga palisādes tipa siena jeb žogs. Telpa starp abu celtņu ārsienām un ārējo žogu varēja būt aizpildīta ar zemi. Abu celtņu saskares vietā bija atstāta ap 1 m plata ieejas vieta, kas ar stabiem bija izvirzīta vēl 2 m uz āru. Līdzīgi bija veidotas ieejas bronzas laikmeta nocietinātajās dzīvesvietās (Brikuļu, Dievukalna, Ķivutkalna pilskalns). Kā rāda Lagažas piemērs, nocietinātas dzīvesvietas parādījās jau neolīta beigās.
Apmetnē atrada 464 krama, slānekļa, akmens, kaula, raga, māla un dzintara senlietas, kā arī 17 677 māla trauku lauskas. Atradumu vidū jāizceļ vienā no pavardiem un tā tuvumā atrastie bronzas kausēšanas māla tīģeļi, pavisam 15 fragmenti. Pie viena no tīģeļiem, kā to rādīja spektrālā analīze, bija saglabājušās bronzas paliekas (alvas piejaukums varam bija 3 %). Pagaidām tās ir senākās bronzas apstrādes liecības Latvijā.
Keramiku veido trīs māla trauku grupas, no kurām pirmās divas ir raksturīgas vēlajam neolītam, bet trešā – agrajam bronzas laikmetam. Pirmās grupas trauku virsma rotāta ar bedrītēm, aplīšiem, gravētām līnijām, aptītas auklas nospiedumiem, ķemmveida spiedoga iespiedumiem, tomēr ornaments visai vienveidīgs, turklāt bija trauki vispār bez ornamenta. Otrās grupas trauki pieskaitāmi tekstilajai keramikai. Abu grupu trauki bija izgatavoti no veidmasas ar organiskas vielas piejaukumu (t. s. porainā keramika). Traukiem bija vai nu taisnas, vai S veidā viegli izliektas sienas un plakani dibeni. Izgatavoja arī lēzenas iegarenas bļodiņas. Trešās, agrā bronzas laikmeta grupas traukus pārstāv Lubāna tipa keramika, kura pēc sava rakstura krasi atšķiras no vēlā neolīta keramikas. Lagažas apmetnē, salīdzinot ar citām Lubāna mitrāja neolīta un agrā bronzas laikmeta apmetnēm, tā atrasta visvairāk. Šos traukus gatavoja no veidmasas, kurā mālam kā liesinātāji bija piejaukti zvirgzdi. Trauku virsmu klāja daudzveidīgs ornaments no diviem, trim vai četriem elementiem (aptītas, vītas auklas, ķemmveida rīka nospiedumi, gravētas līnijas, bedrītes u. c.), veidojot no tiem rombus, trijstūrus, zigzaglīnijas un noklājot ar tiem visu trauka virsmu.
Apmetnes vecumu norāda divas radioaktīvā oglekļa (14C) analīzes. Viena no tām rādīja laiku no 2338.–1829. gadam p. m. ē., bet otra – 2205.–1776. gadu p. m. ē., tātad neolīta beigas un bronzas laikmeta sākumu.
Apmetne atrodas Lubāna klānos ap 12 km uz ziemeļiem no Lubāna ezera. Klāni ir ļoti plaši; doties tajos bez zinīga pavadoņa nav ieteicams, jo ir viegli apmaldīties, šķērsojot neskaitāmus meliorācijas grāvjus. Lagažas apmetne nav viegli pieejama. Var braukt no apdzīvotas vietas Nagļi Rugāju pagastā (nejaukt ar Nagļiem Nagļu pagastā Rēzeknes novadā) pa garām tekošās Bolupes kreiso krastu apmēram 4,5 km līdz upītei Posms, kas ir atteka no Bolupes. Pa Posms kreiso krastu līdz apmetnei ir apmēram 2,5 km. Otra iespēja ir braukt ar laivu no Lubānas pa Aivieksti uz augšu līdz upītei Posms, kas no ziemeļiem ietek Aiviekstē. Lagažas koordinātas: 56.92751 ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums 26.26795.