Organizācijas oficiālais reģistrētais nosaukums bija “Apvienotais Baltiešu aicinājums” (Ņujorkas pavalsts likumi neļāva nevalstiskām organizācijām izmantot nosaukumā vārdu salikumu “Apvienotās Nācijas”), bet tā galvenokārt darbojās un ir vislabāk pazīstama ar nosaukuma “Baltiešu aicinājums Apvienotām Nācijām” abreviatūru BATUN. Formāli Baltiešu aicinājums Apvienotām Nācijām bija Apvienotā Baltiešu Aicinājuma apakšnodaļa jeb departaments.

BATUN darbības mērķis bija panākt iespēju Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām realizēt pašnoteikšanās tiesības, t. i., panākt šo valstu neatkarības atjaunošanu un cilvēktiesību ievērošanu šajās valstīs. BATUN dibināšanas laikā izvirzītie darbības uzdevumi bija: lobēt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) misijas un tās dažādos orgānus, lai panāktu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu un veicinātu to dalību ANO; pievērst ANO, ārzemju līderu un starptautiskās sabiedrības uzmanību Baltijas jautājumam; informēt baltiešu trimdas sabiedrību par BATUN aktivitātēm, nozīmīgiem attīstības gadījumiem baltiešu lietā ANO un par pašreizējo situāciju padomju okupētajās Baltijas valstīs; veicināt un organizēt lokālas un globālas baltiešu trimdas aktivitātes, tādas kā demonstrācijas un vēstuļu rakstīšanas kampaņas, lai protestētu pret baltiešiem nodarītajām netaisnībām viņu dzimtenēs un citur.

BATUN reģistrēta ASV Ņujorkas pavalstī 13.01.1966. Par tās dibināšanas ierosinātāju uzskatāms Baltijas valstu okupācijas un aneksijas 25. gadadienai veltītais protesta mītiņš 12.11.1965. Ņujorkas pilsētā. Mītiņu rīkoja lietuviešu, latviešu un igauņu trimdas organizācijas un tajā piedalījās ap 14 tūkstošiem demonstrantu. Mītiņā tika pieņemta deklarācija ar nosaukumu “Baltiešu aicinājums Apvienotām Nācijām”, kas pieprasīja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu, atsaucās uz ANO 1960. gada deklarāciju par dekolonizāciju un pieprasīja iekļaut Baltijas valstu jautājumu ANO darba kārtībā. BATUN tika dibināta šo prasību panākšanai.

Sākotnēji BATUN darbība galvenokārt koncentrējās personīgu kontaktu veidošanā ar dažādu valstu pārstāvjiem ANO, materiālu sagatavošanu par apstākļiem Baltijas valstīs un izplatīšanu ANO pārstāvju starpā, kā arī publisku politisku akciju (demonstrāciju u. tml.) organizēšana. BATUN savās aktivitātēs mēģināja panākt ne tikai rietumu lielvalstu labvēlību, bet meklēja sabiedrotos arī “trešās pasaules” valstu, ANO locekļu vidū. 20. gs. 60. gadu 2. pusē galvenais BATUN darbības virziens bija mēģinājumi panākt, lai Baltijas valstu jautājumu izskatītu ANO Speciālā komiteja dekolonizācijas jautājumos (Special Committee on the Situation with regard to the Implementation of the Declaration on the Granting of Independence to Colonial Countries and Peoples).

70. gados līdz ar Aukstā kara atslābumu, pakāpeniski izmainījās arī BATUN darba prioritātes un organizācija aizvien vairāk pievērsās cilvēktiesību pārkāpumu Baltijas valstīs izgaismošanai ANO un saistītās organizācijās.

1971. gadā un pēc 1976. gada BATUN aktīvisti regulāri apmeklēja ANO Cilvēktiesību komisijas Ženēvā delegātus, vēršot uzmanību uz atsevišķiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem Baltijas valstīs: padomju iestāžu nehumāno attieksmi pret ieslodzītajiem, reliģiozās vajāšanas, vārda brīvības apspiešanu un citiem. Aktīvi aizstāvēja t. s. sirdsapziņas ieslodzīto tiesības, t. i., tādus ieslodzītos, kurus padomju vara apcietinājusi tikai viņu reliģisko vai politisko uzskatu dēļ.

