AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 21. aprīlī
Laila Rūse

apdrošināšana Latvijā

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas tautsaimniecības politika
  • sociālā apdrošināšana Latvijā
  • sociālā politika Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Pašreizējais stāvoklis
  • 3.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 4.
    Nozīmīgākās personas
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Īsa vēsture
  • 2.
    Pašreizējais stāvoklis
  • 3.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 4.
    Nozīmīgākās personas
Īsa vēsture

Pirmās ziņas par sociālās apdrošināšanas sākumu Latvijā saistāmas ar 1920. gadu, kad Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par strādnieku apdrošināšanu. 1926. gadā Latvijā darbojās 427 apdrošināšanas uzņēmumi. No apdrošināšanas veidiem pieprasītākā bija uguns apdrošināšana. 1939. gadā Latvijas valdība apdrošināšanu pret ugunsgrēkiem lauku rajonos noteica par obligātu un uzdeva to veikt vietējām savstarpējām apdrošināšanas biedrībām. 1940. gadā apdrošināšanas sabiedrību skaits bija 554 ar vairāk nekā 230 000 biedru.

Pēc Latvijas okupācijas visas apdrošināšanas sabiedrības likvidēja, jo padomju likumi noteica, ka apdrošinātājs ir tikai Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Galvenā valsts apdrošināšanas pārvalde (Госстрах) un tās inspekcijas.

Pašreizējais stāvoklis

Pēc neatkarības atgūšanas ar Ministru padomes 01.10.1990. lēmumu reorganizēja Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Galveno valsts apdrošināšanas pārvaldi ar tai pakļautajām apdrošināšanas iestādēm un uzdeva izveidot Latvijas valsts apdrošināšanas firmu. Latvijas apdrošināšanas tirgū pamazām veidojās Rietumu parauga apdrošināšanas sabiedrības.

2017. gada sākumā Latvijā bija septiņas apdrošināšanas akciju sabiedrības un 12 ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles – četras dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ar māteskompānijām Igaunijā un Lietuvā un astoņas nedzīvības (riska) apdrošināšanas sabiedrības: pa vienai no Igaunijas, Zviedrijas, Francijas, Norvēģijas un četras no Lietuvas.

Apdrošināšanas sabiedrība un Eiropas Savienības (European Union) dalībvalsts vai nedalībvalsts filiāle var sākt darbību Latvijā pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licences saņemšanas. FKTK izsniedz apdrošināšanas licences dzīvības un tirgum piesaistītajai dzīvības apdrošināšanai, laulības un bērna piedzimšanas apdrošināšanai, tontīnai, kapitāla izpirkšanas darījumiem, pensiju fondu pārvaldībai un mūža pensijas apdrošināšanai. Latvijā darbojas divas dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības ‒ “SEB Dzīvības apdrošināšana”, kas ir ar ilgāko darbības pieredzi Latvijā, un “CBL Life” (“CBL Asset Management” meitassabiedrība). Aktīvas Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgū ir arī četras ārvalstu filiāles – “ERGO Life Insurance SE” (Vācija), “Compensa Life” (Austrija), “Swedbank Life Insurance” (Igaunija) un “Mandatum Life Insurance” (Somija). Nedzīvības (riska) apdrošināšanas veidu ir vairāk. FKTK izsniedz apdrošināšanas licences 19 nedzīvības apdrošināšanas veidiem, t. sk. sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai (OCTA, KASKO), nelaimes gadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret slimībām, kravu apdrošināšanai, īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas stihiju postījumiem un citiem. Galvenie nedzīvības apdrošinātāji ir gan ilgi Latvijā strādājošie uzņēmumi “Balta”, “Baltijas Apdrošināšanas nams”, AAS “Baltikums”, “BTA Baltic Insurance Company”, gan vairāku Eiropā un ziemeļvalstīs plaši pazīstamu apdrošinātāju filiāles – “Gjensidige Baltic” (Norvēģija), “Compensa Vienna Insurance Group” (Austrija), “ERGO Insurance SE” (Vācija), “If P&C Insurance AS” (Zviedrija, Somija), “Seesam Insurance AS” (Somija). Pieprasītākie apdrošināšanas veidi Latvijā ir sauszemes transporta apdrošināšana (17 % kopējās bruto parakstītajās prēmijās), sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (16 %), īpašuma apdrošināšana (16 %), veselības apdrošināšana (15 %) un dzīvības apdrošināšanas produkti (14 %).

Pēc apdrošināšanas veida izšķir brīvprātīgo, obligāto un valsts sociālo apdrošināšanu. Vairumā gadījumu apdrošināšana ir brīvprātīga, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi. Izplatītākie brīvprātīgās apdrošināšanas veidi ir sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskā apdrošināšana (KASKO), īpašuma apdrošināšana, veselības apdrošināšana, nelaimes gadījumu un dzīvības apdrošināšana.

Latvijā ir gan ar likumu noteikti obligātie apdrošināšanas veidi, kā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā apdrošināšana (OCTA), arī prakses ārsta, būvuzņēmēja un būvētāja civiltiesiskā apdrošināšana, gan vairākas ar Ministru kabineta noteikumiem regulētas obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Kopš 1997. gada ieviestā OCTA sistēma pasargā apdrošinājuma ņēmēju pret risku nodarīt zaudējumus negadījumā iesaistīto trešo personu mantai vai veselībai Latvijā un Zaļās kartes dalībvalstīs. Bez šīs apdrošināšanas transportlīdzeklis nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē. Latvijā noformētā OCTA polise darbojas visā Eiropas Savienībā, arī Norvēģijā, Lihtenšteinā, Šveicē un Islandē.

Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Latvijā tā atbilstoši likumam ietver pensiju, bezdarba, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšanu. Latvijas iedzīvotāji var saņemt vecuma, kā arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju.

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādes speciālais automāts "OCTAmāts" degvielas uzpildes stacijā. Rīga, 27.04.2010.

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādes speciālais automāts "OCTAmāts" degvielas uzpildes stacijā. Rīga, 27.04.2010.

Fotogrāfe Ieva Čīka. Avots: LETA. 

Nozīmīgākās organizācijas

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra veic valsts sociālo pakalpojumu un sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu administrēšanu. Nozares intereses pārstāv 1993. gadā dibinātā Latvijas Apdrošinātāju asociācija. 1997. gadā Latvijā izveidots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, kas vienlaikus ir arī OCTA garantijas fonda administrators.

Nozīmīgākās personas

Jānis Abāšins kopš 2013. gada ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents; 05.2016. kļuvis arī par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāju.

Multivide

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādes speciālais automāts "OCTAmāts" degvielas uzpildes stacijā. Rīga, 27.04.2010.

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādes speciālais automāts "OCTAmāts" degvielas uzpildes stacijā. Rīga, 27.04.2010.

Fotogrāfe Ieva Čīka. Avots: LETA. 

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādes speciālais automāts "OCTAmāts" degvielas uzpildes stacijā. Rīga, 27.04.2010.

Fotogrāfe Ieva Čīka. Avots: LETA. 

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas tautsaimniecības politika
  • sociālā apdrošināšana Latvijā
  • sociālā politika Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija
  • Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Rūse L. "Apdrošināšana Latvijā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 28.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4057 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana