Igaunijas kultūras vēsture cieši saistīta ar vācbaltiešu aktivitātēm. Vācu teātra attīstībā Baltijas teritorijā Igaunijas galvaspilsēta Rēvele (mūsdienās Tallina) līdzās Rīgai un Jelgavai bija viens no nozīmīgākajiem centriem. 1784. gadā Rēvelē tika dibināta vācu amatieru teātra trupa – Rēveles amatieru teātris (Revaler Liebhaber-Theater), kuru vadīja Augusts fon Kocebū (August Friedrich Ferdinand von Kotzebue), viens no populārākajiem tālaika vācu dramaturgiem. A. Kocebū pastāvīga darbība šajā teātrī ilga līdz 1791. gadam, taču viņa ietekme bija jūtama arī turpmākajā teātra attīstībā. A. Kocebū Igaunijā tapušajos darbos kalpu runā dažkārt izmantoja igauņu valodu, tādējādi to uzvedumi bija pirmā reize, kad uz skatuves tika runāts igauniski. Profesionāls vācu teātris – Rēveles teātris (Revaler Theater) – tika dibināts 1809. gadā, un tas pastāvīgi darbojās visu 19. gs., nodrošinot trīs izrādes nedēļā. Aktieri galvenokārt tika piesaistīti no Vācijas. Viens no nozīmīgākajiem teātra vadītājiem 19. gs. pēdējā ceturksnī bija Eduards Bērents (Eduard Ferdinand Berent), kura vadībā iestudētas arī vairākas vācu komponista Riharda Vāgnera (Wilhelm Richard Wagner) operas. 1910. gadā tika uzcelts jauns vācu teātra nams, kurā vēlāk darbojās Igaunijas Drāmas teātra trupa (Draamastuudio Teater, 1924). Otrā Igaunijas lielākajā pilsētā Tērbatā publiskas teātra izrādes no 1812. līdz 1867. gadam oficiāli bija aizliegtas, jo uzskatīja, ka tās ir netikumīgas un nepiemērotas studentiem un var novērst studentus no mācībām universitātē. Tomēr ceļojošu trupu uzvedumi nereti notika, tos nosaucot, piemēram, par pantomīmām vai melodeklamācijām. Kopš 1857. gada regulāras izrādes notika ārpus Tērbatas pilsētas robežām izveidotā Vasaras teātrī (Sommertheater) režisora Karla Nīlica (Carl Theodor Nielitz) vadībā. Šī ansambļa izrādes atstāja būtisku iespaidu uz pirmajiem igauņu teātra entuziastiem. 21.06.1870., trīs dienas pirms tam, kad notika pirmā izrāde igauņu valodā, tika dibināts pastāvīgs Tērbatas Vācu vasaras teātris (Dorpater Sommertheater), kura izveidi ierosināja Tērbatas Amatnieku biedrība (Dorpater Handwerkerverein, 1860), un līdz 1892. gadam to vadīja E. Bērents, šajā periodā apvienojot Rēveles un Tērbatas vācu teātra vadību.
Igauņu teātra pirmsākumi saistīti gan ar vācu skatuves mākslas iepazīšanu, gan netieši ar latviešu teātra pirmajām izrādēm, kuras notika kopš 1868. gada un kuru veicinātāja bija Rīgā izveidotā biedrība “Latviska palīdzības biedrība priekš trūkumu ciezdamiem igauņiem” (1868). Latviešu teātra veikums rosināja pēc līdzīga modeļa veidot sākotnējos uzvedumus igauņu valodā. Pirmā izrāde igauņu valodā notika 24.06.1870. saistībā ar Vanemuines dziedāšanas biedrības (Vanemuise Selts, 1865) piecu gadu jubileju. Tika izrādīta Lidijas Koidulas (Lydia Koidula) luga “Sāmsalas brālēns” (Saaremaa Onupoeg), kas ir vācu autora Teodora Kērnera (Theodor Körner) lugas “Brālēns no Brēmenes” (Der Vetter aus Bremen, 1812) lokalizējums. Visu 19. gs. igauņu teātris palika amatieru statusā, un tikai 20. gs. sākumā nostiprinājās profesionālas trupas Rēvelē un Tērbatā. Tomēr, neraugoties uz ierobežotām izaugsmes iespējām, teātra procesiem bija liela nozīme igauņu kultūras veidošanā un nacionālās identitātes nostiprināšanā.