1984.–1985. gadā BATUN īslaicīgi atgriezās pie ANO Dekolonizācijas komisijas lobēšanas. Galvenais tematiskais darbības virziens joprojām palika cilvēktiesību jautājumi. Sākoties Atmodas procesiem Baltijas valstīs, BATUN lielu uzmanību pievērsa strauji mainīgo notikumu izgaismošanai ANO struktūrās, bet no 1989. gada uzsāka tiešu sadarbību ar neatkarības kustībām Baltijas valstīs. No 06.1989. BATUN organizēja neatkarības kustību līderu tikšanās ar dažādu ANO struktūru amatpersonām. Paralēli lobija darbam ar mērķi panākt Baltijas valstu neatkarības starptautisku atzīšanu, BATUN pēc neatkarības pasludināšanas 1990. gadā turpināja ciešu sadarbību ar Baltijas valstu ārlietu ministrijām gan nodrošinot informācijas apmaiņu, gan arī organizējot oficiālas vizītes rietumvalstīs.

Līdz ar Baltijas valstu neatkarības starptautisku atzīšanu BATUN galvenais mērķis bija sasniegts, un tā pakāpeniski izbeidza savu darbību. Organizācijas aktīvisti turpināja veicināt dažādas ar ANO saistītas nevalstiskas aktivitātes Baltijas valstīs, t. sk., Baltijas valstu Apvienoto nāciju asociāciju izveidi 1993. gadā un uzņemšanu Pasaules apvienoto nāciju asociāciju federācijā (The World Federation of United Nations Associations). 

BATUN bija atvērta organizācija bez ierobežojumiem biedru uzņemšanai, tās biedri bija lielākoties igauņu, latviešu un lietuviešu izcelsmes ASV pilsoņi. Biedru un atbalstītāju skaits sasniedza ap tūkstoti.

BATUN savu darbību finansēja no biedru iemaksām, individuāliem un trimdas organizāciju ziedojumiem, izdoto žurnālu vai propagandas materiālu (pastkartes, uzlīmes) pārdošanas ienākumiem; specifisku projektu īstenošanai tika rīkotas ziedojumu vākšanas akcijas.

BATUN pārvaldīja padome deviņu locekļu sastāvā (trīs igauņi, trīs latvieši un trīs lietuvieši), kas tika ievelēta uz gadu. Arī citos amatos (to skaits un nosaukumi organizācijas darbības gaitā mainījās, piemēram, izpilddirektors, prezidents, viceprezidents, sekretārs u. tml.) ievēlēja, ievērojot tautību principu, rotācijas kārtībā. Redzamākie latviešu izcelsmes BATUN darbinieki bija Norberts Trepša, Dzintars Rolands Paegle, Uldis Bluķis, Dagmāra Vallena, Ints Rupners, Dzintra Bungs, Marģers Pinnis un citi.

BATUN bija viena no lielākajām un redzamākajām baltiešu trimdas politiskajām organizācijām. Lai arī tai nekad neizdevās panākt Baltijas valstu okupācijas jautājumu izskatīšanu ANO, BATUN izdevās ar laiku ANO delegācijās kļūt par augsti vērtētu avotu, kas sniedza kvalitatīvu un patiesu informāciju par Baltijas valstīm. BATUN izdevās arī izveidot labus sadarbības kontaktus un vērā ņemamu pieredzi par ANO un tās struktūru darbību, kas bija neatsverams atbalsts Baltijas valstu neatkarības kustību līderiem neatkarības atgūšanas laikā un atjaunoto valstu pirmajiem ārpolitikas veidotājiem.

BATUN regulāri izdeva vairākas publikācijas. Nozīmīgākā no tām bija BATUN ziņu izdevums, kas iznāca jau no 1967. gada. Līdz 1968. gadam – Baltic Appeal to the United Nations Press Release, no 1969. gada tas mainīja nosaukumu uz United Baltic Appeal Information Service. News Release. Kopumā līdz 1984. gadam iznāca 342 News Release numuru, bet 1984.–1990. gadā izdevums iznāca ar nosaukumu BATUN News. 1975.–1976. gadā iznāca vairāki numuri izdevuma Baltic Prisoners of Conscience, bet 1975.–1991. gadā iznāca izdevums Baltic Chronology, kas atspoguļoja aktuālos notikumus Baltijas valstīs. Paralēli šiem izdevumiem visu organizācijas darbības laiku tā izdeva neregulāras publikācijas: informācijas apkopojumus par situāciju Baltijas valstīs u. tml. izdevumus ar pretkomunistisku ievirzi.