Atjaunots 2022. gada 27. jūnijā
Baiba Smila

orientēšanās sports Latvijā

(lībiešu orientīerimiz sport Lețmōl)

Saistītie šķirkļi

Edgars Bertuks Latvijas čempionātā garajā distancē.

Fotogrāfs Ojārs Millers. Avots: Latvijas Orientēšanās federācija.

Īsa vēsture

Latvijā pirmās orientēšanās sacensības ‒ “Skrējiens nezināmā virzienā” ‒ notika 18.10.1936. pie Ķīšezera. Ieriķos 11.01.1958. tika organizētas pirmās sacensības slēgtā maršrutā ‒ starts naktī, katrai komandai tika piešķirta viena 1:75000 mēroga karte, kontrolpunktu vietās iekurināti ugunskuri. Sacensībās bija jāpiedalās ar mugursomu, kurā bija jābūt 10 kg kontrolsvaram. Kopš 1959. gada “Slēgtais maršruts” iekļauts Latvijas tūristu salidojumu programmā.

1961. gada rudenī Latvijā pirmo reizi notika sacensības, kuras sauca par orientēšanās sporta sacensībām (pavēles distance ar intervālu startu). Sacensības ieguva sportisku raksturu. Decembrī tika izstrādāti orientēšanās sacensību noteikumi un pieņemti vienoti sporta kartes apzīmējumi visā pasaulē.

07.02.1963. tika nodibināta Latvijas Padomju Sociālistisās Republikas Orientēšanās sporta federācija. 1987. gadā tika nodibināts pirmais orientēšanās klubs “Kāpa”. Pēc neatkarības atgūšanas 27.09.1991. Latvija tika uzņemta Starptautiskajā Orientēšanās federācijā (International Orienteering Federation).

Nozīmīgākās sacensības Latvijā

Orientēšanās sacensības notiek četrās pamata disciplīnās (orientēšanās skrējiens; orientēšanās ar slēpēm; veloorientēšanās; taku orientēšanās), kā arī radniecīgos sporta veidos: rogainingā, telpu orientēšanās, piedzīvojuma sacensībās un citos.

Mūsdienās populārākās ir orientēšanās skrējiena sacensības. Katru nedēļu notiek vairāki tautas orientēšanās sacensību seriāli. Lielākā daļa sākas pavasarī un beidzas rudenī. Aktīvās sezonas laikā darba dienu vakaros Latvijā tiek organizēti līdz pat 20 orientēšanās seriāli dažādās Latvijas vietās: Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Saldū, Madonā, Jelgavā, Kuldīgā un citās.

Vienas no plašāk apmeklētajām sacensībām ir tautas orientēšanās sacensības “Rīgas magnēts”. Sacensību pirmsākumi meklējami 1969. gada maijā, kad Lilastes apkārtnē notika 1. kārta. Sacensības “Rīgas Magnēts” notiek visu gadu divas līdz trīs reizes nedēļā. Dalībnieku skaits ir ap 3000 vasaras un 1500 ziemas sezonā.

Populārākās daudzdienu sacensības Baltijā organizē orientēšanās klubs “Kāpa”. Starptautiskās trīsdienu sacensības “Kāpa” pirmo reizi tika noorganizētas 1987. gadā. Tajās regulāri piedalās ap 1600 dalībnieku 60 vecuma un meistarības grupās.

Orientēšanās sacensības parasti notiek dienā, bet tiek rīkotas arī īpašas nakts orientēšanās sacensības, dažkārt arī stafetes. Pēc distances garuma izšķir īsās (sprints), vidējās un garās distances. Orientēšanās sacensības notiek individuāli, komandu un stafetes veidā.

Visās pamata disciplīnās notiek Latvijas, Eiropas un Pasaules čempionāti. 2018. gadā Latvijā notika Pasaules čempionāts orientēšanās sportā. 2017. gadā Latvijā notika Pasaules čempionāts rogainingā.

Līdzdalība olimpisko spēļu programmā

Orientēšanās pagaidām nav bijusi iekļauta olimpisko spēļu programmā. Tas ir viens no 29 Starptautiskās Olimpiskās komitejas (International Olympic Committee) atzītajiem olimpiskajiem sporta veidiem, kas var tikt iekļauts kādā no turpmākajām olimpiskajām spēlēm.

Nozīmīgākās organizācijas

Latvijas Orientēšanās federācija ir nozīmīgākā organizācija Latvijā, kas apvieno 46 Latvijas orientēšanās klubus, kā arī citas Latvijas teritorijā darbojošās juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar orientēšanās sportu. Šobrīd skaitliski lielākais orientēšanās klubs ir IK “Auseklis”.

Ievērojamākie sportisti

Edgars Bertuks ir vienīgais orientierists Latvijā un Baltijā, kuram izdevies izcīnīt pasaules čempiona titulu Lozannā 2012. gadā vidējā distancē, šo pašu sacensību bronzas medaļu garajā distancē un bronzu 2013. gadā pasaules čempionātā Vuokati garajā distancē.

Mārtiņš Sirmais izcīnījis divas Eiropas čempionāta sudraba medaļas vidējā distancē: 2006. gadā Otepē un 2008. gadā Ventspilī.

Alīda Ābola ir labākā orientieriste starp sievietēm Latvijā un Baltijā. 1989. gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izlases sastāvā A. Ābola izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā garajā distancē Zviedrijā.

Ievērojamākie sporta veida darbinieki

Orientēšanās sporta organizēšanas darbā nozīmīgi bijuši Latvijas Orientēšanās federācijas prezidenti: Rodrigo Slaviņš, Juris Žilko, Žanete Jaunzeme-Grende, Jānis Lazdāns, Pēteris Apinis, Viesturs Tamužs.

Ievērojamākās sporta veida norises vietas

Orientēšanās sacensības Latvijā notiek visos reģionos, tomēr vispopulārākās tās ir Rīgā un Vidzemē. Par orientēšanās centriem Latvijā var uzskatīt Rīgu, Valmieru, Cēsis, Siguldu, Smilteni, Gulbeni, Madonu, Alūksni, Ogri, Jēkabpili, Daugavpili, Jelgavu, Saldu, Kuldīgu.

Multivide

Edgars Bertuks Latvijas čempionātā garajā distancē.

Fotogrāfs Ojārs Millers. Avots: Latvijas Orientēšanās federācija.

Veloorientēšanās. Kauņa, 2016. gads.

Fotogrāfe Maija Pētermane. Avots: Latvijas Orientēšanās federācija.

Šķirklis "orientēšanās Latvijā". Teksts no Nacionālās enciklopēdijas drukātā sējuma. 08.2018.

Autore Baiba Smila. Tekstu ierunāja Latvijas Radio mārketinga speciālists Krišs Priede. Skaņas apstrāde: Latvijas Radio Raidījumu un ierakstu daļa.

orientēšanās sports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Edgars Bertuks Latvijas čempionātā garajā distancē.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

orientēšanās sports Latvijā

Saistītie šķirkļi

Edgars Bertuks Latvijas čempionātā garajā distancē.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra