Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bijuši aborigēni. Austrālijas aborigēni kā kontinenta pamatiedzīvotāji pirms eiropiešu ierašanās veidoja ap 700 ciltis. Mūsdienās Austrālijas aborigēni veido tikai 1 % no iedzīvotāju kopskaita, taču saglabātā austrāliešu etniskā kultūra ir visai savdabīga. Arhaiskām dejas formām raksturīga cieša sasaiste ar pirmatnējiem reliģiskajiem rituāliem, kur vadošā vieta tiek atvēlēta vīriešu dejai korobori (angļu Corroboree). Tās laikā aborigēni var gan attēlot mitoloģiskus sižetus par pasaules radīšanas kārtību, gan vienkāršas darbības no medību, kara vai sadzīves ainām. Austrālijas aborigēni ticēja, ka ar korobori starpniecību viņi saistās ar dieviem un iegūst viņu labvēlību. Daudzi no rituāliem tika uzskatīti par dievišķiem, tāpēc tajos piedalījās ierobežots skaits izpildītāju un nedrīkstēja piedalīties svešinieki. Kustības parasti bija ritmiskas, graciozas, ar konkrētiem dejas zīmējumu risinājumiem. Bieži vien izpildītāji apgleznoja savus ķermeņus ar dažādiem ornamentiem vai rotājās krāšņām spalvām, lai attēlotu dzīvniekus vai putnus, vai arī, lai uzsvērtu rituāla neikdienišķumu. Dejā tika attēlota arī airēšana: dejotāji, sēdus šūpojoties, attēloja airēšanu ar kokiem.
Austrālijas aborigēni pirms korobori dejas. 19. gs. beigas, 20. gs. sākums.
Sievietes parasti korobori dejās nepiedalījās, taču viņas varēja svinēt savus svētkus ar rituālām dejām un dziesmām bez vīriešu līdzdalības. Deju pavadījumiem tika izmantoti dziedājumi, bungu vai bumerangu ritmiski sitieni. Taču par galveno mūzikas instrumentu tiek uzskatīts didžeridu (angļu didgeridoo) – 1–3 metru garš tāss koka pūšaminstruments. Mūsdienās korobori reliģisko zemtekstu zaudējis un uzskatāms par skatuves darbības veidu.
Deju klasifikācijas pēc to satura
1. Mitoloģisku stāstu un folkloras tekstu inscenējumi, kuri tiek izteikti ar dejas, dziesmas teksta un simbolisku darbību sintēzi.
2. Individuāli vai kolektīvi izpildāmas dejas, kuras ilustrē dziesmas tekstus ar kustības un ritma starpniecību.
3. Dejas, kuras attēlo vienkāršus sadzīves notikumus un domātas izklaidei. Tās tiek uzskatītas par jaunāko laiku dejām.
