Abatijas teātris izveidojās no divām agrākām iniciatīvām – 1899. gadā dibinātā Īru Literārā teātra (Irish Literary Theatre), kura mērķis bija veicināt nacionālās rakstniecības attīstību un uzsvērt īru identitāti, kā arī Īru Nacionālās dramatiskās biedrības (Irish National Theatre Society), kas vēlējās sekmēt jaunu skatuves mākslinieku izaugsmi. Šajās aktivitātēs bija iesaistīta virkne redzamāko īru nacionālās atmodas darbinieku – rakstnieki Izabella Ogasta, Lēdija Gregorija (Isabella Augusta, Lady Gregory), Viljams Batlers Jītss (William Butler Yeats), Džons Millingtons Sings (John Millington Synge), režisori Franks Fejs (Frank Fay) un Villijs Fejs (Willie Fay), kuri bija arī pirmo iestudējumu veidotāji. Abatijas teātra ēkas iegādi un darbības uzsākšanu sekmēja finansiālais atbalsts, ko sniedza V. B. Jītsa apbrīnotāja, angliete Annija Hornimena (Annie Horniman). Sākotnējā posmā uzvedumiem piemita eksperimentāls raksturs, kas nereti radīja nesaprašanos ar konservatīvāko publikas daļu, kura galvenokārt vēlējās redzēt tradicionālus iestudējumus ar izteiktu nacionālo kolorītu; tāpēc teātra veidotājiem bija jāiesaistās cīņā par vērtīgu repertuāru. Lai nodrošinātu kolektīva eksistenci, par skaitliski dominējošiem kļuva reālistiski sadzīves lugu iestudējumi, kā arī lugas ar īru leģendu saturu, kuru vidū īpaši populāri bija Lēdijas Gregorijas darbi.

Abatijas teātris. Dublina, ap 1930. gadu.
Avots: Hulton Archive/Getty Images, 3093376.
1912. gadā tika nodibināta Abatijas teātra aktiermākslas skola. Teātra materiālo situāciju stabilizēja viesošanās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) 20. gs. 20. gadu sākumā. Kopš 1925. gada Abatijas teātris saņēma jaunās, neatkarīgās Īrijas valdības subsīdiju, kas bija saistīta ar finanšu ministra un vēlāk, no 1935. gada līdz 1972. gadam, teātra direktoru padomes locekļa un tā vadītāja Ernesta Blaita (Ernest Blythe) iniciatīvu un pārliecināšanas spējām, nodrošinot pirmreizīgu valsts atbalstu angliski runājošam kolektīvam un ļaujot uzsākt ar Abatijas teātri saistītā t. s. Pāva teātra (Peacock Theatre) darbu.
1951. gadā teātra namu nopostīja ugunsgrēks un tam nācās pārcelties uz citām telpām. Atgriešanās atjaunotajā ēkā notika tikai 1966. gadā, kad darbība tika uzsākta gan lielajā zālē, kurā ir 628 skatītāju vietas, gan uz mazas skatuves, kas paredzēta eksperimentāliem iestudējumiem. Neraugoties uz salīdzinoši biežām vadības maiņām, teātris 20. gs. 2. pusē un 21. gs. sākumā turpināja pildīt savu kultūrizglītojošo misiju, arī veidojot īpašus uzvedumu ciklus saistībā ar svarīgiem notikumiem Īrijas vēsturē, piemēram, 2016. gadā atzīmējot 1916. gada t. s. Lieldienu sacelšanās simtgadi. Teātra mājaslapā ir Nacionālo projektu sadaļa, kas informē par tā aktualitātēm. Abatijas teātra darbībā būtisks ir arī komerciālais aspekts, uzvedot lugas, kas spēj piesaistīt publikas uzmanību ilgākā laika periodā.