1868. gadā Rīgā notika pirmie publiskie vingrošanas svētki, 1874. gadā – airēšanas sacensības Daugavā; 1879. gadā – pirmās sacensības burāšanā; 1889. gadā – riteņbraukšanas sacensības Rīga‒Berlīne; 1892. gadā – pirmās daiļslidošanas sacensības Ķeizardārza slidotavā; 1904. gadā – maratonskrējiens pa Rīgas–Jelgavas šoseju; 1905. gadā – ledusburāšanas sacensības Ķīšezerā. 1904. gadā biedrība “Kaiserwald” sarīkoja pirmās sacensības slēpošanā, 1905. gadā – ātrslidošanā, 1907. gadā – daiļslidošanā. 16.06.1914. Rīgā notika Viskrievijas II olimpiādes atklāšanas ceremonija. Sacensībās piedalījās aptuveni 1000 sportistu no 24 pilsētām. Sacensību programmā bija airēšana, burāšana, futbols, grieķu-romiešu cīņa, paukošana, peldēšana, riteņbraukšana, svarcelšana, šaušana, teniss, vieglatlētika, vingrošana, autobraukšana. 1920. gada 19.‒26. septembrī Rīgā notika I Latvijas Vispārējie sporta svētki. Sacensības notika desmit sporta veidos: boksā, burāšanā, futbolā, grieķu-romiešu cīņā, jāšanā, riteņbraukšanā, svarcelšanā, šaušanā, vieglatlētikā, vingrošanā, bet peldēšanu nācās atcelt, jo ūdens Daugavā bija pārāk auksts. 1924. gadā Rīgā norisinājās II Baltijas valstu studentu olimpiāde. 1937. gadā Rīgā notika Eiropas čempionāta basketbolā spēles. Latvijā notikuši arī citi Eiropas čempionāti: 1924. gadā – cīņas sportā, 1939. gadā – ledus burāšanā un ātrslidošanā.
Padomju okupācijas laikā Latvijā nozīmīgākās sacensības bija republikas čempionāti visos Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) praktizētajos sporta veidos. Pastāvēja vairākas sporta biedrības, kuras bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) centrālo organizāciju filiāles: “Daugava” (arodbiedrību un lielo pilsētu sporta biedrība); “Darba rezerves” (profesionālās izglītības sistēmas sporta biedrība); “Dinamo” (Iekšlietu ministrijas sporta biedrība); “Lokomotīve” (dzelzceļnieku struktūras sporta biedrība), “Vārpa” (kolhozu brīvprātīgā sporta biedrība). Visas šīs biedrības organizēja iekšējās sporta sacensības, to pārstāvji piedalījās PSRS līmeņa sacensībās. DOSAAF (Vissavienības brīvprātīgas armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība) īpašu uzmanību pievērsa tehnisko sporta veidu attīstībai un sagatavošanai dienestam PSRS armijā. Obligāta bija GDA (Gatavs darbam un aizsardzībai) normu kārtošana (skriešana, tāllēkšana, augstlēkšana, bumbiņas mešana). Latvijā tika rīkotas GDA spartakiādes.
20. gs. 50.‒60. gados populāras bija dažādas viena sporta veida sacensības, piemēram, “Zelta mopēds” (1958), kuru aizsācējs ir motosporta iniciators Aleksandrs Briedis, kas organizēja vienas no pasaulē pirmajām motovelosipēdistu, mopēdistu un motorolleristu sacensībām krosā un šosejā. 1966.–1991. gadā notika sacensības “Dzintara Volga”. Tās bija automobiļu ātrumsacīkstes, ko organizēja Rīgas taksometru parka fiziskās kultūras kolektīvs. 1978. gadā tās tika atzītas par populārākajām auto sacensībām. Skolu jaunatnes vidū populāra bija “Lielā balva” (izglītības iestāžu komandu sporta sacensības), arī sacensības “Ādas bumba” (futbols), “Oranžā bumba” (basketbols), “Zelta ripa” (hokejs).

Vieglatlētikas sacensības "Rīgas kausi". Rīga, 1984. gads.
Fotogrāfs Leons Balodis.