Latvijas sportisti olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās 1912. gadā Stokholmā, cariskās Krievijas komandas sastāvā. Olimpiskajā komandā bija 169 dalībnieki, tai skaitā 31 bija no Vidzemes guberņas. Krievija spēlēs izcīnīja divas sudraba un divas bronzas medaļas, no kurām vienu bronzas medaļu šaušanā izcīnīja Haralds Blaus (1912. gada olimpiskās akreditācijas pieteikumā – Harry Blau).
Neatkarīgās Latvijas sportistu pirmais olimpiskais starts notika 1924. gadā ‒ pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs Šamonī. Tajās piedalījās tikai divi Latvijas sportisti – ātrslidotājs Alberts Rumba un slēpotājs Roberts Plūme. Neparasti liela bija Latvijas delegācija Parīzes olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, jo tajās piedalījās futbola komanda. Labāko rezultātu sasniedza svarcēlājs Kārlis Leilands, izcīnot 5. vietu. Vienlaikus ar Parīzes olimpiskajām spēlēm notika arī pirmā neoficiālā šaha olimpiāde, kurā Latvijas šahists Hermanis Matisons ieguva 1. vietu, Fricis Apšenieks ‒ 2. vietu, Kārlis Bētiņš – 6. vietu.
Laika posmā starp abiem pasaules kariem Latvijas sportisti piedalījās četrās olimpiskajās spēlēs, izcīnot divas sudraba un vienu bronzas medaļu (1. tabula). Trīs ziemas olimpiskajās spēlēs startēja 29 sportisti, bet godalgotas vietas neguva. Pirmo medaļu – sudraba godalgu ‒ neatkarīgajai Latvijai olimpiskajās spēlēs izcīnīja soļotājs Jānis Daliņš 50 km distancē 1932. gadā Losandželosā. Pēc Berlīnes spēlēm 1936. gadā, kurās bronzas godalgu ieguva soļotājs Adalberts Bubenko un sudraba medaļu ‒ cīkstonis Edvīns Bietags, sekoja 12 gadus ilgs pārtraukums karadarbības dēļ: 1940. un 1944. gadā spēles nenotika.
Pēc Otrā pasaules kara Latvija kā neatkarīga valsts vairs nepastāvēja. 1952.‒1988. gadā Latvijas sportisti Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) komandas sastāvā startēja 15 sporta veidos. Piedaloties sešās spēlēs (1952, 1956, 1960, 1964, 1976, 1980), Latvijas basketbolisti izcīnīja trīs zelta un 11 sudraba godalgas, divas zelta godalgas – Uļjanai Semjonovai. Latvijas volejbolisti piedalījās piecās spēlēs (1964, 1968, 1976, 1980, 1988) un izcīnīja piecas medaļas, divas zelta ‒ Ivans Bugajenkovs. Izcili bija Latvijas šķēpmetēju panākumi ‒ Inese Jaunzeme ir pirmā Latvijas olimpiskā čempione (1956); Jānis Lūsis izcīnījis trīs olimpiskās medaļas (1964. gadā bronzas medaļu, 1968. gadā zelta medaļu, 1972. gadā sudraba medaļu). Ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti PSRS izlases sastāvā debitēja 1968. gadā. Kopš 1976. gada Latvijas kamaniņu braucēji startējuši visās ziemas olimpiskajās spēlēs, kopš 1984. gada ‒ arī bobslejā. 1980. gadā pirmo zelta godalgu ziemas spēlēs Latvijai izcīnīja kamaniņu braucēja Vera Zozuļa; hokejists Helmuts Balderis 1980. gada spēlēs ieguva sudraba medaļu.
Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas sportisti startējuši astoņās olimpiskajās spēlēs un deviņās ziemas olimpiskajās spēlēs. Pirmo olimpiskā čempiona titulu pēc neatkarības atgūšanas Latvijai izcīnīja vingrotājs Igors Vihrovs (brīvajās kustībās) 2000. gadā Sidnejā. 2008. gadā Pekinas spēļu programmā bija iekļauta BMX riteņbraukšana ‒ Māris Štrombergs izcīnīja zelta medaļu gan šajās spēlēs, gan pēc četriem gadiem Londonā.
Visās pēdējās ziemas olimpiskajās spēlēs startējuši biatlonisti, bobslejisti un kamaniņu braucēji. Izcilus panākumus guvuši skeletonisti ‒ Martins Dukurs izcīnījis sudraba medaļu Vankūverā (2010) un Sočos (2014). Kopš 2002. gada Latvijas hokeja komanda cīnījusies visos ziemas olimpisko spēļu turnīros, izņemot 2018. gadu, iegūstot 9.‒12. vietu. Neatkarīgajā Latvijā pirmo olimpisko medaļu (bronzas) ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis Turīnā (2006). Latvijas kamaniņu braucēju komanda sekmīgi startējusi 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos un 2022. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs, izcīnot 3. vietu. Divnieku sacensībās brāļi Andris un Juris Šici ieguva 2. vietu Vankūverā (2010) un 3. vietu Sočos (2014). Soču olimpiskajās spēlēs veiksmīgi startējuši arī Latvijas bobslejisti, izcīnot zelta medaļu četriniekā un bronzas medaļu divniekā.
