Pirmā astronomiskā observatorija Latvijas teritorijā sāka darboties 1783. gadā Jelgavas akadēmiskās ģimnāzijas sastāvā. 1874.–1915. gadā veikti pirmie novērojumi Rīgas Politehnikuma observatorijā. Pirmais profesionālais latviešu astronoms Fricis Blumbahs 20. gs. 1. pusē veicis astronomiskus novērojumus un metroloģiskus mērījumus Krievijā un Anglijā. Rīgā dzimis un izglītojies baltvācu zinātnieks un izgudrotājs Frīdrihs Canders – viens no pirmajiem raķešu konstruktoriem pasaulē. F. Candera vadībā izgatavota Padomju Sociālistisko Republiku Savienības pirmā raķete ar šķidrās degvielas raķešdzinēju (sekmīgi izmēģināta 1933. gadā).
Frīdrihs Canders savā istabā Bārtas ielā 1 (tagadējā F. Candera iela), Rīgā ap 1903. gadu.
Plašāki astronomiskie pētījumi Latvijā sākās 20. gs. 20. gados līdz ar neatkarības laiku. 1922. gadā Latvijas Universitātē (LU) izveidota Astronomiskā observatorija, kurā tika noteikts precīzais laiks un ģeogrāfiskās koordinātas. 1957. gadā observatorijā uzsākti satelītu vizuālie, vēlāk - fotogrāfiskie novērojumi, veikti pētījumi astrometrijā un debess mehānikā, aprēķinātas asteroīdu orbītas. 1987. gadā uzsākti satelītu novērojumi ar lāzera tālmēru LS-105. 1949.–1983. gadā observatorijas zinātniskais vadītājs astronoms Kārlis Šteins atjaunoja laika dienesta darbu un pētīja komētu orbītu evolūciju. 1985.–1996. gadā observatoriju vadīja astronoms Juris Žagars. 1946. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Zinātņu akadēmijā izveidots Astronomijas sektors (kopš 1967. gada – Radioastrofizikas observatorija). 1957. gadā uzsākta jaunas observatorijas novērošanas bāzes izveide Baldones Riekstukalnā, kur 1966. gadā uzstādīts Latvijā lielākais optiskais teleskops – Baldones Šmita teleskops (spoguļa diametrs 120 cm). Baldones observatorijā ar Šmita teleskopu novērotas sarkanās milzu zvaigznes, bet ar radioteleskopu RT-10 (reflektora diametrs 10 m) un vairākiem mazākiem teleskopiem, – Saules radiostarojums. Radioastrofizikas observatoriju kopš tās dibināšanas līdz 1968. gadam vadīja astronoms Jānis Ikaunieks, 1969.–1997. gadā – radioastronoms Arturs Balklavs-Grīnhofs.
